Gailītis: Tagad daži spēlē, lai uztaisītu kaut ko foršu un ieliktu “klipiņus”, nevis lai uzvarētu

Latvijas čempiones “VEF Rīga” galvenais treneris Jānis Gailītis “Youtube” kanāla “Synotip Sporta Bārs” raidījumā “Duelis” dalījās pārdomās par Daira Bertāna lomu viņa vadītajā vienībā, strādāšanu izlasē asistenta amatā un spēlētājiem, kuru galvenais mērķis nav saistīts ar komandas uzvaru.

“Viennozīmīgi par viņa līmeni diskusiju nav. Dairis ir speciālists, kurš atvieglos dzīvi uzbrukumā pārējiem cilvēkiem. Varētu palīdzēt ar piemēru laukumā un ārpus tā, kā arī domāju, ka viņš ir tipisks krīzes situāciju kapteinis, menedžeris. Viņš ļoti labi zina, kā tikt galā ar sporta situācijām. Izlasē viņa runas bija ar tādu mesidžu, kas tiešām nostrādāja,” atklāj treneris.

“Augsti cienām Latvijas izlasi un tās galveno treneri, neesam tur, lai viņu stumtu, bet vairāk, lai palīdzētu. Protams, arī apstrīdot viņa lēmumus, jo tā ir daļa no procesa. Es neesmu droši vien vislabākais asistents, jo ilgos periods nejutos komfortabli, pēdējā laikā esmu pieradis vadīts pats, man tas šķiet interesantāk un aizraujošāk. Bet šajā gadījumā, protams, tas bija super piedzīvojums. Mēģinājām palīdzēt ar to, ar ko varējām, visu darījām mērķa vārdā un man tas bija labs piedzīvojums,” Pasaules kausa pieredzi atceras speciālists.

“Man liekas, ka arvien mazāk jauniešu nāk ar domu uzvarēt spēles, kas kādreiz likās loģiski – tu spēlē, lai uzvarētu. Tagad ir iejaukusies tāds moments, ka tu spēlē, lai uztaisītu kaut ko foršu un ieliktu klipiņus, vai uztaisītu strimu. Un tam nav nekāda sakara ar uzvarēšanu, gluži pretēji. Tiek izvēlētas riskantas lietas, stulbie metieni. Agri vai vēlu tu to iemet, un tā ir tava uzvara, kas nav saistīta ar komandas sportu. Mums treneriem ir jāaudzina šie spēlētāji, lai būtu vairāk tādi, kā Andrejs Gražulis,” pārliecināts Gailītis.

“Neesmu bijis īpaši aktīvs darba meklētājs citās vietās. VTB līgas laikā bija daži piedāvājumi, bet pēdējos gados aktīvi ar to nenodarbojos. Respektēju vienošanos ar “VEF Rīga”, cilvēki man uzticējušies, un es līguma termiņā uzticos viņiem. Mums ir plāni uz sezonu, plāni par ilgtermiņa vīzijām. Mūs varbūt ierobežo līdzekļi, jo pēdējie pāris gadi bijuši grūti, tomēr ceru, ka būs iespēja savu vīziju attīstīt plašāk. Jābūt tur, kur esi un jādara tas, ko dari. Protams, gribu strādāt pēc iespējas augstākā līmenī, un es ceru, ka tas augstākais līmenis būs tepat,” skaidro “VEF Rīga” stūrmanis.

“Utopija bija arī spēlēt Pasaules kausā, un pēc tam izcīnīt tajā piekto vietu. Viss ir grūts, kamēr kļūst viegls. Ir lietas, kas izveidojas pakāpeniski,” Eirolīgas kluba potenciālās perspektīvas Rīgā iezīmē treneris. “Lai nokļūtu Eirolīgā, vispirms jāizveido infrastruktūra, kultūra, fanu kultūra, attieksme, valsts attieksme pret sportu kā tādu. Esam ļoti tālu līdz atklātam pozitīvam fanātismam sportā, kādu redzam gandrīz jebkurā Eirolīgas komandā. Fani šodien ir kapitāls. Tas, kā mēs brīžiem attiecamies pret sportu, nevis to baudot, bet čelendžojot.. Ir jādod visam.

Te ir klasiskais jautājums – hokejs vai basītis? Bet nav jāmēra, jālepojas ar visu. Būtu forši, ja vēl futbols tur būtu, un nevienam no tā nepaliktu mazāk naudas, fanu vai bērnu. Varam būt Eirolīgā, bet tas ir ļoti garš ceļš. Jābūt cilvēkiem, pamatkapitālam. Nevaram parakstīt trīs gadu līgumus Latvijā, jo nezinām, kas vai varēsim izpildīt tā nosacījumus. Un trīs gadu līgums ir tas, ar ko mēs varam sākt veidot komandas kultūru. Vai vajag Eirolīgas klubu? Es nezinu, bet tas ir cits jautājums,” teica Gailītis.