EČ finālturnīrā sāksies 1/4 fināli

Šodien Eiropas futbola čempionāta finālturnīrā (Eč) notiks divas ceturtdaļfināla cīņas Šveice – Spānija un Beļģija – Itālija, kuru uzvarētājas savā starpā tiksies pusfinālā.

Vispirms Sanktpēterburgā plkst.19 notiks Šveices un Spānijas mačs, bet trīs stundas vēlāk Minhene savstarpējo cīņu aizvadīs Beļģija ar Itāliju. Mačus tiešraidē pārraidīs televīzijas kanāls TV6. Šo spēļu uzvarētājas 6.jūlijā Vemblija stadionā Londonā tiksies pusfinālā.

Šveice meistarsacīkšu sākumā spēlēja neizšķirti 1:1 ar Velsu, pēc tam zaudējums 0:3 Itālijai, bet grupu turnīra noslēgumā uzvara 3:1 pār Turciju deva trešo vietu A grupā. Astotdaļfinālā Šveice sagādāja pārsteigumu, mačā pret Franciju pamatlaika pēdējo desmit minūšu laikā atspēlējot divu vārtu deficītu un uzvarot pēcspēles sitienos ar 5:4. Trīsreiz šveiciešiem ar vārtu guvumu izcēlies Hariss Seferovičs. Arī Spānijai astotdaļfināls ilga ilgāk par 90 minūtēm. Pēc 3:1 panākšanas 13 minūtes pirms pamatlaika beigām horvāti atbildēja ar diviem vārtiem, taču pagarinājumā pārāka izrādījās Spānija (5:3). Pirms tam grupā Spānija spēlēja neizšķirti 0:0 ar Zviedriju un 1:1 – ar Poliju, bet pēdējā mačā ar 5:0 sagrāva Slovākiju. Vārtu guvumi sadalījušies līdzīgi, vārtus spāņiem gūstot sešiem futbolistiem.

Šveice piekto reizi spēlē finālturnīrā un pirmo reizi ir pārvarējusi astotdaļfināla barjeru. 2016.gadā Šveici astotdaļfinālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā apturēja Polija. Tikmēr Spānija ir trīskārtēja Eiropas čempione un ir vienīgā komanda, kas izcīnījusi divus titulus pēc kārtas (2008. un 2012.gadā). Tāpat spāņi ir 1984.gada vicečempioni. Savstarpējās 22 spēlēs nospiedošs pārsvars ir spāņiem, kuri uzvarējuši 16 reizes un piecreiz spēlējuši neizšķirti. Vienīgo reizi Šveice uzvarēja 2010.gada Pasaules kausa izcīņas grupu turnīrā (1:0). Pagājušogad abas komandas tikās UEFA Nāciju līgā, kur spāņi mājās izcīnīja minimālu uzvaru (1:0), bet viesos spēlēja neizšķirti 1:1. Savukārt Eiropas čempionātos abām izlasēm tā būs pirmā tikšanās.

Itālija uzvarēja visās trīs A grupas spēlēs – 3:0 pār Turciju un Šveici un 1:0 pār Velsu. Savukārt astotdaļfinālā pret Austriju uzvarai bija vajadzīgas 120 minūtes un papildlaiks (2:1). Itālijas futbolisti uzvarējuši 12 spēlēs pēc kārtas, bet Itālijas nezaudēto spēļu sērija sasniegusi jau 31 maču, kuros tā izcīnījusi 26 uzvaras un piecreiz cīnījusies neizšķirti. Iepriekš tik gara sērija itāļiem bija no 1935. līdz 1939.gadam. Arī Itālijai neviens no futbolistiem nav guvis vairāk par diviem vārtiem. Beļģija ar 3:0 uzvarēja Krieviju, ar 2:1 pārspēja Dāniju un pēdējā mačā ar 2:0 pieveica Somiju, svinot uzvaru B grupā. Astotdaļfinālā no beļģu rokas krita pašreizējā čempione Portugāle 1:0). Arī Beļģija var palepoties ar 13 nezaudētu spēļu sēriju, un pēdējās četrās no tām trīs vārtus ir guvis Romelu Lukaku, divus – Torgans Azārs.

1968.gada čempione un divkārtējā vicečempione Itālija finālturnīrā spēlē septīto reizi pēc kārtas. Tikmēr Beļģija visā savā vēsturē vien sesto reizi spēlē finālturnīrā. Augstākais sasniegums ir otrā vieta 1980.gadā, kā arī trešā vieta 1972.gadā. Tiesa, starp 1988. un 2012.gadu tā finālturnīram kvalificējās tikai vienu reizi. Iepriekšējā finālturnīrā pirms pieciem gadiem abas komandas apstājās ceturtdaļfinālā. Beļģijas izlase Eiropas meistarsacīkstēs uzvarējusi jau 14 spēlēs pēc kārtas, kurās kopumā gūti 48 vārti, bet zaudēti vien četri. Ar to ir atkārtots Vācijas izlases iespētais laika posmā no 2010. līdz 2012.gadam. Beļģi tikai pirms mača sākuma izlems, vai savainojumi atļaus doties laukumā Kevinam de Brujnem un Edenam Azāram.

Arī Itālija un Beļģija savā starpā tikušās 22 reizes, itāļiem svinot 14 uzvaras, kā arī pa četrām reizēm spēlējot neizšķirti un zaudējot. Tiesa, kopš iepriekšējā Eiropas meistarsacīkšu finālturnīra, kur grupā ar 2:0 pārāka bija Itālija, vienības savā starpā nav tikušās. Eiropas čempionātā komandas tikušās piecreiz, Itālijai uzvarot divreiz un divreiz spēlējot neizšķirti. 1972.gadā ceturtdaļfinālā Milānā komandas spēlēja 0:0, bet Briselē ar 2:1 uzvarēja beļģi, iekļūstot pusfinālā. Pārējās trīs tikšanās notikušas finālturnīra grupu turnīra stadijā. 1980.gadā Romā tika fiksēts bezvārtu neizšķirts, bet 2000.gadā Briselē itāļi uzvarēja ar 2:0, tāpat kā pirms pieciem gadiem Lionā. Ceturtdaļfināla pēdējās divās spēlēs sestdien Baku tiksies Čehija ar Dāniju, bet Romā Anglijai pretī stāsies Ukraina.

Finālcīņa gaidāma 11.jūlijā. 2021.gada Eiropas čempionāta finālturnīrs līdz 11.jūlijam norisināsies Eiropas 11 pilsētās. Kontinenta spēcīgākā komanda tiks noskaidrota Vemblija stadionā Londonā. Atjaunotais Vemblija stadions izlašu turnīru titula maču uzņems pirmo reizi vēsturē, bet tā priekštecī savulaik tika izspēlēts 1966.gada Pasaules kausa fināls un 1996.gada Eiropas čempionāta fināls. Pirms pieciem gadiem par Eiropas čempioni tika kronēta Portugāle, kas Parīzē notikušajā finālmačā ar rezultātu 1:0 pagarinājumā pārspēja Franciju. Eiropas čempionāta finālturnīrā 24 komandas bija sadalītas sešās apakšgrupās pa četrām katrā. Izslēgšanas turnīra pirmajai kārtai jeb astotdaļfinālam automātiski kvalificējās divas labākās izlases, kā arī tajā iekļuva četras labākās trešo vietu ieguvējas. Šajā Eiropas čempionātā kopumā tiks aizvadīta 51 spēle. Kad turnīrā piedalījās vēl 16 izlases, bija jānospēlē 31 mačs.

Spānijas izlases sastāvs Eiropas čempionāta finālturnīram

vārtsargi: Davids de Hea (Mančestras “United”, Anglija), Unajs Simons (Bilbao “Athletic”), Roberts Sančess (Braitonas un Havas “Albion”, Anglija);

aizsargi: Hosē Gaja (“Valencia”), Eriks Garsija, Aimeriks Laports (abi – Mančestras “City”), Žordi Alba (“Barcelona”), Djego Ljorente (Līdsas “United”, Anglija), Pau Torress (“Villarreal”), Sesars Aspilikveta (Londonas “Chelsea”, Anglija);

pussargi: Fabians Ruiss (“Napoli”, Itālija), Serdžio Buskets (“Barcelona”), Rodrigo Ernandess (Mančestras “City”, Anglija), Koke (Madrides “Atletico”), Tjagu Alkantara (“Liverpool”, Anglija), Ferrans Torress (Mančestras “City”, Anglija), Markoss Ljorente (Madrides “Atletico”), Dani Olmo (“Leipzig”, Vācija), Rodri (Mančestras “City”, Anglija),Pavlo Sarabija (Parīzes “Saint-Germain”, Francija), Adama Traore (Vulverhemptonas “Wanderers”, Anglija);

uzbrucēji: Mikels Ojarsabals (Sansevastjanas “Real Sociedad”), Herards Moreno (“Villarreal”), Alvaro Morata (Turīnas “Juventus”, Itālija), Pedri (“Barcelona”).

Šveices izlases sastāvs Eiropas čempionāta finālturnīram

vārtsargi: Ivons Mvogo (Eindhovenas PSV, Nīderlande), Jans Zommers (Menhengladbahas “Borussia”, Vācija), Gregors Kobels (Dortmundes “Borussia”, Vācija);

aizsargi: Manuels Akandži (Dortmundes “Borussia”, Vācija), Loriss Benito (Bordo “Girondins”, Francija), Erajs Kemerts, Silvans Vidmers (abi – “Basel”), Niko Elvedi (Menhengladbahas “Borussia”, Vācija), Džordans Lotomba (“Nice”, Francija), Kevins Mbabu (“VfL Wolfsburg”, Vācija), Bečirs Omeragičs (“Zurich”), Rikardo Rodrigess (“Torino”, Itālija), Fabians Šērs (Ņūkāslas “United”, Anglija);

pussargi: Kristians Fasnahts (Bernes “Young Boys”), Edimilsons Fernandess (“Mainz 05”, Vācija), Remo Freilers (Bergāmo “Atalanta”, Itālija), Granits Džaka (Londonas “Arsenal”, Anglija), Deniss Zakarija (Menhengladbahas “Borussia”, Vācija), Džibrils Sovs (Frankfurtes “Eintracht”, Vācija), Rubens Vargass (“Augsburg”, Vācija), Džerdans Šačiri (“Liverpool”, Anglija), Stīvens Cūbers (Frankfurtes “Eintracht”, Vācija);

uzbrucēji: Mario Gavranovičs (Zagrebas “Dinamo”, Horvātija), Admirs Mehmedi (“VfL Wolfsburg”, Vācija), Brīls Embolo (Menhengladbahas “Borussia”, Vācija), Hariss Seferovičs (Lisabonas “Benfica”, Portugāle).

Itālijas izlases sastāvs Eiropas čempionāta finālturnīram

vārtsargi: Džanluidži Donnarumma (“AC Milan”), Alekss Merets (“Napoli”), Salvatore Sirigu (“Torino”);

aizsargi: Frančesko Ačerbi (Romas “Lazio”), Alesandro Bastoni (Milānas “Inter”), Leonardo Bonuči, Džordžo Kjellīni (abi – Turīnas “Juventus”), Džovanni di Lorenco (“Napoli”), Emersons (Londonas “Chelsea”, Anglija), Alesandro Florenci (Parīzes “Saint-Germain”, Francija), Leonardo Spinacola (“AS Roma”), Rafaels Tolojs (Bergāmo “Atalanta”);

pussargi: Nikolo Barella (Milānas “Inter”), Gaetāno Kastrovilli (Florences “Fiorentina”) Manuels Lokatelli (“Sassuolo”), Mateo Pesina (Bergāmo “Atalanta”), Marko Verati (Parīzes “Saint-Germain”, Francija), Brians Kristante (“AS Roma”), Federiko Kjēza, Federiko Bernadeski (abi – Turīnas “Juventus”), Žoržinju (Londonas “Chelsea”);

uzbrucēji: Andrea Beloti (“Torino”), Domeniko Berardi, Džakomo Raspadori (abi – “Sassuolo”), Čiro Immobile (Romas “Lazio”), Lorenco Insinje (“Napoli”).

Beļģijas izlases sastāvs Eiropas čempionāta finālturnīram

vārtsargi: Tibo Kurtuā (Madrides “Real”, Spānija), Simons Miņolē (Briges “Club Brugge”), Matcs Selss (“Strasbourg”, Francija);

aizsargi: Tobijs Alderveirelds (Totenhemas “Hotspur”, Anglija), Dedriks Bojata (Berlīnes “Hertha”, Vācija), Džeisons Denajērs (Lionas “Olympique”, Francija), Jans Vertongens (Lisabonas “Benfica”, Portugāle), Tomass Vermālens (Kobes “Vissel”, Japāna), Timotijs Kastaņs (Lesteras “City”, Anglija), Tomā Menjē (Dortmundes “Borussia”, Vācija);

pussargi: Janniks Karasko (Madrides “Atletico”, Spānija), Nasers Šadlī (Stambulas “Basaksehir”, Turcija), Leanders Dendonkers (Vulverhemptonas “Wanderers”, Anglija), Kevins de Brujne (Mančestras “City”, Anglija), Torgans Azārs (Dortmundes “Borussia”, Vācija), Deniss Praets, Juri Tīlemanss (abi – Lesteras “City”, Anglija), Hanss Vanakens (Briges “Club Brugge”), Aksels Vitsels (Dortmundes “Borussia”, Vācija), Edens Azārs (Madrides “Real”, Spānija);

uzbrucēji: Mišī Bačuajī, Kristiāns Benteke (Londonas “Crystal Palace”, Anglija), Žeremī Doku (Rennas “Stade Rennais”, Francija), Romelu Lukaku (Milānas “Inter”, Itālija), Drīss Mertenss (“Napoli”, Itālija), Leandro Trosārs (Braitonas un Havas “Albion”, Anglija).