“Nesaprotu, kā mēs varam spēlēt tādu futbolu” – Cigaņiks pēc zaudējuma neslēpj emocijas
Latvijas futbola izlases aizsargs Andrejs Cigaņiks sarunā ar Latvijas Televīziju pēc piedzīvotā zaudējuma pret Fēru salām bija neapmierināts ar komandas sniegumu.
Jau vēstīts, ka Latvijas valstsvienība šovakar Baltijas kausa izcīņas mačā par trešo vietu ar 0:1 zaudēja Fēru salu izlasei. “Man tagad kaut ko grūti teikt pēc spēles. Esmu ļoti emocionāls, negribu kaut ko sliktu pateikt… Būs jāanalizē spēle, jo tādu futbolu es negribu spēlēt izlasē. Nespēlējām pietiekami enerģiski – nezinu, varbūt karstums, varbūt pretinieks neļāva spēlēt, varbūt paši negribējām spēlēt futbolu,” emocionāls bija Cigaņiks.
“Noskaņojums bija labs, savu fanu priekšā gribējām spēlēt un uzvarēt, tāpēc ir ļoti žēl. Man īsti nav vārdu, jo pēc tāda snieguma ļoti grūti kaut ko teikt. It kā gribējām, centāmies, bet nesanāca. Futbolā ne tikai censties vajag, bet arī vajag kaut kādu kvalitāti, kas mums šobrīd tik daudz nav – ir svarīgi spēlētāji, kuri ir traumēti.”
Cigaņiks norādīja, ka komanda spēlēja pārāk pasīvi. “Pirmajā puslaikā viņiem vispār nebija ātruma. Vajadzēja spēlēt bumbu aiz viņu centru aizsargu mugurām un jāskrien, bet mēs vienkārši nedarījām to, ko vajag. Mēs vienkārši gribējām saņemt bumbu uz vietas – tādu futbolu mēs varam spēlēt pagalmā ar bērniem, bet ne šeit izlasē. Ja tu spēlē ar [izkārtojumu] 5-4-1, ir jābūt kaut kādam ātrumam…”
Pirms tam pusfinālā Latvijas izlase pamatlaika cīnījās neizšķirti 1:1 ar Lietuvu, bet pēcspēles sitienu sērijā zaudēja ar 4:5. Gan duelī pret lietuviešiem, gan pret fēriešiem viens no labākajiem Latvijas izlases spēlētājiem bija Kristaps Grabovskis, tomēr Cigaņiks uzskatīja, ka arī viņa potenciāls netika pilnībā izmantots.
“Jāzina viņa [Grabovska] stiprās puses, un mums kā spēlētājiem uz to ir jāspēlē, nevis jāmeklē kaut ko citu. Viņam vajag iedot bumbu un telpu, lai spēlētu viens pret vienu, bet mēs to nedarām! Kad viņam ir vieta, es centos palīdzēt, aizskrienot uz priekšu, bet man nav arī tik daudz spēka, lai to visu laiku darītu,” norādīja Cigaņiks.
Latvijas izlases aizsargs tāpat minēja citu piemēru. “Ja tu zini, ka Dario Šits ir ļoti enerģisks un ka viņam patīk skriet šajās “kabatās”, tad viņam tur ir jāiedod bumba. Bet tas jādara brīžos, kad viņš ir gatavs, nevis tad, kad viņš jau ir veicis trīs sprintus, un tad uzreiz to darīt arī ceturto reizi, kam viņš vispār nav gatavs. Tad mēs atkal zaudējam bumbu un atkal nākas atgriezties aizsardzībā.”
“Mēs neesam 17 gadus veci”
“Arī Fēru salu futbolisti bija ļoti noguruši – viņiem [mājās] ir 11 grādi. Tagad šeit bija 25 grādi, bet mēs, piemēram, nevarējām saprast, ka arī laikapstākļi ir mums parocīgāki nekā viņiem,” turpināja Cigaņiks. “Man šodien nebija tik daudz enerģijas, lai to tērētu, lai spēlētājiem teiktu, kā spēlēt. Mēs neesam 17 gadus veci – visiem jau ir kaut kāda pieredze. Tā nebija spēle pret Spāniju – šīs bija parastas spēles pret Fēru salām, Lietuvu. Ir jāspēlē sava spēle, nav jābaidās. Piemēram, Lietuva pret mums spēlēja ar nedaudz citu shēmu nekā plānots, taču to uzreiz ir jāsaprot un jāveic korekcijas. Ir jābūt futbola IQ, nevis tikai jāgaida, kad treneris parādīs, kā jāspēlē.”
“Man vienkārši katra spēle izlasē ir īpaša un svarīga. Šeit savās mājās savas ģimenes priekšā sanāk aizvadīt tikai kādas piecas spēles gadā. Protams, gribas parādīt savu labāko sniegumu, bet, kad tu zaudē, ko tu vari parādīt… Vienkārši, ka skrien bez bumbas, vai ka ar bumbu nesanāk? Ir grūti…” atzina Cigaņiks.
Septembra un oktobra mijā Latvijas izlasi gaida UEFA Nāciju līgas turnīra sākums, kur mūsu futbolisti spēlēs C grupā kopā ar Armēniju, Kipru un Melnkalni. “Ir trīs mēneši, komandas spēlēs, Eiropā sāksies [nacionālie] čempionāti. Mums varbūt būs cita enerģija, ja šie traumētie spēlētāji mums varēs palīdzēt. Bet šobrīd tiešām nezinu, ko teikt. Es nesaprotu, kā mēs varam spēlēt tādu futbolu.”
