Geks par dienu ceļā uz spēli Liepājā, trakajiem islandiešiem un izlaisto čempiontitulu
Latvijas basketbolists Dāvis Geks sarunā ar “Sportazinas.com” dalījās pārdomās par atgriešanos Liepājā viesu komandas spēlētāja statusā, Islandes basketbolu un iedzīvošanos šajā valstī.
Vakar, 23. septembrī Eiropas Ziemeļu basketbola līgas (ENBL) mačā Geka pārstāvētā Islandes vienība “Tindastoll” izbraukumā ar 92:69 pārspēja “Liepāju”. Latvietim tā bija atgriešanās vēju pilsētā, bet jau kā viesu spēlētajam – 2022./2023. gada sezonas laikā Geks uz Islandi devās tieši no Liepājas. Sezonas pirmajā mačā basketbolists nospēlēja 18 minūtes un 23 sekundes, gūstot trīs punktus (2p. 0/2, 3p. 1/4) un izcīnot četras atlēkušās bumbas.
Kādi bija tie faktori, ka tomēr izdevās salauzt “Liepāju”?
Ar aizsardzību, viennozīmīgi. Ieslēdzāmies, bija laba rotācija. Arī tas, ka atbraucām dienu iepriekš. Kājas bija diezgan svaigas un varējām skriet. Daudz punktu guvām ātrajos uzbrukumos, kas ir ļoti svarīgi pret tādu komandu.
Kādas ir sajūtas atkal būt Liepājā, bet sēdēt citā pusē?
Ļoti jocīgas, teikšu atklāti. Jau vakar bija tādas sajūtas, kad izgāju pastaigā. Jo savulaik uz Islandi aizbraucu tieši no Liepājas, un saviem komandas biedriem teicu – kā tas ir iespējams? Pasaule ir tika maza, ka mēs atbraucām tieši uz šejieni, nevis uz Valmieru vai Rīgu. Forši.
Cik ilgu laiku jums aizņēma ceļš līdz Liepājai?
Izbraucām 21. septembrī [divas dienas pirms spēles] agri no rīta. Bija jābrauc četras stundas līdz lidostai. Tad lidojām uz Kopenhāgenu un no turienes uz Palangu. Liepājā viesnīcā bijām pustrijos naktī. Sanāk kaut kādas 15 stundas ceļā, varbūt vairāk.
Pozitīvi tas, ka mums šosezon sākumā ir trīs spēles izbraukumā pēc kārtas, kas atvieglo to ceļošanu. Savādāk tiešām būtu grūti. Ja mēs atrastos Reikjavikā, būtu vieglāk, bet tā…Pagājušajā sezonā diezgan sarežģīti bija tie pārbraucieni. Sezonas beigās tiešām bija nogurums, iespējams, tāpēc arī neizcīnījām titulu [komanda zaudēja finālā].
Liepājā baigi nekur negājām, viesnīcā paēdām. Rītdien ir brīvdiena, iziesim uz pilsētu, aiziesim uz SPA. Vai es būšu gids? Jā, man jau vakar komandas biedri prasīja par veikaliem, ko labāk, kādu pienu paņemt, kādus saldumiņus. Prieks palīdzēt.
Par islandiešiem saka, ka viņi ir tādi mierīgi, bet daži tavi komandas biedri šodien tādi neizskatījās. Kādi tad viņi īsti ir?
Nē, nē, viņi ir diezgan karstasinīgi. Nav tādi, kā Balkānu valstīs, bet arī uz to pusi. Kas mums darās arēnā “play-off” laikā, kad tā ir izpārdota – paelpot nevar! Zāle ir mazāka, kā LOC, bet atnāk trīs tūkstoši. Ienāc zālē un jūti to karstumu, visi nenormāli atbalsta. Tas pats arī par spēlētājiem – ir ļoti karstasinīgi, un tās emocijas ļoti palīdz spēlēt, it īpaši uzbrukumā.
Vai Islandes basketbolam ir kāds raksturīgs stils?
Tu redzēji – mēs šodien iemetām 92 punktus. Islandē ir tā, ka ir ļoti ātra pāreja uzbrukumā, citreiz var būt tā, ka trīs uzbrukumi pēc kārtas, ka ceturtajā sekundē jau ir metiens. Nenormāla skriešana, ļoti fizisks. Un tiesneši tur arī atļauj tādu basketbolu spēlēt, nesvilpj katru kontaktu. Un ir parakstīti arī diezgan labi ārzemju spēlētāji. Protams, viņi ir karjeras norietā, bet algas viņiem maksā kosmiskas un līmenis katru gadu ceļas.
Pēc vairākiem gadiem Islandē nejuties nedaudz aizmirsts Latvijā?
Grūti tā pateikt. Ar Latvijas draugiem jau tāpat sazvanāmies. Jā, piektā sezona Islandē, arī pilsonību esmu saņēmis, tikai uz vasaru atbraucu.
