Gailītis: Porziņģis varētu izlaist vienu vakaru restorānā un atnākt uz izlasi, iedot puišiem “piecīti”

Latvijas čempiones “VEF Rīga” galvenais treneris un Latvijas basketbola izlases stūrmaņa asistents Jānis Gailīts LBS podkāstā “2+1” paudis viedokli par vietējo basketbolistu bailēm ielēkt nākamajā līmenī, par leģionāru lomu viņa vadītajā klubā, kā arī par basketbolistiem, kuri nevarējuši palīdzēt valstsvienībai 2023. gada Pasaules kausa priekškvalifikācijā. 

Ikdienā Gailītis strādā Latvijas spēcīgākajā klubā – “VEF Rīga” spēlē ne tikai Latvijas-Igaunijas līgā, bet arī FIBA Čempionu līgā. Speciālists atzīmē, ka vairāki vietēji spēlētāji baidās ielēkt nākamajā līmenī. “Ir septiņi-astoņi basketbolisti, kuri spēlē krietni zemākā līmenī [nekā “VEF Rīga”], un kuri noraidījuši mūsu piedāvājumu, kas, manuprāt, bija adekvāts un spēcīgs. Tie ir spēlētāji gan no Latvijas un Latvijas/Igaunijas līgām, gan arī no citiem čempionātiem. Nesaku, ka visiem vajadzētu skriet pie mums, vienkārši stāstu, kāda ir situācija,” atklāts ir Gailītis. 

“Ir daži cilvēki, kuri uzskata, ka “VEF Rīgā” viņiem jāsaņem lielāks atalgojums nekā tas būtu cita klubā,” par pārrunu aizkulisēm stāsta treneris. “Mēs nemaksājam vairāk par to, ko šis spēlētājs saņemtu Liepājā vai Valmierā. Uzskatām, ka mēs basketbolistiem dodam izaugsmes platformu, džeki atnāk, viņi patrenējas ar jaudīgiem leģionāriem un saprot, ka būs grūti.”  

Lai arī “VEF Rīga” ir Latvijas klubs, Gailītis atzīst, ka viņš nekad neskatās spēlētāju pasēs, jo pats svarīgākais ir viņu sniegums laukumā. “Komplektēšanu nekad nesākam ar ārzemniekiem, vienmēr sākumā skatāmies uz Latvijas tirgu, tikai vēlāk piesaistām leģionārus tajās pozīcijās, kurās nav izdevies atrast vietējo. Bet es negribētu uzsvērt uzmanību uz tautībām. Kurš ir labāks – ārzemnieks, kurš ir gatavs krist par komandu, vai vietējais, kurš pie zāles durvīm stāv ar cigareti? Esmu redzējis gan tādus, gan tādus. Priekš kam man ir vajadzīgs latvietis, ja viņš nav gatavs par savu komandu sisties? Neesmu nevienu gadu “VEF Rīgā” redzējis leģionāru, kurš slinkotu laukumā. Bet esmu redzējis latviešu spēlētājus, kuri regulāri kavē treniņus, kuriem ir problēmas, un kuri beigās nokļūst kaut kādās vietās un brīnās, kā viņi tur ir nonākuši. Tāpēc es vairs neskatos ne pasi, ne vecumu, ne tautību. Vienkārši gribu redzēt spēlētājus, kuri gatavi atdot visu komandai, pilsētai un skatītājiem,” savu redzējumu klāsta speciālists.  

Augustā Rīgā norisinājās 2023. PK priekškvalifikācijas turnīrs, kurā Latvijas izlase svinēja četras uzvaras tikpat mačos. Valstsvienības sastāvā nebija atrodami vairāki spēlētāji no Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) un ULEB Eirolīgas. “Neviens nav apvainojies uz basketbolistiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nav bijuši izlasē. Mēs ļoti labi apzināmies, kāpēc nav viens, otrs vai trešais,” teica Gailītis. “Pat ja kāds izvēlas ģimeni, manuprāt, tas ir svarīgi, lai viņi ierodas un ar savu klātbūtni parāda, ka viņi tur ir, lai ienāk ģērbtuvē, ja to atļauj noteikumi. Un tas pats Kristaps [Porziņģis], uzskatu, ka viņam jābūt izlasē, regulāri jāienāk ģērbtuvē pie džekiem,” viedokli pauda treneris.

“Gribētu, lai spēlētāji to paši saprot. Tiem, kam daudz dots, no viņiem daudz jāprasa. Viņš varētu izlaist vienu vakaru restorānā un atnākt uz izlasi, paskatīties, kas tur notiek, iedot puišiem piecīti un parādīt – kad tiešām būšu vajadzīgs, es būšu šeit. Tieši tas pats ar Rodionu [Kurucu], ar visiem. Tas, ko esmu redzējis no brāļiem Bertāniem, kad divus kvartālus tālāk Dairim dzemdē sieva, bet viņš ir viesnīcā [ar izlasi]. Un tas nav kaut kāds 18-gadīgs džeks, kuram vajadzētu kaut ko pierādīt, tas ir basketbolists ar vislielāko spēļu skaitu izlasē. Un viņš ir gatavs ziedoties un atrasties tur, izdariet to pašu arī pārējie, jo treneri paši nekad nevarēs iedot ekvivalentu efektu,” pārliecināts speciālists.