Dikeulaka: Pasaules kausā galvenais ir nepārdegt

Foto: Zane Bitere/LETA

Bijušais latviešu basketbolists un treneris Valdis Valters “Hattrick” veidotajā raidījumā “Stūrmaņi” šoreiz par dažādām tēmām izvaicāja Latvijas sieviešu basketbola izlases saspēlēs vadītāju Elīnu Dikeulaku (Babkinu).

29 gadus vecā basketboliste pastāstīja par to, kā viņa uzsākusi basketbolistes gaitas: “Pati pirmā pieredze no basketbola bija, kad es agrā vecumā VEF sporta zālē sāku spēlēt bumbu ar puišiem. Vēlāk man vecāki ieteica, lai es savai pirmajai trenerei “Rīdzenes” komandā pasaku, ka vēlos kļūt par saspēles vadītāju, lai gan pati nemaz īsti nezināju, ko tas nozīmē.”

“Toreiz komandā bija daudz meiteņu, tāpēc treniņos spēlējām pieci pret pieci. Atceros, ka pirmajā no tiem guvu septiņus punktus, tāpēc trenere mani pamanīja un es nokļuvu sākumsastāvā,” atklāja Dikeulaka.

Viņa gan bilda nožēlu par to, ka treniņos nav tikusi pievērsta uzmanība fiziskajai sagatavotībai, kas bijis kā viens no iemesliem, kāpēc agrā vecumā gūts krustenisko saišu plīsums: “Mūsu jaunatnes treniņos mēs praktiski tikai un vienīgi spēlējām bumbu. Darbs svaru zālē nepastāvēja, neviens nemācīja kā pareizi skriet u.t.t. Par to visu tā pa īstam uzzināju tikai 20 gadu vecumā, kad jau atkopos no traumas, kas tika gūta vienveidīgu treniņu dēļ.”

“Pieredze jaunatnes izlasēs bija fantastiska, jo mums bija ļoti saliedētas izlases. Es pati 16 gados spēlēju nozīmīgu lomu U20 valstsvienībā, palīdzot izcīnīt bronzas medaļas Eiropas čempionātā. Pēc tam aizbraucu uz pārbaudēm Jekaterinburgā, kur īsti neizdevās vienoties par līguma nosacījumiem. Atbraucu atpakaļ mājās un dabūju nopietnu traumu, kā rezultātā interese no turienes par mani beidzās,” pieredzi jaunatnes vecumā atcerējās basketboliste.

Dikaulaka atbildēja uz to, kādēļ nevienā ārzemju komandā nav pavadījusi vairāk par vienu gadu: “Sieviešu komandās nav tik labi apstākļi kā vīriešiem. Piemēram, Krievijā mani aicināja uz Orenburgas komandu. Tur tu reāli vienu dienu esi mājās un nākamo jau garā ceļojumā uz izbraukuma spēli. Man vienmēr patīk izbaudīt kaut ko jaunu, tāpēc nekad neesmu palikusi vienā ārzemju komandā.”

Basketboliste atbildēja arī uz visnotaļ pikantu jautājumu par homoseksuāli orientēto sieviešu īpatsvaru basketbolā: “Dažās komandās lesbiešu skaits ir pat 60-70%. Nav tā, ka ar viņām par to nevar pajokot un tā, ka tas kaut kādā mērā traucētu spēlēt.”

“Iekļūt sieviešu Nacionālajā basketbola asociācijā (WNBA) nekad nav bijis mans pašmērķis. Kad vienu vasaru biju jauno spēlētāju nometnē Losandželosā, tad sapratu, ka tas nav priekš manis. Sezona tur ilgst visas vasaras garumā un pieredzējušākām spēlētājām nav laika sagatavoties sezonai Eiropā. Manuprāt, ir vajadzīga kaut cik brīva vasara, lai nākamajai sezonai sagatavotos gan mentāli, gan fiziski,” domas par spēlēšanu ASV pauda Dikeulaka.

“Katram sportistam visupirms ir vajadzīga izglītība. Agrāk par to tik ļoti nedomāju, bet tad mans vīrs mani skubināja uzsākt mācības. Tā esmu tuvu, lai tālmācībā Londonā pabeigtu biznesa un tūrisma zinātnes. Tā kā šobrīd dzīvoju Grieķijā, tad vēlētos pēc basketbolistes karjeras beigām uzsākt kaut ko saistībā ar tūrisma biznesu,” viņa turpināja: “Daudzi sportisti pēc karjeras beigām daudzus gadus nespēj atrast sevi kādā jomā ārpus sporta. Viņi nezina, ko darīt, tāpēc bieži vien sportā atgriežas, jo nav ieguvuši nepieciešamo izglītību, lai darītu, ko citu. Es vēlos spēlēt, kamēr man tas sagādā sirdsprieku.”

Visbeidzot izlases saspēles vadītāja prognozēja valstsvienības sniegumu FIBA Pasaules kausā Kanāriju salās: “Galvenais ir tas, lai Pasaules kausā mēs nepārdegtu. Paredzu mūsu izlasei vietu astoņniekā.”

Latvijas sieviešu izlase Pasaules kausa finālturnīrā spēlēs vienā grupā ar ASV, Senegālu un ķīnu.

Pilna saruna pieejama šeit: https://www.facebook.com/Hattrick.lv/videos/1417337278400056/?fb_dtsg_ag=Adz2SprFeM2oCLnAFbdWzdEGX9UaYusprkwsa8aC3GAMxg%3AAdyUTn8WAOGq7HPET21Pcs3w0x_P7cSUaqXnMUBGRSN5zA

 

Tavs viedoklis

avatar
  Subscribe  
Paziņot par