J.Ikaunieks: Ne ar ko viņi nepārsteidza, biju gaidījis, ka viņi atdos iniciatīvu un ka mēs diktēsim spēles gaitu

Pēc trešdien gūtās uzvaras FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas spēlē pret Gibraltāru (3:1) komentārus par spēli Latvijas futbola federācijas (LFF) preses dienestam sniedza Latvijas izlases pussargs Jānis Ikaunieks.

Galvenais, ka uzvarējām. Gribējās gan rezultātu nokārtot nedaudz ātrāk. Bija arī momenti, kuros to varējām izdarīt. Varbūt varējām nospēlēt vēl asāk priekšā, vēl vairāk iespēju izveidot, taču vinnējām, visi priecīgi.

Tās iespējas, kas pirmajā puslaikā tika izveidotas, tapa tieša tā, kā bija plānots veidot uzbrukumus?
Jā, protams. Bija uzdevums agresīvi iet uz priekšu, presingot, lai panāktu pretinieku kļūdas. Bija uzdevums uzspiest viņiem mūsu vēlamo spēli, daudz uzbrukt caur malām, veidot centrējumus. Galvenā doma bija dabūt pēc iespējas vairāk bumbu pretinieku soda laukumā.

Tev uzreiz bija skaidrs, par ko mēs dabūjām 11 metru soda sitienu uz saviem vārtiem?
(Smaida) Jā. Bija tā, ka [Eduards] Emsis krita, un viņš, man liekas, uzkrita pretiniekam uz kājas. Es tieši biju blakus un redzēju to epizodi. Kad tiesnesis aizgāja skatīties epizodes atkārtojumu, man likās, ka var iedot “pendeli”, un tā arī notika.

Ņemot vērā, ka šajā spēlē pirmoreiz Latvijā tika izmantots VAR, vai pirms spēles pievērsāt tam papildus uzmanību? Ar VAR savā soda laukumā jābūt divtik uzmanīgiem.
Jā, zinājām, ka būs VAR, nedaudz par to parunājām, piedomājām pie tā vairāk.

Spēles pirmajās 30 minūtēs neizmantotas palika vairākas vārtu gūšanas iespējas. Kura no tām, tavuprāt, bija vislabākā?
[Antonija] Černomordija sitiena epizodē, šķiet, mums sodu iedeva. Man liekas, ka [Gutkovskim] bija labs sitiens. [Roberts] Uldriķim tomēr bija sarežģīta epizode sitiena, sarežģīts leņķis. Man šķiet, ka man pašam būtu labs moments, kad man atmeta bumbu. Ja es būtu ātri pieņēmis bumbu uz kreiso kāju un būtu sitis ar otro pieskārienu, arī tas, domāju, bija ļoti labs moments. Bet man likās, ka pretspēlētājs ir tuvāk, centos nospēlēt vienā pieskārienā, kas bija sarežģītāk. Taču ar lielāku veiksmes palīdzību jebkura no tām iespējām varēja tikt izmantota.

Šoreiz spēlēji flangā, lai gan – ar uzdevumu doties vairāk centra zonās. Kā juties šajā ampluā?
Jā, bija uzstādījums vairāk iet uz centru un, ja Roberts dabū bumbu, iet pa malu. Malā esmu spēlējis diezgan daudz, tā ka nekas neierasts man tas nav, bet, protams, ir savas nianses. Te vairs nebiju tik daudz soda laukumā, nebiju tik bīstams tieši uzbrukuma noslēguma fāzē.

Vai Gibraltārs spēlēja, kā to paredzējāt?
Jā, ne ar ko viņi nepārsteidza. Es biju gaidījis, ka viņi atdos iniciatīvu un ka mēs diktēsim spēles gaitu.

Pēc izvirzīšanās vadībā iniciatīva gan pārgāja Gibraltāra pusē.
Domāju, viņi saprata, ka jāiet uz pilnu banku, vairs nav, ko zaudēt. Viņi vairāk uzņēmās risku, gāja uz priekšu aktīvāk, mums vajadzēja to izmantot. Priekšā pavērās vairāk brīvas vietas. Vajadzēja vienkārši meistarīgāk ar dažām piespēlēm dubultot pārsvaru. Tas neizdevās, tāpēc mača galotne izvērtās nervozāka, nekā mums to gribētos.