EČ vieglatlētikā starti sešiem Latvijas sportistiem; Štrobinders cīnīsies finālā

Šodien Berlīnē Eiropas čempionātā vieglatlētikā startēs seši Latvijas sportisti, šķēpmetējam Rolandam Štrobinderam aizvadot finālsacensības.

Kā pirmā Berlīnes olimpiskajā stadionā no latviešiem dosies tāllēcēja Lauma Grīva, kurai plkst.11.30 pēc Latvijas laika sāksies kvalifikācijas sacensības. Tikmēr plkst.13.30 kvalifikāciju sāks šķēpmetējas, kur Latviju A grupā pārstāvēs Madara Palameika un Līna Mūze, bet Anetei Kociņai B grupas sacensības sāksies plkst.14.50.

Tikmēr vakara sesijā plkst.21.04 Gunta Latiševa-Čudare skries 400 metru pusfinālu, bet plkst.21.22 sāksies finālsacensības šķēpmešanā vīriešiem, kur startēs Štrobinders.

Sacensības tiešraidē translēs Latvijas Televīzijas 7.kanāls.

Grīvai šīs sezonas labākais rezultāts ir 6,63 metri, ko jūlija beigās viņa sasniedza Latvijas čempionātā. Eiropas rangā tas viņai dod 25.vietu, bet starp sacensībās piekteiktajām sportistēm viņai ir dalīta 19.vieta.

Lai kvalificētos finālsacensībām, būs jālec 6,67 metru tālumā, vai jābūt starp 12 labāko rezultātu īpašniecēm.

Pērn Grīva pasaules čempionātā Londonā izcīnīja cienījamo devīto vietu, kas bija labākais Latvijas pārstāvju sasniegums, savukārt Eiropas čempionātā 33 gadus vecā sportiste finālsacensībās ne reizi nav tikusi.

Tikmēr šķēpmešanā dāmām kā pirmās sektorā dosies Mūze un Palameika. Šosezon tālāk metusi Mūze, kura Latvijas čempionātā rīku raidīja 63,18 metrus tālu, labojot personīgo rekordu. Savukārt Latvijas čempiones Palameikas sezonas labākais rezultāts ir 62,98 metri, ko viņa maijā sasniedza “Rīgas kausu” sacensībās, kur otrā ar 62,54 metriem bija Kociņa. Palameikas personīgais rekords, kas reizē ir arī valsts rekords, ir 66,18 metri, bet Kociņas rekords ir pērn sasniegtie 64,47 metri.

Kvalifikācijas normatīvs finālsacensībām ir 60,50 metri, vai sportistei jātiek starp 12 labāko rezultātu īpašniecēm.

Šīs sezonas Eiropas rangā Mūze ir septītā, kamēr uzreiz aiz viņas ir Palameika un Kociņa.

Palameikai šis ir jau piektais Eiropas čempionāts, 2014.gadā Cīrihē sportistei izcīnot ceturto vietu, bet divus gadus vēlāk Amsterdamā paliekot septītajā pozīcijā. Zīmīgi, ka arī 2010. un 2012.gadā viņa tika finālā, ieņemot astoto vietu. Mūzei šīs ir ceturtās Vecā kontinenta meistarsacīkstes, taču iepriekšējās pirms diviem gadiem viņai paliks atmiņā ar smagu ceļgala traumu, kura tika gūta kvalifikācijā. Savainojums viņai liedza piedalīties 2016.gada Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs.

Tikmēr Kociņai šī ir debija Eiropas čempionātā pieaugušajiem, bet pērn viņa pasaules čempionātā Londonā no tikšanas finālsacensībās atpalika vien četrus centimetrus, ieņemot 13.vietu, kamēr Palameika bija 21.vietā.

Latiševa-Čudare trešdien 400 metru priekšsacīkstēs distanci veica 51,98 sekundēs, kas bija sestais labākais rezultāts starp visām dalībniecēm, ļaujot tikt pusfinālā. Tiesa, priekšsacīkstēs nestartēja virkne šīs sezonas ātrāko šīs distances veicēju, kuras sacensības sāks no pusfināla.

Latvijas sportiste startēs trešajā no trim pusfināla skrējieniem, bet finālā iekļūs katra skrējiena divas labākās dalībnieces, kā arī nākamo divu labāko rezultātu īpašnieces.

Latiševa-Čudare šosezon 400 metrus skrējusi 51,83 sekundēs, kas ir šogad 21. labākais rezultāts Eiropā. Savukārt personīgais rekords, 51,37 sekundes, tika sasniegtas pērn Londonā, kur latvietes pasaules čempionātā izcīnīja 12.vietu un bija labākā starp eiropietēm.

Latiševa-Čudare pērn pasaules čempionātā kļuva par otro visu laiku ātrāko Latvijas skrējēju 400 metros, atpaliekot vienīgi no Vinetas Ikaunieces, kura 1988.gadā stadiona apli veica 50,71 sekundē.

Viņa pērn tika kronēta par Eiropas U-23 čempioni 400 metru distancē, bet Universiādē izcīnīja sudrabu uz pusi īsākā sprintā.

Tikmēr Štrobinders otrdien priekšsacīkstēs šķēpu raidīja 81,93 metru tālumā, kas bija septiņus centimetrus tuvāk nekā fināla kvalifikācijas normatīvs (82,00 metri). Tomēr normatīvu izpildīja tikai seši dalībnieki, tāpēc latvietis finālsacensībās iekļuva ar septīto labāko rezultātu.

Kvalifikācijā labāko rezultātu uzrādīja sezonas līderis Johanness Feters no Vācijas, kura mestais rīks lidoja 87,39 metrus tālu. Finālā tika trīs mājinieki, pa diviem poļiem un čehiem, kā arī pa vienam latvietim, lietuvietim, igaunim, moldāvam un somam.

Priekšsacīkstēs startēja arī Gatis Čakšs un Patriks Gailums, kuri ieņēma attiecīgi 13. un 14.vietu 28 sportistu konkurencē.

Štrobindera šīs sezonas labākais rezultāts ir 84,80 metri, bet viņa personīgais rekords ir 85,07 metri.

Štrobinders pirms diviem gadiem Amsterdamā palika bez rezultāta, bet 2014.gadā Cīrihē ieņēma 16.vietu.

Kā vēstīts, šķēpmešanas sacensībās nestartēs 2016.gada Eiropas čempions Zigismunds Sirmais, kuram trešdien tika veikta pleca locītavas operācija, pēc kuras nāksies atlabt četrus līdz piecus mēnešus.

Pasaulē šosezon dominē Vācijas šķēpmetēji Johanness Feters (92,70 metri), Andreass Hofmans (92,06) un Tomass Rēlers (91,78), bet ceturtais ar 89,75 metriem ir šosezon Igaunijas rekordu labojušais Magnuss Kirts. No Baltijas šķēpmetējiem jaunās konstrukcijas šķēpu tālāk metis tikai Vadims Vasiļevskis, kura 2007.gadā sasniegtie 90,73 metri ir Latvijas rekords.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka trešdien Jānis Leitis izcīnīja 15.vietu 400 metru distancē, finišējot pēc 45,53 sekundēm, otro reizi divu dienu laikā labojot Latvijas rekordu. Vēl Maksims Sinčukovs otrdien izcīnīja 20.vietu Eiropas čempionāta sacensībās 400 metru barjerskrējienā. Līga Velvere 800 metru skrējienā piedzīvoja fiasko, paliekot vien 29.vietā 32 dalībnieču konkurencē, kamēr soļotājs Arnis Rumbenieks nesasniedza finišu 50 kilometru distancē.

Vēl Eiropas čempionātā Berlīnē 200 metrus skries valsts rekordiste Sindija Bukša, trīssoli lēks Elvijs Misāns, bet kārtslēkšanā piedalīsies Mareks Ārents. Savukārt maratona distancei pieteikti Ilona Marhele un Jānis Višķers.

Jau iepriekš bija zināms, ka daudzcīņā dāmām nestartēs Latvijas pēdējo gadu titulētākā vieglatlēte Laura Ikauniece-Admidiņa, kura arī joprojām atgūstas no traumas.

Eiropas čempionāts Berlīnē notiks līdz svētdienai.