Hanbola izlases treneris: Visi saprata, kāpēc esam savākušies un ko gribam sasniegt

Vai demonstrētais sniegums pret Nīderlandi bija tuvu maksimumam?
Ja godīgi, tad pirmajā puslaikā tiešām demonstrējām praktiski ideālu handbolu. Latvijas handbola problēma ir, ka mums brīžiem pietrūkst līdzvērtīgu maiņu. Pamatsastāva spēlētaji otrajā puslaikā nedaudz fiziski palūza. Bija vairāk tehnisku kļūdu, neizmantotu iespēju. 1. puslaiks…Protams, vienmēr kaut ko var atrast, ir kaut kādas nianses, kuras uzlabot, bet spēlējām patiešām labi. Jau pēc Slovēnijas spēles teicu, ka demonstrējām labu sniegumu. Uz priekšu virzījāmies soli pa solim. Bijām ļoti koncentrējušies spēlei pret Nīderlandi, visi spēlētāji bija gatavi. Viņi spēlē tādu aizsardzību, ko reti sanāk redzēt, bet viss sanāca pat negaidīti ideāli.

Aivis Jurdžs jau pirms spēles teica, ka konkrēti Nīderlandei esam ļoti labi gatavi. Par aizsardzību jau pieminēji, bet arī uzbrukumā sniegums bija ļoti solīds!
Par aizsardzību paturpinot, domāju, ka ļoti liela nozīme bija Evaram Klešnikam. Viņš ilgi savā karjerā spēlēja Vācijas Bundeslīgā, bija tur balsts aizsardzībā. Pat ar to, ka viņš vienkārši bija laukumā, Evars palīdzēja daudz. Komandas biedri varēja justies droši, šādam spēlētājam var uzticēties un domāt par savu sedzamo. Īstenībā akcentu gatavojoties vairāk pat likām uz uzbrukumu. Viss sanāca labi. Redzējāt, cik izsalcis bija Aivis Jurdžs. Klubā to iespēju uzbrukumā ir mazāk, bet te jutām lielu enerģiju, prieku par katriem vārtiem. Visa komanda dzīvoja līdzi. 2. puslaikā bija vairāk kļūdas, bet, domāju, iemesls bija tas, ka fiziski nogurām. Pietrūkst līdzvērtīgu maiņu, bet tajā pašā laikā nevaru teikt, ka otrie numuri nospēlēja slikti. Rihards Leja iemeta vārtus, Jānis Pavlovičs, arī Egils Politers. Cepuri nost, bet neliela līmeņa atšķirība ar vadošajiem spēlētājiem tomēr ir.

Kurā brīdī treneris saprata, ka uzvarēsim Nīderlandi?
Teikšu godīgi, iekšēji pārliecība bija jau pēc pirmā puslaika. Gribējām uzvarēt vismaz ar sešiem vārtiem, kāds pārsvars bija pēc pirmā puslaika. Beigās viņiem izdevās tikt nedaudz tuvāk. Bet mēs paši neizmantojām savas iespējas saglabāt lielāku pārsvaru. Ir ko analizēt. Paši spēlētāji laukumā devās ar tādu enerģiju, ka bija redzams, cik ļoti viņi grib uzvarēt.

Ir lietas, par kurām treneris pēc šāda mača ir dusmīgs?
Man vienmēr dusmas rada neizmantotas 100 % vārtu gūšanas iespējas. Tas traucē. Atrunas vienmēr var atrast ļoti daudz, tomēr arī vārtsargs pretiniekiem ir, tomēr ir jāmet iekšā. Es spēlētājiem vienmēr atgādinu, ka man kādreiz treneris Andris Gulbis teica, ka ar to bumbu vārtos ir kaut vai jāielido ar galvu pa priekšu, bet vārti ir jāgūst.

Evara Klešnika nozīmi pieminēji, bet gribētos pavaicāt, cik liela tā bija ārpus laukuma? Cik lielu pārliecību komandai deva Evara klātbūtne?
Jā! Tā nozīme bija ne tikai laukumā, bet arī ikdienā! Evars ir spēlētājs ar lielu pieredzi, kurš sportista karjerā jau ir kaut ko sasniedzis. Evars ir personība. Daudz runājām ar viņu. Likām visu kopā. Jāatzīmē, ka klimats komandā šajā sabraukumā bija lielisks. Ne tikai nostrādāja Evara ietekme, bet visi bija pilnībā gatavi cīņai. Netika runāts par kaut kādām citām problēmām. Kad bija runas, par ko citu, viens no spēlētājiem piecēlās kājās un pateica, ka nebūs diskusijas par citām lietām. Visi zināja, kāpēc esam savākušies kopā un ko gribam paveikt.

Māra Veršakova rezultativitāte bija pārsteigums, vai, saprotot, ka pretinieki īpaši uzmanīs Daini Krištopānu un Aivi Jurdžu, lielāku uzsvaru likām uz Māri?
Slovēnijā nebija tādu tīru kombināciju. Pret Nīderlandi zinājām, ka viņi vairāk pieskatīs Daini un Aivi, tādējādi Mārim radās brīvie robi. Tas ir viens, bet es labi pazīstu Māri un zinu, ka viņam lielu pozitīvu enerģiju deva tas, ka citu centru komandā nebija. Mārim bija liela pārliecība un nebija spiediena. Viņš ir tas spēlētājs, kurš var un vienmēr grib spēlēt pat visas 60 minūtes. Nebija jādomā par to, ka pēc vienas vai divām kļūdām tiks nomainīts. Domāju, tas viņam bija svarīgi. Ceru, ka viņš arī brīžos, kad būs citi centri, saglabās šo pārliecību.

Kas citās grupās jāņem vērā? Cik pateicīgi mums ir bijuši rezultāti?
Ja godīgi, rezultāti ir bijuši brīnumaini. Izraēla uzvarēja Poliju, Slovākija tikai ar vieniem vārtiem zaudēja Krievijai, ir bijuši neizšķirti. Bija doma, ka ar uzvaru pret Nīderlandi spersim platu soli mērķa sasniegšanai…Esam tuvāk, bet solis nav tik liels kā bijām plānojuši.

Aprīlī divas spēles ar Igauniju! Ko šī komanda parādījusi pirmajās spēlēs?
Esam redzējuši viņu spēles. Pirms spēles pret Nīderlandi tieši skatījāmies, kā viņi savā starpā spēlēja. Jā, gatavojāmies Nīderlandei, bet arī otru komandu sanāk paanalizēt. Igauņu spēles stils nemainās. Viņiem bija jāiztiek bez komandas līdera, kurš spēlē Bundeslīgā. Viņam bija problēmas ar muguru, tagad vēl pārrāva krusteniskās saites, tādējādi sezona ir beigusies, un viņš nebūs arī pret mums. Ar tādu spēli kā pret Nīderlandi esmu pārliecināts, ka Latvija pozitīvu rezultātu sasniegs abās spēlēs.

Kāds ir izlases plāns līdz spēlēm pret Igauniju aprīlī?
Decembrī būs Rīgas Domes kausa izcīņa, bet citām spēlēm gluži vienkārši nav laika, jo notiek čempionātu spēles. Vēl uz papīra neesmu salicis sastāvu turnīram decembrī, bet, visticamāk, visu spēcīgāko sastāvu nesavāksim. Došu vairāk iespēju otrajiem numuriem, lai viņi iegūst pārliecību, ka var palīdzēt izlasei un ir tai vajadzīgi. Jāpadomā, kas Aivim Jurdžam ir gatavs dot desmit minūšu atpūtu, labajā malā ir jautājumi. Pievērsīšu vairāk uzmanības šādām lietām.

Vai uzvara pret Nīderlandi ir labs pamats labākā sastāva savākšanai Eiropas čempionāta kvalifikācijas cikla turpinājumā?
Protams! Uzvara ir ļoti labs pamats tam! Pret Slovēniju spēlējām labi, jau tur ieguvām labas emocijas. Pozitīvi, ka spēlētāji aizbrauca uz saviem klubiem ar labām emocijām. Visi ieraudzīja, ka varam sasniegt rezultātu. Tas ir būtiski! Ticu, ka būsim labākajā sastāvā, ja nebūs savainojumu.

Kas izlases trenerim ir svarīgākais, domājot par izlases spēlētājiem, šajā posmā līdz aprīļa spēlēm?
Svarīgākais, lai nebūtu savainojumu. Katra spēlētāja iztrūkums Latvijai būtu liels robs. Izrunājāmies ar fiziskās sagatavotības treneri Ēriku Visocki, ka vajag pavilkt līdzi Latvijā spēlējošos. Ārzemniekus mēs nevaram ietekmēt, viņiem ir grafiks klubos. Gribam, lai ārzemēs latvieši spēlē daudz, ir labi rezultāti, tam būs nozīme, bet galvenā doma, ko gribētos, lai arī vietējie spēlētāji varētu pietuvoties profesionālam režīmam. Vēlamies viņiem pamainīt ritmu, optimizēt to. Kādreiz spēlētāji meklēja laikus, kad trenerim bija brīvs laiks, tagad gribam, lai treneris arī pats brauktu pie spēlētājiem un palīdzētu.

Pēc divām aizvadītām spēlēm Latvijas grupā līdere ar divām uzvarām divās spēlēs ir Slovēnija, pa uzvarai ir Latvijai un Nīderlandei, bet bez panākumiem cīnījusies Igaunija. Jāatgādina, ka kvalifikācijas cikla ievadā 24. oktobrī Latvija viesos ar 21:27 piekāpās vienai no spēcīgākajām pasaules handbola izlasēm Slovēnijai, savukārt otrajā mačā Armanda Uščina vadītā komanda Valmierā ar 29:25 uzveica Nīderlandi. Kvalifikācijas turpinājums paredzēts 2019. gadā – aprīlī divas spēles Igauniju, bet savukārt jūnijā Latvijai otrās spēles ar Slovēniju un Nīderlandi.

Kvalifikācijas turnīrā piedalās 32 valstu izlases, kas tika ielozētas astoņās grupās pa četrām komandām katrā. Gaidāmais kvalifikācijas turnīrs būs plašākais, kāds jebkad ir noticis. Eiropas čempionātam kvalificēsies katras grupas divas labākās komandas, kā arī četras labākās trešo vietu ieguvējas.

Eiropas čempionāta finālturnīram jau kvalificējušās tā organizatores Zviedrija, Austrija un Norvēģija, kā arī esošā Eiropas čempione Spānija. 2020. gadā Eiropas čempionātā pirmoreiz piedalīsies 24 valstu izlases (iepriekš – 16). Eiropas čempionāta finālturnīrs norisināsies no 2020. gada 10. līdz 26. janvārim.

Informāciju sagatavoja: Latvijas Handbola federācija