Geks: Esam uzvarējuši komandas, kuras vajadzēja uzvarēt un zaudējuši favorītiem

BK “Liepāja” uzbrūkošais aizsargs Dāvis Geks novembrī savai komandai palīdzēja uzvarēt divās spēlēs no trijām, tai skaitā trāpot svarīgus metienus maču galotnēs. Vidēji spēlē laukumā pavadītas 30 minūtes, gūti 18,3 punkti, izdarītas 2,3 rezultatīvas piespēles, izcīnītas 3 atlēkušās bumbas un izprovocēti 4 pretinieku pārkāpumi. Oktobrī mēneša spēlētāja godā tika Māris Gulbis (BK “Ventspils”). Latvijas basketbola savienība (LBS) publicējusi interviju ar basketbolistu.

Kā esi apmierināts ar sezonas gaitu?

Pagaidām viss kārtībā. Pats sezonas sākums nebija tik  labs, kā pašam gribējās, bet pamazām iespēlējos. Esam jauna komanda, uzlabojam sniegumu katrs atsevišķi un visi kopā. Treneris uzticas, dod iespējas un tad ir viegli spēlēt. Sportiskā ziņā pārsteigumu nav. Esam uzvarējuši komandas, kuras vajadzēja uzvarēt un zaudējuši favorītiem.

Vienu gandrīz uzveicāt…

Jā, pirmajā mačā ar “Ventspili” ieķērāmies, bet galotnē nenoturējām uzvaru. Mazliet nepaveicās, pretinieku līderi labi nospēlēja galotnē.

Iepriekš esi spēlējis Valmierā, Jelgavā, “VEF Rīga”, “Barons kvartālā”. Ar ko Liepājas komanda ir īpaša?

Atšķīrās komandu līmeņi, mērķi, arī mans statuss. Liepājā ir augstāks atbildības līmenis – zinu, ka no manis gaida un prasa rezultātu. Tas uzliek zināmu spiedienu.

Vai, slēdzot līgumu, bija runa par tavu statusu komandā?

Protams. Ar kluba vadību izrunājām, kas tiek gaidīts no manis, no visas komandas. Ka iepriekšējās sezonās nav izdevies sasniegt mērķus, un šogad tas jāizdara. Prieks, ka sezonas sākumā uz spēlēm nāca skatītāji – ar katru spēli vairāk. Tagad tribīņu atbalsta reizēm pietrūkst, bet prieks, ka vispār varam spēlēt. Šajos laikos tas nav maz.

Latvijā atgriezies pēc trim gadiem Spānijā. Kāda bija leģionāra pieredze?

Pozitīva. Protams, arī grūta. Komandā uz mani skatījās kā jau uz leģionāru – gaidot rezultātu un neauklējoties, ja kaut kādu iemeslu dēļ kādā spēlē nevarēju parādīt to, ko no manis gaidīja. Sadzīvē īpaši sarežģīts bija pirmais gads. Angļu valoda Spānijā īpaši nepalīdzēja, iepirkšanās un ēdienu pasūtīšana bija liels izaicinājums. Kad apguvu valodu, viss bija kārtībā. Kā basketbolists ieguvu ļoti daudz – individuālās meistarības niansi, pieredzi.

Mērķi droši vien neaprobežojās ar spēlēšanu LEB Oro līgā…

Neaprobežojās, bet… Vidēji spēlē 10 punkti it kā bija labs rādītājs, bet, acīmredzot, nepietiekams, lai iekristu acīs ACB līgas klubu vadītājiem. Gan pēc paša sajūtām, gan treneru vērtējuma varu būt noderīgs abos laukuma galos, bet varbūt vajadzēja lielāku uzmanību pievērst tieši statistikas rādītājiem. Bija signāli par interesi no vairākām ACB komandām, bet reālu piedāvājumu nebija.

Vai bija kādas alternatīvas “Liepājas” piedāvājumam?

Pandēmijas dēļ gribējās šo sezonu nospēlēt tuvāk mājām, Latvijā. Pavasarī, kad iepriekšējā sezona aprāvās pusvārdā, pusotru mēnesi biju spiests nodzīvot mājās, bez iespējām iziet pastaigā, jo Spānijā karantīnas noteikumi bija ļoti stingri. To negribējās piedzīvot vēlreiz.

Ar kādu “Liepājas” vietu turnīra tabulā būsi apmierināts sezonas beigās?

Trešo. Tā domāju pats, par to runājām arī komandas ģērbtuvē.