Ikaunieks: Stulbi tā teikt, bet pēc spēles ritējuma 0:3 nebija jābūt
Latvijas izlases futbolists Jānis Ikaunieks pēc piedzīvotā zaudējuma pret Ziemeļmaķedoniju sarunā ar portālu “Sportazinas.com” dalījās iespaidos par aizvadīto spēli.
Jau vēstīts, ka Latvijas valstsvienība vakar “Skonto” stadionā UEFA Nāciju līgas C divīzijas spēlē ar 0:3 zaudēja Ziemeļmaķedonijai. Latvieši spēles gaitā spēja izveidot vairākus momentus, taču pretinieku aizsardzību uzlauzt tomēr nespēja.
“Stulbi tā teikt, bet pēc spēles ritējuma 0:3 nebija jābūt. Tās nav atrunas. Man pašam bija divas iespējas trāpīt ar galvu, tie bija ļoti labi momenti, kuros varēju gūt vārtus. Viņiem principā bija trīs momenti un trīs labi goli. Tā spēle nebija tāda, ka liktos, ka rezultātam jābūt tādam, kāds tas beigās bija,” atzina Ikaunieks. “Teiktu, ka jā [šī bija neizmantoto iespēju spēle.] Iespējams, varējām dabūt punktu un pat uzvaru, neskatoties, ka beigās uz tablo bija 0:3.”
Latvijas futbolisti UEFA Nāciju līgas mačā “Skonto” stadionā uzņems Ziemeļmaķedoniju
“Līdz pirmajam golam spēlējām diezgan labi, viņi būtībā neizveidoja nevienu momentu, bet tad viņiem tiešām bija meistarīga izspēle, kurā viņu pussargs ļoti labi ieraudzīja izrāvienu un iedeva piespēli aiz [mūsu aizsarga] galvas, otrs labi pieņēma, sita, un pēc atsistās tur jau viņi iesita praktiski tukšos vārtos. Līdz tam viņiem momentu baigi nebija, pēc tam pirmajā puslaikā arī vairs neko īsti neizveidoja. Tikmēr mēs paši savus momentus neizmantojām, kaut kur pietrūka pēdējā piespēle, lai vēl vairāk saasinātu spēli. Neuzskatu, ka spēlējām labi, bet kaut kur meistarība vai veiksme pietrūkst,” norādīja viens no Latvijas izlases līderiem.
Tieši Ikauniekam otrā puslaika sākumā bija viens no Latvijas izlases bīstamākajiem momentiem, taču viņš bumbu raidīja garām vārtiem. “Spēle ar galvu parasti ir mana spēcīgā puse. Šoreiz arī jau paspēju izskriet priekšā aizsargam, pārlecu viņu.. Protams, kad aizsargs ir priekšā, tas zemapziņā nedaudz traucē, jo tu domā, vai viņš ies uz bumbu. Bet man tur bija jātrāpa,” savu bīstamo momentu atminējās Ikaunieks. “Bija spēcīga piespēle [no Zelenkova], man bija labs skrējiens, kas ļāva vieglāk izdarīt spēcīgu sitienu. Bija tikai jātrāpa vārtu rāmī garām vārtsargam, jo viņš diez vai no tāda attāluma paspētu reaģēt…”
Ikaunieks arī piekrita apgalvojumam, ka Ziemeļmaķedonija ar savu agresīvo spēli un augsto aizsardzības līniju deva iespējas latviešiem. “Pats daudzreiz izskrēju un meklēju pēdējo piespēli, divreiz arī tika fiksēta aizmugure. Kaut kur tie centimetri pietrūka un taimings nebija līdz galam precīzs. Bet piekritīšu, ka izskrējieni bija ļoti daudz, tikai vajadzēja to pēdējo piespēli un tos vārtus gūt. Ticu, ka, gūstot vienus vārtus, pavisam to spēli varējām salauzt,” pauda Ikaunieks.
Latvijas izlase spēli pret Ziemeļmaķedoniju sāka ar 5-3-2 shēmu, kur uzbrukuma smailē spēlēja Ikaunieks un Vladislavs Gutkovskis, taču jau 17. minūtē Gutkovskim savainojuma dēļ bija jāatstāj laukums, viņa vietā laukumā dodoties Dario Šitam, kuram tā bija debija valstsvienībā.
“Sākumā ar Vladu labi tikām galā, presingojām viņus, jo viņi bieži uzbrukumus sāka ar garajām piespēlēm. Pēc tam arī Dario bija ļoti centīgs, iznāca laukumā ar lielu vēlmi, bet pirmā puslaika noslēdzošajās 20 minūtēs mums tas presings nesanāca. Viņi ar mazām piespēlēm spēja tikt ar mums galā un ātri mainīja malas, kur mēs īsti nesapratām, kā rīkoties. Pēc pārtraukuma viņi atkal sāka ar garajām piespēlēm spēlēt, jo paši spēlējām augstāk.”
“Uzskatu, ka nebija grūti ne ar Vladislavu, ne Dario saspēlēties. Dario ir agresīvs uzbrucējs, centīgs, daudz skrien. Varbūt kaut kur viņam tas jaunības azarts nospēlē vairāk nekā pieredze, bet es domāju, ka viņam viss vēl ir tikai priekšā. Viņš ir malacis,” savu ķīmiju ar citiem valstsvienības uzbrucējiem komentēja Ikaunieks.
Pašam Ikauniekam šis rudens izvērties ļoti saspringts, ņemot vērā situāciju klubā, kur viņš ar RFS cīnās ne tikai virslīgā, bet arī Eiropas līgas pamatturnīrā. Tā rezultātā Ikauniekam pēdējo mēnešu laikā bijis jāaizvada spēles ik pēc pāris dienām. “Jā, ir jauni partneri, jaunas emocijas, bet izlasē principā jau spēlēju desmit gadus. Tas nav nekas tāds, ka es atbrauktu un nezinātu, kas notiek. Ar to nav problēmu,” par pārslēgšanos no kluba uz izlasi sacīja Ikaunieks.
“Ir tas nogurums, bet eju laukumā un cīnos. Pēdējā spēlē [virslīgā] Daugavpilī pēc visiem datiem uzrādījās, ka [fiziski esmu labā līmenī un] skrienu labi, ir daudz sprinti un joprojām veicu garas distances. Izskriet nepieciešamo joprojām varu, arī atjaunošanās ir bijusi ok. No spēles uz spēli viss ir kārtībā, nav tā, ka spēļu laikā justos fiziski vai mentāli izsmelts,” atklāja futbolists.
Ikauniekam gan arī tagad nebūs daudz laika atpūsties, jo jau sestdien Latvijas izlasei paredzēta nākamā spēle Nāciju līgā, kur izbraukumā būs jātiekas ar Fēru salām. Septembra ciklā Latvija savā laukumā izcīnīja uzvaru ar rezultātu 1:0.
“Nāciju līgā C divīzijā – vispār kopumā izlasē – nav tā, ka tu iziesi laukumā un kādu viegli apspēlēsi. Fēru salas nebūs vieglākais izbraukums, viņi mājās allaž uz sava sintētiskā laukuma spēlē diezgan solīdi. Tāls lidojums, nav tik daudz laika, bet cerams, ka atjaunosimies. Pirmajā spēlē mājās pret viņiem pirmās 60 minūtes labi aizvadījām, bet spēles beigās nedaudz iesēdāmies aizsardzībā, varbūt mēģinot nospēlēt uz rezultāta noturēšanu. Bet tā ir ņemama komanda, brauksim uz turieni pēc uzvaras,” par nākamo spēli teica Ikaunieks.
