Esporta eksperti: Latvijas spēlētājiem ir jāmaina domāšana

24/04/2021 10:12

Esports ir joma, kurā daudz ir atkarīgs no spēlētāja personīgajām prasmēm, tomēr nedrīkst aizmirst, ka lielākā daļa disciplīnu ir komandas spēle, tāpēc ļoti svarīga ir komandas kopējā ķīmija. Ne vienmēr pasaulē talantīgākie spēlētāji var atrasties vienā komandā atšķirīgo personību dēļ. Šī ir problēma, kas ir ietekmējusi arī Baltijas esporta attīstību, jo daudz komandu nespēj noturēt savu kodolu ilgu laiku, kas noved pie izmaiņām sastāvā un jaunu spēlētāju meklējumiem.

Trīs rakstu sērijā “Sportazinas.com” kopā ar četriem Latvijā labi zināmiem esporta ekspertiem vērtē Baltijas un Latvijas esporta specifiku un tā potenciālo nākotni.

Links uz pirmo daļu.

Otrajā daļā tiks apskatīti temati par to, kāpēc Latvijā nesekoja esporta uzplaukums pēc “Eclipse” vienības lieliskā panākuma, kāpēc Latvijas komandu sastāvi ir tik nepastāvīgi, vai daudzās “mix” vienības nebojā spēlētāju vēlmi spēlēt komandā. Sarunā piedalās ražošanas vadītājs esporta uzņēmumā “GOEXANIMO” Bruno “Gekons” Gailītis, esporta nodaļas vadītājs komandā “Medieval Riga” Sandis “ayriks” Rainskis, “CS:GO” veterāns un bijušais Latvijas izlases pārstāvis Miks “IndependentM” Siliņš kā arī esporta pasākumu vadītāja un reportiere Anastasija “Heccu” Tolmačeva.

Latvijai bija esporta komanda “Eclipse” “Counter-strike 1.6” disciplīnā, kuriem bija ļoti labi panākumi pasaules mērogā. Kāpēc pēc viņu panākumiem esporta popularitāte Latvijā nekļuva lielāka?

Bruno “Gekons” Gailītis: “Jā, šīs komandas panākums, izcīnīta dalīta piektā/astotā vieta 2004. gada “World Cyber Games”, iespējams, ir joprojām lielākais panākums Latvijas esporta vēsturē. Tas tomēr ir mārketings, lai sevi atrādītu plašākā auditorijā, bet šis panākums nenodrošināja tik lielu popularitāti, lai vēl vairāk ieguldītu Latvijas geiminga attīstībai. Iespējams, arī paaudžu maiņa nenotika tik labi kā mēs vēlētos un tas pabremzēja turpmākos panākumus.

Sandis “ayriks” Rainskis: “Patiesībā pēc šī panākuma esports Latvijā pacēlās diez gan augstu popularitātē. 2010. gadā Nils Ušakovs nosponsorēja “Riga Esports Festival”, kas bija lielākais šāda tipa pasākums Baltijā, kas jebkad bija noticis un tā balvu fonds bija 10 tūkstoši eiro. Tajā piedalījās 64 komandas un tās bija tiešām komandas, nevis mix no kurām aptuveni astoņas bija no Lietuvas un Igaunijas, bet pārējās bija no Latvijas. Manuprāt, “Eclipse” panākums esportu Latvijā ļoti pacēla, jo tajā laikā notika daudz un dažādi online turnīri, kuros varēja piedalīties un celt savu līmeni. Pāreja no “Counter-strike Source” uz “Counter-strike: Global Offensive” bija ļoti slikta, jo vecie spēlētāji beidza spēlēt un nebija, kas viņus tik strauji nomainītu. Ar paaudžu maiņu mums viss bija kārtībā, bet visu sabojāja spēles jaunās versijas izdošana. Ja tajā brīdī, kad notika šis milzīgais Latvijas mērogā panākums 2004. gadā sociālie tīkli būtu tādā līmenī kā tagad, kā arī iespējas būtu kā šobrīd, tad visticamāk esporta popularitāte būtu krietni lielāka kāda tā ir mūsdienās.”

Miks “IndependentM” Siliņš: “Tā ir tā paaudžu maiņa un jaunie spēlētāji nemaz nezina, ka tāda “Eclipse” ir pastāvējusi. Nezina stāstu par viņiem. Un mums nav bijuši tie skolotāji, kas pārnestu šo informāciju par viņiem, lai jaunie esportisti uzzinātu, ka mums ir bijuši tādi panākumi. Citās valstīs ir daudz pieredzējušu spēlētāju kā Denijs “zonic” Sorensens vai Fins “karrigan” Andersens, kuri ir izaudzinājuši vairākas paaudzes ar censoņiem. Arī manas karjeras sākumā nebija daudz, kas izglītotu mani šajā spēlē. Baltijā šādu veco, pieredzējušo lietpratēju, kas spētu integrēt šajā sabiedrībā ir trūcis. Visiem ir jāmēģina pašiem saprast, kas ir tas labākais un pareizākais veids, kā iet šo esportista ceļu. Vēl viena problēma, manuprāt, ir šī brīža “Counter-strike: Global Offensive” popularitāte. Ir tik daudz iespēju, ka paši spēlētāji labāk izvēlas spēlēt vieni, nevis veidot komandas. Nevēlas spēlēt, ja par to netiek maksāts un ir mainījusies mentalitāte. “Eclipse” laikā šī nauda nebija un cilvēkiem bija pavisam cita motivācija sevi pierādīt šajā disciplīnā.”

Anastasija “Heccu” Tolmačeva: “Es domāju, ka par šo panākumu, iespējams, netika pacelts pietiekami liels haips jeb ažiotāža par šo panākumu. Mūsdienās ir krietni lielāka reklāmas iespēja nekā agrāk. Šobrīd pat pašam sevi nereklamējot, būs pietiekami daudz to, kuri pastāstīs plašākai sabiedrībai par esošajiem panākumiem.”

Latvijā ir bijušas vairākas komandas, kas ir mēģinājušas sevi pierādīt, tomēr reti kurai izdodas saglabāt savu sastāvu nemainīgu ilgā laika periodā. Kāpēc mūsu vienības nespēj saglabāt konsistenci sastāvā? 

Bruno “Gekons” Gailītis: “Tas ir cilvēciskais faktors. Agrāk cilvēki lietas, kas nestrādāja, centās salabot, nevis pirkt jaunas. Mūsdienās tas vairs tā nenotiek. Brīdī, kad komandas mehānisms nestrādā, spēlētāji ir pieraduši nevis to mēģināt izrunāt, saprast, kāpēc un kas nav labi, bet it kā pagriezties uz otru pusi, cerībā, ka kaut kur citur “zāle ir zaļāka”. Bet, kā mēs zinām, viņa visur ir vienāda. Valsts infrastruktūras spēja atbalstīt šo nozari ir praktiski neeksistējoša. Ārzemēs, piemēram, Dānijā redzamas vairākas komandas, kas spēlē augstākajā līmenī un motivē sevi pierādīt. Pie mums šāda piemēra nav. Ja mums būtu sava komanda, kas portāla “HLTV” reitingā būtu TOP50 un mēģinātu sevi pierādīt pasaules līmenī, šis skatījums uz notiekošo būtu savādāks. Pēdējais lielais panākums varētu būt “Team Titan” uzvara “ESEA Main” divīzijā, kas deva šo iespēju latvijas līdzjutējiem sekot līdzi panākumiem un bija tā sajūta, ka tiek radīts šis piemērs. Tomēr šo piemēru ir tik maz, ka tas globālas izmaiņas neraisa. Tāpat viss atkarīgs ir no katra spēlētāja motivācijas, kā šī spēle tiek uztverta. Cits spēlē vienkārši prieka pēc, cits vēlas spēlēt augstā līmenī. Šī mentalitātes atšķirība traucē izveidot komandu, kas spētu sevi pierādīt ilgtermiņā. Daudzi arī domā, ka tas, taču ir tik viegli, vajag tikai spēlēt un viss notiks pats no sevis. Latviešiem ir jāmaina sava mentalitāte, ja gribam redzēt vairāk spēlētāju un komandu visaugstākajā līmenī.”

Sandis “ayriks”Rainskis: “Brīdī, kad spēlētāji sapratīs, ka esports ir profesija, tad tas varbūt mainīsies. Jo šobrīd ir tā, ka dažiem spēlētājiem tas ir tikai laika kavēklis. Brīdī, kad viņi atrod citu interesi, datorspēles tiek atstātas novārtā pat neskatoties uz to, ka viņi tajā brīdī, iespējams, spēlē komandā. Spēlētājiem ir ļoti nepareizi nostādītas prioritātes un pat esot labiem, viņi to neuztver par neko nopietnu un meklē citas intereses. Bet man šķiet, ka šīs sastāva izmaiņas šobrīd nedaudz mazākas, nekā tās bija agrāk.”

Miks “IndependentM” Siliņš: “Man par šo domas nedaudz dalās. Es uzskatu, ka komandā nav jātur cilvēks, kurš nevēlās spēlēt un spēlētāja maiņa ir tikai dabīgs process. Bet, jā, tas noteikti ietekmē, jo latvieši to dara krietni biežāk, nekā tas ir nepieciešams, jo pēc mēneša vai diviem nav iespējams pateikt, kāds ir komandas potenciāls. Protams, ja ir personīgās problēmas vai nesaskaņas tad izmaiņas ir neizbēgamas, bet tāpēc pirms izvēlēties savu sastāvu, ar potenciālajiem komandas biedriem ir jāpaspēlē un jāizprot katra personalitāte. Tomēr, nevēlos skatīties uz šo tik kategoriski, jo skatoties pagātnē es nevaru nosaukt nevienu sastāvu, kurš spēlējot kopā ilgtermiņā būtu bijis potenciāli spējīgs uz lieliem panākumiem. Varbūt vienīgi “Team Titan” ir tie, kas kaut ko varēja sasniegt. Arī atskatoties uz savu karjeru, lai arī tika veiktas dažas nepareizas izmaiņas, uzskatu, ka mēs nebūtu izsitušies tik augstu, cik vēlējāmies. Es gribētu minēt, ka šobrīd ir ļoti daudz labu spēlētāju. Varbūt arī tas kalpo kā iemesls šīm daudzajām izmaiņām sastāvos.”

Anastasija “Heccu” Tolmačeva: “Atkal rodas problēma, ka mums nav tik daudz spēlētāju. Katram ir pārāk atšķirīgs raksturs, lai varētu spēlēt kā vienota komanda. Ja mums būtu vairāk šo spēlētāju, būtu krietni lielāka iespēja atrast mentāli un prasmju ziņā saskaņotus spēlētājus, kas var spēlēt kopā ikdienā.”

Vai tas, ka spēlētāji labprātāk izvēlas spēlēt “mix” nav savā ziņā problēma?

Bruno “Gekons” Gailītis: “Tā noteikti ir, bet ir daļa spēlētāju, kas šo spēli spēlē nevis, lai ar to pelnītu, bet prieka pēc. Vienkārši, lai socializētos. Runājot par mani, es arī spēlēju ar “Wolsung” nevis tāpēc, lai ar to pelnītu, bet man vienkārši patīk spēlēt ar šiem cilvēkiem. Ne visi vēlas būt tur, kur atrodas “YEKINDAR”. Tā ir mūsu kultūra. Varbūt atbilde slēpjas tajā, ka labākajiem Latvija ir pa mazu, redzot, ka nav tik daudz latviešu ar ko spēlēt, viņi dodas mēģināt laimi ārzemēs.

Sandis “ayriks” Rainskis: “Šeit atbilde varētu būt līdzīga kā iepriekš. Bieži latviešu spēlētāji datorspēles uzskata par laika kavēkli un ar to nodarbojas līdz brīdim, kamēr atrod jaunu interesi. Viņi vienkārši nevēlas ieguldīt laiku, lai spēlētu komandā un saprot, ka pēc brīža var pazust, jo būs atradis sev citu interesi un esports nebūs galvenais.”

Miks “IndependentM” Siliņš: “Tā ir. Bet es uzskatu, ka labāk, lai pastāv laba līmeņa “mix”, nekā nav vispār. Visiem patīk spēlēt “CS”, bet brīdī, kad jāveido komanda, neviens nevēlas uzņemties atbildību. Tā taču ir vienkāršāk. Latvijā nav tās atbildības, ka katru dienu konkrētā laikā jāierodas uz treniņu un ir nopietni jāstrādā. Esportistus tā atbildība biedē. Tā noteikti ir problēma mums, jo šeit varētu izveidot vismaz divas laba līmeņa komandas. Labākie, kas spēlē ārzemēs, viņiem par to kaut ko maksā, tie, kas uz ārzemēm neraujas, tie nevēlas ziedot gadu vai pusgadu, lai sasniegtu līmeni kamēr viņiem par to nemaksā neko un vieglāk ir uzspēlēt “mix” ar draugiem. Bet, piekrītu, ka mums ir spēlētāji no kuriem varētu izveidot spēcīgu komandu, kas būtu komanda nevis draugu kompānija, kam patīk uzspēlēt kopā.”

Anastasija “Heccu” Tolmačeva: “Tie spēlētāji, kuri tiešām ir labi, viņi pārsvarā dodas uz ārzemēm, jo viņi saprot, ka šeit ar to izdzīvot pagaidām nav iespējams. Un tie, kas nemeklē iespējas ārzemēs, viņiem nav tās spēļu prakses, kas nepieciešama, lai celtu savu līmeni.”

Apkopojot ekspertu domas, vērojams tas, ka arī es esportu saistītie cilvēki domā diez gan līdzīgi. Arī izceltās problēmas ir diez gan līdzīgas, tās ir, motivācijas trūkums, citas prioritātes un bailes no atbildības. Aptaujātie arī vienbalsīgi atzīst, ja vēlas izsisties, vislabāk ir meklēt komandu ārzemēs, jo Latvijā nav daudz spēlētāju, kas vēlētos ieguldīt savu laiku, kaut spēlētāju resursi netrūkst.

Trešajā jeb noslēdzošajā rakstā tiks apskatīts, kā Baltijas reģionu ietekmē tas, ka ir vietējā esportā ir turnīru deficīts un to ietekmējusi BESL un BEL eksistences beigšanās. Tāpat uzzināsim vai ekspertu prāt ir nākotnē ir gaidāmi jauni talanti, kas uzspīdēs pie pasaules esporta skatuves griestiem vai arī tuvākajā laikā situācija nemainīsies. Par šo varēsiet lasīt jau tuvākajā laikā.

 

Pieslēgties

Dienas fokusā

Andrejs Makarovs
18/09/2021 17:15

Kādreizējais “Dinamo” vārtsargs Makarovs joprojām skatās komandas spēlēs un sarakstās ar Meiju 

28 gadus vecais Andrejs Makarovs savulaik tika uzskatīts par vienu no Krievijas talantīgākajiem vārtsargiem. Tomēr viņa karjera Nacionālajā hokeja līgā (NHL) sanāca visai īsa, arī posms Kontinentālajā hokeja līgā (KHL)…