Zemgus Girgensons un Elvis Merzļikins
Šogad astotais marts ir ne tikai diena, kad pēkšņi pieaug ziedu cenas, bet arī diena, līdz kurai Nacionālajā hokeja līgā (NHL) atļauti maiņas darījumi. Līgā pašlaik stabili spēlē trīs mūsējie, kamēr šosezon NHL debitējušais Uvis Balinskis jau ilgāku laiku spēlē Amerikas hokeja līgā (AHL).
Pagaidām izskatās, ka vienīgais, kurš par 99% var būt drošs par palikšanu savā vienībā, ir Teodors Bļugers. Arī pats uzbrucējs diez vai raujas projām no komandas, kura ieņem pirmo vietu visā līgā, kurā viņu pašu novērtē, un kurā viņš pats var atjaunot sezonas rezultativitātes rekordu – lai to izdarītu, 21 spēlē jāgūst seši punkti – gluži izpildāms uzdevums.
Par diviem pārējiem – Elvi Merzļikinu un Zemgu Girgensonu, jautājumu ir vairāk. Abas komandas atrodas NHL lejasgalā un uz dalību izslēgšanas spēlēs pretendē vairs tikai teorētiski. Abu stāsti ir ļoti atšķirīgi, un apvieno viņus tikai tas, ka abu šo Latvijas hokejistu uzvārdi ik pa laikam figurē sarunās un rakstos par iespējamo aizmainīšanu.
Tas, kas šosezon notiek ap Merzļikinu un viņa attiecībās ar Kolumbusas “Blue Jackets”, ir viena no lielākajām mīklām. Te viņš paziņo, ka ar klubu vienojies par jaunu scenāriju, taču “Blue Jackets” menedžments un galvenais treneris vai nu par to reāli pirmo reizi dzird, vai nu arī izliekas. Tad pēc vienas no spēlēm vārtsargs pasaka, ka ir pieprasījis aizmainīšanu, bet pēc tam to noliedz, lai gan fragments ar viņa teikto ir publiski pieejams. Tajā pašā laikā izbrīnu rada fakts, ka neviens no lielajiem ASV žurnālistiem, kuri ikdienā atspoguļo “Blue Jackets” gaitas, nav pārpublicējis Elvja vārdus.
Merzļikins šosezon spēlējis 34 mačos, kuros viņš atvairījis 90,3% metienu un vidēji ielaidis 3,25 ripas. Otrais rādītājs varbūt nav tas labākais, bet ir vēl cits rādītājs, pēc kura var spriest, ka šosezon Elvis ir uzlabojis savu sniegumu. Pagājušajā sezonā latvieša “xG” rādītājs bija -25,9, kas nozīmē, ka Merzļikins ielaida par 26 vārtiem vairāk nekā bīstamo momentu skaits, kas notika pie viņa vārtiem. Šosezon šis rādītājs ir -0,1, kas ir būtiska atšķirība.
Ripu ķērāja sakarā tika minētas divas pretendentes – Karolīnas “Hurricanes” un Ņūdžersijas “Devils”. Iepriekš gan “Hurricanes” ģenerālmenedžeris Dons Vesels atklāja, ka komanda nemeklē papildinājumu vārtsargu brigādei, jo komandai ar šo līniju viss ir kārtībā. Bet mēs visi lieliski zinām par Ziemeļamerikas komunikācijas īpatnībām, un pēc būtības Karolīnas kluba ĢM pašlaik neko nenozīmē – šodien papildinājumu vārtsargu līnijai nemeklē, bet pēc pāris dienām izrādās, ka situācija ir mainījusies.
Mīnus viena pretendente uz Merzļikinu – “Hurricanes” nemeklē papildinājumu vārtsargu līnijai
“Devils” gan varētu būt interesantāks variants. Komanda turpina cīņu par “play-off” zonu, no kuras to šķir vien pieci punkti, savukārt visi trīs vārtsargi, kuri šosezon sargājuši komandas cietoksni, nevar palielīties ar labiem rādītājiem. Viteks Vanečeks 32 spēlēs atvairījis 89% metienu un vidēji ielaidis 3,18 ripas, Niko Deivss ticis galā ar 89,7% metienu un vidēji ielaidis 3,21 ripu, bet Akira Šmids atvairījis 89,2% metienu un vidēji ielaidis 3,24 vārtus.
Lielākā problēma ar Merzļikina aizmainīšanu ir viņa līgums līdz 2027. gadam ar algu, kas ir lielāka par pieciem miljoniem dolāru mēnesī. Elvis nav gluži kaķis maisā, bet ar saviem izteikumiem un uzvedību viņš noteikti nav palielinājis savu vērtību, līdz ar maiņas darījums ar latviešu vārtsarga dalību ir zināms risks – var nostrādāt un iedot komandai vajadzīgo enerģiju, kuras viņam tiešām ir daudz, bet var arī vēl vairāk nogremdēt komandu, it īpaši, ja sākumā kaut kas neies tik gludi, kā cerēts. Jo, ja atceramies Merzļikina debiju NHL, tad viņam bija nepieciešami 11 mači, lai izcīnītu pirmo uzvaru.
Tomēr izskatās, ka viņa aizmainīšana tieši marta pirmajā nedēļā ir ne pārāk ticama. Kā jau minēju, šāds darījums ir zināms risks, savukārt tādām komandām kā “Devils” vajag 100% pārliecību par to, ka no maiņas būs efekts. Ja kaut kāds maiņas darījums ar Elvja dalību arī notiks, tad krietni lielāka varbūtība par to, ka tas būs vasarā, kad ir vairāk laika, lai izvērtētu visus par un pret.
Ar Zemgu situācija ir sarežģītāka. No vienas puses, kam vajadzīgs 30 gadus vecais “bottom six” maiņu uzbrucējs, kurš desmit sezonu laikā tā arī nav aizvadījis nevienu maču Stenlija kausā. No citas puses, latvietim ir milzīga pieredze. “The Athletic” žurnālists Metjū Feirberns Latvijas uzbrucēju slavē par viņa spēles stilu, norādot, ka viņš spēlē īstu “play-off” hokeju un tieši Girgensonu apskatnieks sauc par vienu no vērtīgākajiem aktīviem, ko “Sabres” varētu izmantot maiņas darījumos.
Medijs Girgensonu sauc par vienu no “Sabres” vērtīgākajiem aktīviem pirms maiņu “dedlaina”
Uzbrucēja līgums ir spēkā līdz šīs sezonas beigām un vasarā Girgensons varēs pārcelties uz citu komandu, “Sabres” par to neko nesaņemot. Lai arī karjeras laikā latvietis pārstāvējis tikai un vienīgi Bufalo komandu, tas nenozīmē, ka viņam nebija citu variantu, un tas nenozīmē, ka tādi nebūs pēc sezonas beigām – jau iepriekš kā viena no kandidātēm tika minēta spēcīga Bostonas “Bruins”.
“Sabres” no izslēgšanas spēļu zonas atpaliek par 11 punktiem, kas nemaz nav tik liels attālums un komanda tagad ir dilemmas priekšā – iztērēt resursus un pastiprināt sastāvu, lai tomēr ielektu “play-off” vilcienā, vai arī norakstīt šo sezonu un domāt par nākotni. No kluba vadītāju lēmuma lielā mērā ir atkarīgs arī Girgensona liktenis. Nedrīkst aizmirst, ka Bufalo kluba vadībai palikusi nedēļa, lai apmaiņā pret latvieti dabūtu vismaz pāris drafta izvēles, lai nav tā, ka vasarā viņš aizej bez jebkādas kompensācijas.
Pagaidām gan Zemgus aizmainīšanas sakarā tieši šajā logā ir klusums, bet tas nenozīmē to, ka darbs nenotiek. Lai kāda būtu mūsu fanu attieksme pret uzbrucēju un viņa lomu NHL, Girgensonu šajā līgā zina daudzi un ar savu pieredzi viņš varētu būt noderīgs daudzām komandam, kas viņa aizmainīšanu padara par krietni iespējamāku nekā darījumu ar Elvja iesaistīšanu.