Dvīņubrāļi Sējēji. Kuru ledu viņi lauzīs?

Lai arī līdz jaunajai sezonai vēl atlikuši vismaz divi mēneši, daudzi hokejisti tai sāk gatavoties jau ap Līgo svētkiem. Viņu vidū ir arī dvīņubrāļi Nauris un Nils Sējēji, kuri kopā ar vēl citiem spēlētājiem un slovāku treneri Juliusu Šupleru jūnijā lēja sviedrus Piņķos. Abi brāļi pēc viena no treniņiem labprāt piekrita nelielai sarunai.

Cik bieži Jums abiem sanāk Latvijā gatavoties sezonai?

Nils: Šī ir pirmā reize, bet ar tēvu mēs katru vasaru mēģinām noīrēt ledu un aizvadīt dažus treniņus. Iespējams, tētis redz un jūt labāk par citiem, kas mums trūkst un pie kā jāpiestrādā starpsezonā.

Ar kādām slodzēm strādājiet? Vingrinājumi ārpus ledus ir Jūsu pašu pārziņā?

Nauris: Mums ir programmas, kuras atsūta mūsu treneri no Ženēvas kluba vai, piemēram, darām to, ko parasti praktizējam sezonas laikā Šveicē. Arī paši kaut ko piemeklējam. Domājam, pie kā jāpiestrādā un kas jāattīsta, lai individuāli būtu spēcīgāki. Protams, cik treneru, tik viedokļu, bet mēs to visu apvienojam un koncentrējamies galvenajām lietām.

Kā atzīmējāt Šveices junioru čempiontitula iegūšanu?

Nils: Uzreiz pēc fināla ar komandu devāmies uz restorānu, kur mums bija vakariņas. Pasākums bija patālu no Ženēvas, tādēļ palikām viesnīcā, bet nākamajā dienā atgriezāmies mājās. Pēc divām dienām jau devāmies uz Latviju.

Vai komandas uzvara bija pārsteigums gan hokeja sabiedrībai, gan arī Ženēvas pilsētai?

Nils: Jau pērn Ženēvas komanda bija čempioni un šogad mēs arī bijām vieni no favorītiem, bet nevarētu teikt, ka bijām galvenie pretendenti uz zeltu.

Nauris: Sezonas laikā komandā bija ļoti daudz traumētu spēlētāju, tāpēc bieži vien spēles neaizvadījām optimālā sastāvā. Tikai izslēgšanas spēlēs visi bija ierindā.

Kādas ir izredzes jau nākamsezon Jūs ieraudzīt Ženēvas lielajā komandā NLA līgā?

Nauris: Problēma ir tā, ka mēs klubā skaitāmies kā ārzemnieki, un mums vēl nav Šveices hokeja licence. Pēc pieciem nospēlētiem gadiem to iegūsim. Taču uz treniņiem, iespējams, mūs varētu izsaukt. Domāju, ka pēc nākamajām divām sezonām būs lielāka iespēja iekļūt NLA komandā. Ir spēlētāji, kurus izsauca uz lielo komandu, bet viņi neaizņēma leģionāra statusu, tāpēc lielāka iespēja uzspēlēt NLA ir tieši šiem hokejistiem.

Nils: Tagad mums Šveicē būs ceturtā sezona un pēc piektā gada iegūsim šo licenci. Viss atkarīgs no mūsu snieguma – ja labi spēlēsim, tad ļoti iespējams, ka ar mums rēķināsies nākotnē.

Normunds Sējējs izteicās, ka pēc pāris gadiem Jūs varbūt varētu izmēģināt spēkus AHL nometnē. Vai savā starpā esat pārrunājuši, cik ilgi spēlēsiet vēl kopā? Nav izslēgts, ka Jūsu ceļi kādā dienā tomēr šķirsies.

Nils: Jā, esmu domājis par to. Nezinu, kā attīstīsies mūsu karjeras pēc nospēlētā piektā gada Šveicē. Iegūsim Šveices hokeja licenci, sāksies profesionālais hokejs un pavērsies vairāk iespēju. Līgums ar klubu būs beidzies. Ja būs iespēja, tad jāturpina karjera Šveicē, taču tas atkarīgs no piedāvājumiem. Visiem jau sapnis ir NHL, vismaz vēlēšanās pārbaudīt sevi tādā līmenī.

Nauris: Būtu jau forši spēlēt kopā ar brāli visu laiku, taču apzināmies, ka, visticamāk, tā nebūs. Katram pašam būs jāizdara sava izvēle. Dzīve var visādi iegriezties.

Ko Jūs paši vēlētos? Kuram no Jums tuvāks ir Eiropas hokejs, bet kuram – Ziemeļamerikas?

Nauris: Pirmais mērķis pēc junioru hokeja būtu nostiprināties NLA līgā.

Nils: Galvenais uzdevums būtu norūdīties profesionālajā hokejā, pierādīt sevi, jo pāreja no junioru vecuma hokeja uz pieaugušo ir grūta. Tas ir laiks, kad bieži notiek izšķiršanās – kāds kļūs par profesionālu spēlētāju, bet cits nē. Kāds tiks līdz NHL, bet cits karjeru turpinās Eiropā. Jātiecas uz NHL, taču, ja neizdodas, jāatgriežas Eiropā.

Normunds Sējējs par izaicinājumu Taškentā: Sākšu visu no nulles