Dzjuba: Es ceru, kad nomiršu, atcerēšos, kā mēs cīnījāmies

Emocionāls pēc Krievijas izlases zaudējuma Horvātijai un izstāšanās no FIFA Pasaules kausa finālturnīra bija viens no tās līderiem uzbrucējs Artjoms Dzjuba.

“Viss jau ir redzams mūsu sejās: mēs esam iekšēji nokauti, ārkārtīgi neapmierināti, satriekti, tomēr arī neizsakāmi lepojamies viens par otru. Vienu reizi pēc ilgiem laikiem atkal mēs varam būt laimīgi par to, kā mēs cīnījāmies līdz pašām beigām un ko sasniedzām,” teica Dzjuba.

“Tas bija tā vērts – šā turnīra laikā mūsu komanda izauga par saliedētu un spēcīgu ģimeni, kas nebaidījās no nekā un turpināja iet uz priekšu, izliekot visu, kas tai ir. Mums bija mērķis radīt brīnumu, tomēr jāpieņem rezultātu tāds kāds tas ir tagad,” atzina finālturnīrā ar trīs vārtu guvumiem izcēlušais Dzjuba.

Jautāts par komandas veiksmes atslēgu, 29 gadus vecais futbolists atbildēja: “Mēs cīnījāmies no visas sirds, visi neizsakāmi vēlējās uzvarēt – tā ir veiksmes atslēga. Protams, ka palīdzēja arī milzīgais atbalsts no tribīnēm. Tas bija liels gods un fantastisks piedzīvojums – tas mūžīgi paliks mūsos. Cerams, ka, kad es nomiršu, es atcerēšos, kā mēs šajā čempionātā cīnījāmies.”

Dzjuba atbildēja arī uz jautājumu, vai šai komandai ir gaidāma gaiša nākotne: “Laiks rādīs – tas ir galvenais tiesnesis. Es domāju, ka mēs beidzot pagriezām fanus, cilvēkus un visu valsti pret mūsu seju. Beidzot mēs viņiem likām ar mums lepoties. Beidzot mēs ar jebkuru pretinieku jutāmies kā līdzīgs ar līdzīgu. Un tas bija vissvarīgākais – neviens nebija vienaldzīgs. Katrs komandas dalībnieks ir lielisks cilvēks, tomēr īpaši vēlos uzteikt aizsargu Sergeju Ignaševiču un vārtsargu Igoru Akinfejevu – šie vīri ir izlases leģendas un mums viņiem būtu jālīdzinās.”