IAAF atļauj septiņiem Krievijas vieglatlētiem piedalīties starptautiskās sacensībās

Starptautiskā Vieglatlētikas federācija (IAAF) atļāvusi septiņiem Krievijas vieglatlētiem, tostarp pasaules čempionam 110 metru barjersprintā Sergejam Šubenkovam un pasaules čempionei augstlēkšanā Marijai Kučinai, zem neitrāla karoga piedalīties starptautiskās sacensībās.

Jau vēstīts, ka IAAF ir diskvalificējusi Krievijas Vieglatlētikas federāciju (VFLA) par tās atlētu masveida dalību valsts izveidotā dopinga sistēmā, tāpēc šīs valsts sportisti starptautiskās sacensībās var startēt tikai ar īpašu IAAF atļauju.

Otrdien šāda atļauja piešķirta ne tikai Šubenkovam un Kučinai, kuri planētas meistarsacīkstēs triumfēja 2015.gadā Pekinā, bet arī kārtslēcējiem Iļjam Mudrovam un Olgai Muļinai, soļotājiem Sergejam Širobokovam un Janai Smerdovai, kā arī augstlēcējam Daniilam Ciplakovam.

Šubenkovs ir arī trīskārtējs Eiropas čempions, vienu no šiem tituliem iegūstot sacensībās telpās, kā arī 2013.gada pasaules čempionāta bronzas medaļnieks. Savukārt Kučina ir arī pasaules un Eiropas čempione telpās, kā arī Eiropas vicečempione.

Sākotnēji atļauja startēt starptautiskās sacensībās bija tikai tāllēcējai Darjai Kļišinai, kura kā vienīgā Krievijas vieglatlēte pērn piedalījās arī Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs. Kļišina janvārī piedalījās Rīgas čempionātā vieglatlētikā telpās, kur izcīnīja uzvaru ar tobrīd labāko sezonas rezultātu pasaulē.

Tāpat starptautiskā arēnā var startēt vidējo distanču skrējēja Jūlija Stepanova, kura pirmā ziņoja par dopinga sistēmu Krievijas vieglatlētikā.

Savukārt februārī pie atļaujām tika vēl trīs Krievijas vieglatlēti – kārtslēcēja Anželika Sidorova, sprintere Kristina Sivkova un vesera metējs Aleksejs Sokirskis.

Visi minētie sportisti atbilst “īpašā izņēmuma kritērijiem”, kurus IAAF izstrādāja, lai tie krievu atlēti, uz kuriem nekrīt dopinga lietošanas ēna, varētu piedalīties starptautiskās sacensībās.

IAAF vēsta, ka tā noraidījusi 17 citu Krievijas atlētu pieteikumus atļaujas saņemšanai.

VFLA sistemātisko dopinga pārkāpumu dēļ tika diskvalificēta aizpērn, liedzot šīs valsts sportistiem startēt starptautiskajās sacensībās, tostarp olimpiskajās spēlēs. Kad diskvalifikācija jūnija sākumā tika atstāta spēkā, 68 Krievijas vieglatlēti, vērsās Sporta Arbitrāžas tiesā (CAS), taču arī tā noraidīja viņu apelāciju.

Krievijas sportu pēdējā pusotra gada laikā satricinājuši neskaitāmi dopinga skandāli. WADA pēc tā dēvētā Ričarda Maklarena ziņojuma, kurā tika norādīts uz valsts atbalstītu dopinga sistēmu, kuras pamatā bija pozitīvu dopinga analīžu nomainīšana pret negatīvām, aicināja atbildīgās organizācijas aizliegt Krievijas sportistiem startēt starptautiskajās sacensībās, tostarp Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) šo aicinājumu neatbalstīja, ļaujot starptautiskajām federācijām pašām izlemt, vai pielaist krievu atlētus startiem. Dažas federācijas, piemēram, vieglatlētikā un svarcelšanā, šo iespēju izmantoja. Tiesa, pretēju lēmumu pieņēma Starptautiskā Paraolimpiskā komiteja, tāpēc Krievijas sportisti nestartēja Riodežaneiro paraolimpiskajās spēlēs.

Tāpat joprojām nedarbojas Krievijas Antidopinga aģentūra (RUSADA).