Horvāti līksmo par vēsturisko uzvaru, angļi pateicas faniem un uz nākotni raugās pozitīvi

Pasaules kausa finālā vakar vēlu vakarā pirmo reizi vēsturē iekļuva Horvātijas futbolisti, kas pusfinālā Maskavā papildlaikā ar 2:1 pārspēja Angliju.

Uzvaras vārtus spēles 111. minūtē guva uzbrucējs Mario Mandžukičs: “Ir noticis brīnums. Tikai lieliskas komandas var būt tik drosmīgas, kāda šovakar bijām mēs, atspēlējoties pret tādu vienību kā Angliju. Laukumā cīnījāmies kā lauvas un darīsim to pašu arī finālā.”

Angļi atradās vadībā līdz pat cīņas 72. minūtei, kad izlīdzinājumu panāca Milānas “Inter” uzbrūkošais pussargs Ivans Perišičs.

“Tā bija ļoti sarežģīta spēle. Visi apzinājāmies tās augsto likmi un to, cik nozīmīga tā ir priekš tik mazas valsts kā Horvātijas. Iesākām miegaini, bet spējām parādīt raksturu. Līdzīgi kā iepriekšējās divās izslēgšanas cīņās, kad abās nonācām iedzinējos. Agrāk nebijām tik sportiski neatlaidīgi.”

Horvāti finālu sasnieguši pirmo reizi vēsturē, pārspējot pirms 20 gadiem Francijā iespēto rezultātu, kad valstsvienība Pasaules kausā finišēja trešajā vietā.

“Pirms 20 gadiem savā dzimtajā pilsētā Omišā, tērpies komandas kreklā, es atbalstīju Horvātijas izlasi, kad tā piedalījās 1998. gada Pasaules kausā. Tobrīd varēju tikai sapņot, ka kādreiz spēlēšu valstsvienības rindās un gūšu vienus no svarīgākajiem vārtiem, kas pavērs mums ceļu uz finālu.”

Tikmēr komandas galvenais treneris Zlatko Daličs neslēpa, ka horvāti savu pēdējo vārdu šajā turnīrā vēl nav teikuši.

“Pelnīti esam sasnieguši finālu. Puiši šodien parādīja fantastisku sniegumu un pārrakstīja vēsturi. Savu pēdējo vārdu vēl neesam teikuši, vēl priekšā viena spēle. Ja dievs tā lems, kļūsim par pasaules čempioniem.”

Pretējā nometnē, protams, valdīja daudz drūmāks noskaņojums.

“Esam iztukšoti. Strādājām ļoti smagi. Līdzjutēji bija lieliski. Spēle bija ļoti smaga, abām komandām izredzes bija vienādas. Vēlāk atskatoties uz šo maču, noteikti atradīsim lietas, ko varējām izdarīt labāk. Tas ir ļoti sāpīgi, patiešām, un sāpēs vēl ilgāku laiku. Šis bija fantastisks ceļojums. Tikām tālāk nekā sākotnēji cerēts,” atzina angļu kapteinis Harijs Keins.

“Kad izvirzījāmies priekšā, spējām izveidot vēl vairākas iespējas. Tagad var analizēt un teikt, kā būtu bijis labāk. Šādās spēlēs liela nozīme ir niansēm. Grūti pateikt, kas neļāva gūt virsroku. Daudz ko varējam paveikt labāk. Horvāti spēlēja labi un neļāva mums izvērsties, taču grūti pateikt, kas tieši bija zaudējuma iemesls.”

Savukārt vārtsargs Džordans Pikfords cer, ka gūtā pieredze palīdzēs nākotnē gūt vēl lielākus panākumus.

“Tā bija laba pieredze. Ļoti vēlējāmies uzvarēt. Varbūt, ka pārāk ātri izvirzījāmies vadībā. Mums vajadzēja vēl vienus vārtus, lai izrautu uzvaru pamatlaikā. Izveidojām vairākas izdevības, taču nespējām tās realizēt. Tagad zinām Horvātijas stiprās puses. Viņu rindās ir vairāki kvalitatīvi spēlētāji.”

“Mums jābūt lepniem par sasniegto. Paskatieties uz mūsu faniem! Teju nespēju noturēt asaras, skatoties, kā mums pēc mača aplaudē mūsu līdzjutēji. Jūtu, ka esam progresējusi kā tauta un ceru, ka tas ir tikai sākums lielākiem panākumiem.”

Anglijas izlases galvenais treneris Garets Sautgeits, neskatoties uz zaudējumu, ir ļoti lepns par komandas iespēto un cer, ka šai gados jaunajai izlasei viss vēl tikai priekšā.

“Esmu neizsakāmi lepns par puišu parādīto sniegumu. Spriežot pēc izrādītā atbalsta, līdzīgās domās bija arī fani. Šobrīd ir grūti atrast pareizos vārdus, kas liktu spēlētājiem justies labāk. Šī viņiem ir jauna pieredze, spēlējot Anglijas valstsvienībā.”

“Uzskatu, ka nonācām līdz pusfinālam, pateicoties vienotam komandas darbam. Mums to izdevās paveikt neiedomājami īsā laikā. Gūtā pieredze mačos pret Kolumbiju, Zviedriju… pirms turnīra, iespējams, pat nedomājām, ka tiksim tik tālu. Šovakar tomēr kaut kas pietrūka, taču tā būs vērtīga pieredze. Bijām tik tuvu, lai sasniegtu to, kas varbūt čempionāta sākumā likās tik tālu.”

“Milzīgais līdzjutēju atbalsts nācis, pateicoties lieliskajam sniegumam laukumā. Spēlētāji atdeva visus spēkus. Turpmākajās nedēļās atskatīsimies uz gūtajiem vārtiem un izveidotajām iespējām un sapratīsim, ka šajā turnīrā izspiedām teju maksimumu. Uzskatu, ka šī bija neatsverama pieredze mums visiem. Ja mums izdevās visā valstī atgriezt prieku, tad šis turnīrs bija tā vērts. Mums jābūt lepniem par to.”