Egleskalns: Svarīgāk ir iespēlēt jaunos volejbolistus un būt gataviem Eiropas čempionātam

Latvijas volejbola izlases līderis Hermans Egleskalns uzskata, ka jaunajiem Latvijas volejbolistiem dalība Eiropas Zelta līgā ir vērtīgāka nekā viņam, iegūstot pieredzi, un ir gatavs iesaistīties izlases darbā jūnija beigās, trešdien publicētajā sarunā ar Latvijas Volejbola federācijas (LVF) preses dienestu stāsta volejbolists.

Jau ziņots, ka Latvijas vīriešu izlase Eiropas Sudraba līgas pirmā posma sacensībās Tartu piedzīvoja trīs zaudējumus, trijos setos piekāpjoties mājiniekiem igauņiem un četros setos – Beļģijai un Spānijai. Latvijā Egleskalns atgriezās maija sākumā un ar izlases galveno treneri Avo Kēlu vienojās, ka, tāpat kā pieredzējušais cēlājs Deniss Petrovs, Zelta līgas mačos nespēlēs, jo atpūtu vajadzēja celim.

“Mēnesi neko nedarīšu, bet jūnijā sākšu trenēties individuāli. Ja nebūtu traumas, pieļauju, ka būtu spēlējis arī Zelta līgā,” domā Latvijas valstsvienības diagonālais uzbrucējs, kurš savā iztrūkumā līgas spēlēs saskata plusus.

“Var redzēt, ka treneris mēģina dažādus sastāvus. Mums ir kadri, ir jaunie spēlētāji, kuri grib un var spēlēt. Viņiem 18-20 gados tas ir vērtīgāk nekā man. Tā dara visas komandas,” skaidro Egleskalns. “Ceru uz labāko izlasei Zelta līgā, taču galvenais ir būt gataviem Eiropas čempionātam un tagad iespēlēt jaunos volejbolistus. Esmu pārliecināts, ka viņi ies un cīnīsies visās spēlēs – jaunajiem katru dienu nav tādas iespējas.”

Pēc pirmā riņķa Eiropas Zelta līgā vadībā ar astoņiem punktiem trijās spēlēs ir Igaunija, Beļģijai ir septiņi punkti, Spānijai – trīs, bet Latvija pirms otrā apļa šīs nedēļas beigās ir bez punktiem.

2020./2021.gada sezonu viens no Latvijas volejbola izlases līderiem Egleskalns aizvadīja Grieķijā, kļūdams par valsts čempionu Pirejas “Olympiakos” rindās. Šobrīd viņš krāj spēkus Eiropas čempionāta finālturnīram.

Latvijas izlases diagonālais spēlētājs bija viena no panākuma atslēgām, lai Latvijas izlase septembrī Kiprā pēc 26 gadu pārtraukuma atgrieztos kontinenta spēcīgāko komandu vidū. Pārējiem izlases dalībniekiem dodoties mājup, Egleskalns pa taisno no Kipras devās uz jauno darbavietu – “Olympiakos”, kur viņš atgriezās pēc četru sezonu pārtraukuma.

“Diezgan intensīvi pagāja 2020.gada vasara ar izlasi, plus sešas spēles astoņās dienās Kiprā, pāris dienas atpūtai, un klubā jau kaut kas bija jāsāk darīt. Nevarēju atpūsties,” par sezonu saka Egleskalns. “Šī bija saraustīta sezona ar vairākiem pārtraukumiem. Bija brīvs mēnesis Covid-19 ierobežojumu dēļ. Februāra beigās, marta sākumā mūsu komanda saslima. Bija vajadzīgs laiks, lai atgūtu formu, un līdz sezonas beigām optimālajā formā būt vairs neizdevās. Ir bijuši trīs sagatavošanās posmi šajā sezonā, bet tā ir profesionāla sportista ikdiena.”

Galvenais mērķis Pirejas komandai bija uzvarēt čempionātā, un tas tika izdarīts, jo klubs stabilāk par citiem aizvadīja sezonu, uzvarot vairākas kārtas pirms čempionāta beigām. Uz Grieķiju viņš devās, jau zinot, ka Eiropas kausos šajā sezonā spēlēt neizdosies, jo Grieķija nolēma ar saviem klubiem tajos nespēlēt.

“Zināju, cik grūti būs šajos apstākļos spēlēt Eiropas kausos. Lēmums grieķu klubiem nepiedalīties Eiropas kausos izglāba no neparedzētām lietām – saslimšanas, netikšanas mājās. Nenožēloju, ka tā bija. Grieķi ātri un agresīvi pieņēma Covid-19 ierobežošanas pasākumus, un tas nebija slikti,” ar notikušo ir mierā spēlētājs.

Viņš piebilst, ka bija dīvaini Grieķijā aizvadīt sezonu bez skatītājiem arī tradicionālajā Pirejas un Atēnu “Panathinaikos” kluba pretstāvē: “Ar skatītājiem būtu vairāk stresa, spriedzes, bet vēl jau atlika klubu vadība, treneri un spēlētāji. Var just, ka tās ir īpašas spēles, kurām abas puses gatavojas savādāk.

Vismaz pēc divu kārtu spēlēm Latvijas volejbolists tika atzīts par kārtas labāko spēlētāju līgā. Šobrīd līguma nākamajai sezonai Egleskalnam vēl nav. Aicina gan “Olympiakos”, gan citi klubi.