Dubra: Cilvēkiem jāsaprot, ka nav jāklusē, jo agresija aizgāja pārāk tālu

Sportisti Krievijā ir autoritātes un viņu balsis var mainīt sabiedrības attieksmi pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, uzskata Latvijas futbola izlases aizsargs Kaspars Dubra, kuram pēc karadarbības sākšanās bija jābēg no Ukrainas.

Pagājušajā ceturtdienā Krievija sāka iebrukumu Ukrainas teritorijā un nedēļas laikā uz kaimiņvalstīm devušies apmēram 836 000 bēgļu. Arī Dubram bija jāpamet Ukrainas centrālajā daļā esošā Oleksandrijas pilsēta, kurā bāzēta viņa pārstāvētā “Oleksandriya” komanda.

Dubra, kuram izdevies nokļūt Latvijā, trešdien attālināti tiekoties ar Latvijas medijiem, stāstīja, ka iebrukuma rītā viņu ap plkst.10 pamodinājis komandas biedrs, ar kuru jau iepriekš bija norunāts, ka šādā situācijā viņi dosies uz Ļvovu. “Desmit minūtēs savācu savas somas, vissvarīgāko, dokumentus, telefonu, naudu,” stāstīja Dubra, kuram ceļš uz Ļvovu vēlāk vedis ar komandas autobusu no kluba bāzes.

“Redzējām tankus, helikopterus, iznīcinātājus, taču epizodes, kad kāds šautu vai spridzinātu, neredzējām. Autobusa šoferis mūs veda pa tādiem ceļiem, pa kādiem mēs uz spēlēm nebraucam. Braucām ar autobusu 800 kilometrus apmēram 23 stundas ierasto 13-14 stundu vietā,” atcerējās Dubra.

Nonākot Ļvovā, viņš ar komandas biedru, argentīniešu uzbrucēju Klaudio Spinelli, nolīguši auto, kas viņus aizveda līdz gandrīz pašai robežai ar Poliju. “Piebraucot pie robežas, bijām šokēti. Bijām gatavi 7-10 kilometrus garai rindai, taču kā izrādījās tie bija 25 kilometri. Izdomājām, ka jāiet ar kājām un līdz robežai gājām 6-7 stundas,” stāstīja Dubra, atzīmējot, ka bēgļu plūsma tika organizēta necilvēcīgi un nebija nekādas kārtības. “Nevienu neinteresēja, vai tu ceļo ar bērnu vai bez. Piemēram, vīriešus ārā nelaida un viņiem vajadzēja atvadīties no savām ģimenēm.”

Pie robežas abi nostāvējuši kādas septiņas stundas aukstumā nedaudz zem nulle grādiem. Futbolisti bez miega bija kādu pusotru dienu, tāpēc meklējuši iespēju, kur patverties un izgulēties. Paveicies, ka ar Argentīnas vēstniecības un poļu brīvprātīgo starpniecību futbolistiem, kuri bija saaukstējušies un izbadējušies, izdevās tikt automašīnā un šķērsot robežu. “Viņam bija jāuzticas man, jo es pārzinu valsti un varu komunicēt krievu valodā. Turpinām kontaktēties un intervijās Argentīnā viņš stāstījis, ka bez manis būtu grūti tikt ārā no Ukrainas,” par kopīgo ceļu ar Spinelli stāstīja Dubra.

Cik Dubram ir informācija, neviens no viņa komandas biedriem vismaz pagaidām nav devies karot. Daži no futbolistiem dzīvojot komandas bāzē un Oleksandrijā vismaz līdz šim karadarbība nav izvērsta. “Situācija ir ļoti bēdīga, dažiem sāk aptrūkties produktu. Cenšos morāli atbalstīt un piedāvāju palīdzēt, ja būs nepieciešams ar ģimeni izkļūt ārā,” teica Dubra.

Ar klubu panākta vienošanās par līguma pārtraukšanu un Dubra šobrīd ir brīvā aģenta statusā. “Viņi īsti negribēja to darīt, taču liku noprast, ka tuvākajā laikā negribu atgriezties Ukrainā. Pat atgriežoties, būtu morāli ļoti grūti spēlēt, nedomājot par to, kas noticis. Tāpat arī mana ģimene nedotos uz Ukrainu,” atklāja futbolists.

Viņš pauda cerību, ka iebrukuma organizatori tiks maksimāli sodīti. Dubra seko līdzi notiekošajam – Ukrainā palikuši ne tikai komandas biedri, bet arī ģimenes draugi. “Meklēju jaunu klubu un esmu parunājis ar dažām Latvijas komandām. Cerams, ka tuvākajā laikā būs kādi jaunumi. Līdz pirmdienai gaidīšu iespēju tikt ārzemēs, taču šajā laikā tas ir ļoti grūti,” atzina Dubra.

Pasaules sporta sabiedrība arvien asāk vēršas pret agresori Krieviju un tās līdzdalībnieci Baltkrieviju. Latvijas futbolā klubiem rekomendēts neslēgt līgumus ar Krievijas un Baltkrievijas futbolistiem, taču aizliegts pagaidām tas nav. “Ja sabiedrība tā izlēma, tad tā tam ir jābūt,” par pasaulē piespriestajām sankcijām stāstīja Dubra. “Cilvēkiem jāsaprot, ka nav jāklusē. Agresija aizgāja pārāk tālu un varbūt tas dos grūdienu runāt. Sportisti Krievijā ir autoritātes un, ja viņi sāks vairāk par to runāt, varbūt arī kas mainīsies.” Dubra Latviju sasniedza svētdienas rītā pēc trīs dienu ceļa no Oleksandrijas.