J. Ikaunieks: Treneris nav tas, kurš spēlē – spēlētājiem ir jāuzņemas atbildība
Latvijas izlases futbolists Jānis Ikaunieks sarunā ar “Sporta Studiju” pēc piedzīvotā zaudējuma pret Velsu atskatījās uz maču, komentēja savu veselības stāvokli, kā arī pauda savu nostāju par galveno treneri Daini Kazakeviču.
Jau vēstīts, ka Latvijas valstsvienība vakar “Skonto” stadionā piedzīvoja piekto zaudējumu piecās Eiropas čempionāta kvalifikācijas cikla spēlēs, ar 0:2 piekāpjoties Velsai.
“Ja tik viegli varētu pateikt, kas pietrūka, droši vien to būtu izdarījuši uz laukuma… Kaut kur vajadzēja vairāk momentus izveidot un tos arī realizēt, tad spēle arī būtu beigusies savādāk,” uz maču atskatījās Ikaunieks, vienlaikus izceļot atbalstu tribīnēs gan no Latvijas, gan lielā Velsas fanu pulka. “Spēle varēja būt nedaudz veiksmīgāka, pašās beigās ielaidām otros vārtus, kas arī pielika punktu. Pirms tam bija spriedze, centrējumi, kaut kur neaizsniedzāmies līdz bumbai, bet domāju, ka pie veiksmīgāka scenārija būtu dabūjuši pirmos punktus.”
Ikaunieks tāpat atklāja, ka viņš spēlējis ir savainojumu. Mačā pret Horvātiju pussargs tika nomainīts tikai 78. minūtē, bet vakardienas spēlē viņš laukumā pavadīja visas 90 minūtes.
“Man ir bojājumi kreisās kājas aizmugurējā muskulī, kas neļauj brīvi spēlēt un brīvi skriet. Rīt un parīt ārstiem vajadzēs skatīties [traumas nopietnību], vai kaut kas ir pasliktinājies vai vairāk ieplīsis, un tad varbūt vajadzēs izārstēt un iepauzēt, jo tiešām nav patīkamas sajūtas,” teica Ikaunieks, vienlaikus gan neuztraucoties, ka šāda slodze varētu būt pārāk liela. “Ja es piedalos treniņprocesā un treneris ir apmierināts ar manu sniegumu [šādā veselības stāvoklī], tad es iešu laukumā. Ja kaut kas nebūs saplīsis, centīšos palīdzēt tik, cik varu.”
Latvija ir tikai viena no sešām izlasēm, kas “Euro 2024” kvalifikācijā nav spējusi tikt pie punktiem. Kopumā valstsvienība pie uzvaras nav tikusi pēdējos deviņos no desmit mačiem, tostarp vienīgais panākums izcīnīts vien Baltijas kausā pret Igauniju “pendelēs”. Neskatoties uz vājo sniegumu, Ikaunieks pauda atbalstu galvenajam trenerim Dainim Kazakevičam.
“Es spiedienu cenšos noņemt, jo apzinos, ka pats varu savu sniegumu ietekmēt. Tāpēc arī spiedienu neizjūtu, jo ar tīru sirdi varu teikt, ka es pilnā nopietnībā gatavojos spēlēm un vienmēr esmu gatavs atdot visus spēkus. Dzirdēju, ka trenerim bija kaut kādi saukļi no tribīnēm, bet treneris nav tas, kurš spēlē – spēlētājiem ir jāuzņemas atbildība,” pārliecināts ir Ikaunieks.
“Arī pretinieki tomēr spēlē [Anglijas] premjerlīgā, kas pārstāv pasaules labākos klubus,” turpināja Latvijas izlases futbolists. “Es saprotu, ka skatītāji gaida rezultātu, punktus un labāku sniegumu – ticu, ka to varam izdarīt, – bet viss nav tik melns un balts. Nevar “nomazgāt” treneri un teikt, ka kaut kas ir jāmaina. Komanda ir izveidota, kolektīvs ir labs – pateicoties trenerim, daudz kas emocionālā līmenī ir uzlabojies. Tīri reāli arī pretinieki mūsu grupā ir daudz spēcīgāki. Jādara secinājumi un jāmeklē, kur ar saviem resursiem varam ieķerties, dabūt punktus un iepriecināt skatītājus.”
