Jagodinskis par izlases stilu: Vasarā aizgāju no stadiona 60. minūtē, nedrīkst tā ņirgāties par cilvēkiem
“Optibet Virslīgas” komandas RFS aizsargs Vitālijs Jagodinskis TVNET šovā “Man tikai pajautāt” dalījās pārdomās par iepriekšējo sezonu, konfliktu ar Tamazu Pertiju un Latvijas izlases neizteiksmīgu sniegumu.
Par saspringto sezonu
“Šī laikam bija karjeras smagākā sezona, galvenokārt psiholoģiski. Daudz spēļu, slodze, spiediens, tas viss kopā. Daudzi saka, ka man šī sezona bija produktīvāka, man no malas likās, ka šosezon bija tādas kļūdas, kādas iepriekšējās sezonās es nepieļāvu. Piekritīšu, ka otrā puse bija veiksmīgāka nekā pirmā. Nezinu, ar ko tas ir saistīts. Varbūt, jo grūtāki mači, jo labāk spēlēju.
Lai arī palikām bez trofejas, manuprāt, komandai šī bija labākā sezonā. Labprāt atdotu visas savas trofejas, lai arī nākamgad spēlētu Eirokausu grupu turnīrā. Vienmēr esmu gribējis spēlēt pret stiprākiem pretiniekiem, tas ir interesantāk, vari saprast, ko tu vari kā futbolists uz kvalitatīvu spēlētāju fona. Ja man būtu iespēja spēlēt pret “Valmieru”/”Riga”, vai “Fiorentinu”/”Basaksehir”, es izvēlētos otro variantu.
Sapratām, ka pret “Hearts” komandu mēs varētu cīnīties par uzvaru. Ja mēs to izdarītu, tad būtu izredzes iekļūt nākamajā kārtā. Domāšana mainījās pēc “Fiorentina”, sapratām, ka varam arī izvairīties no pēdējās vietas grupā. Īsto “Fiorentina” ieraudzījām tikai pēc tam, kad mēs iesitām.”
Par Latvijas labāko futbolistu
“Man grūti atbildēt, prātā nāk abi komandas biedri – Pāvels Šteinbors un Andrejs Zjuzins. Ja abi nespēlētu izlasē, nezinu, kas ar to notiks. Visi zina Zjuzinu, viņam sanāca samocīta sezona, Šteinboram bija kļūdas, arī man bija kļūdas, jo tās ir visiem. Cik Šteinbors izvilka, cik punktus mēs guvām, pateicoties viņam. Ja apkopo, tad par labāko nosauktu tieši Šteinboru.”
Par principiālākiem pretiniekiem
“Ir divas komandas – “Riga” un vasarā par tādu kļuva arī “Liepāja”, kad tur atnāca Tamazs [Pertija]. Kad spēlē pret “Riga”, nav vajadzīga nekāda papildus motivācija, tas ir derbijs. Pret kādu atsevišķu futbolistu tādu sajūtu man nav. Pat ja būtu, laukumā es to nekad nedemonstrēšu. Laukumā gribu vinnēt sportiski, nekad nesitīšu vai nedarīšu citas netīras lietas. Pret “Valmieru” tās sajūtas nav tik principiālas.”
Par Pertiju
“Šim cilvēkam es nekad nepaspiedīšu roku, nesasveicināšos ar viņu. Šo cilvēku savā dzīvē vairs nekad neielaidīšu. Man viņš neeksistē. Ir vēl daži šādi cilvēki no “Valmieras” vadības. Citu tādu nav. Neticu tam, ko Tamazs saka intervijās par mani, it kā viņš mani mēģināja aizstāvēt. Ar Tamazu par to vairs neesam runājuši, zinām viens otru un mums nav, par ko runāt.
Pat ja Tamazs trenētu izlasi, es tur nespēlētu. Nākamgad man jau paliks 31 gads, un, piemēram, izlases tagadējam trenerim tas ir rādītājs. Tamaza vadībā nespēlētu nedz izlasē, nedz Madrides “Real”. Ja viņš kļūtu par RFS treneri, es dotos pie kluba prezidenta.”
Par Kazakeviču un izlasi
“Es daudz klusēju, bet pēdējais mačs pret Igauniju… es vairs nevarēju izturēt. Nevarēju skatīties to spēli, nevarēju skatīties uz to, kas tur spēlē, es vienkārši uzsprāgu. Nedrīkst tā ņirgāties par cilvēkiem. Atceros, vasarā biju uz izlases spēli pret Andoru, 60. minūtē aizgāju no stadiona. Vienīgais, ko es tagad redzu izlasē, ir 4-4-2. Kāds ir zīmējums, kā tā vēlas spēlēt, kādu futbolu? Ko viņi dara?
Stojanoviča laikā tomēr bija citi pretinieki. Nāciju līgā spēlējām pret Lihtenšteinu, Andoru un Moldovu. Ja viņus neapspēlē, tad… Bet pat ar šo sastāvu var spēlēt savādāk, lai ir redzams zīmējums. Man zvana cilvēki un jautā – kāpēc tu nespēlē un kurš ir izlases treneris? Tad jautā kāpēc [Kazakevičs ir treneris]. Es ilgi klusēju, nu bet cik var? Divarpus gadu laikā cilvēkam tomēr vajadzētu kaut ko mainīt izlasē, bet es neko neredzu, lai varētu pateikt, ka šāds ir komandas stils.
Kad Dainis kļuva par galveno treneri, mums bija saruna. Teica, ka es neiederos modelī? Kādā modelī? Iespējams, īsts iemesls ir raksturs, bet esmu pārliecināts, ka iemesli noteikti nav sportiski. Izlase kopā savācas uz septiņām, maksimums desmit dienām. Var taču pienākt un pateikt, Vitaļik, netaisi muļķības, prasības ir šādas. Es taču esmu normāls, visu saprotu. Un var pabrīdināt – tiklīdz kaut ko pārkāpsi, uzreiz izlidosi no komandas.”
Par ērtiem futbolistiem
“Ja es būtu Igors Tarasovs, tad pienāktu pie Daiņa un pajautātu, kādos komponentos Emsis ir stiprāks par mani? Tā, lai argumentēti paskaidro, kādēļ tā? Trenera viedoklis nav problēma, bet lai vienkārši visu paskaidro. Vienmēr jābūt konstruktīvai kritikai, nevar būt tā, ka es tevi nomainīju, jo es tā nolēmu.
Ir tādi ērti futbolisti, kuri trenerim neko neteiks. Andrejs Cigaņiks, es nezinu, kur viņš ir spēlējis pēdējos divos mēnešos. Nevar būt tā, ka futbolists spēlē nezin kur, un tad tu pēkšņi esi stabils izlases spēlētājs. Tātad, Dainis grib man pateikt, ka Alvis Jaunzems ir sliktāks nekā Cigaņiks? Tu izsauc Dāvi Ikaunieku. Man nav nekādu pretenziju pret viņu, Dāvis ir normāls cilvēks, bet ko viņš dara izlasē? Tās nav pretenzijas pret futbolistiem, ar daudziem kopā esmu spēlējis. Man ir pretenzijas pret futbolistu izvēli.
Karašausks ir pelnījis izsaukšanu izlasē. Viņš ir labā formā, nu izsauc viņu, paskaties un pēc tam varēsi kaut ko pateikt. Vai Deniss Rakels – cilvēks dodas laukumā uz 20 minūtēm un iesit. Izsauc, pasaki, ko vēlies no viņiem gan laukumā, gan ārpus. Pabrīdini, ka izmetīsi no izlases par jebkuru disciplināro pārkāpumu. Tas pats Vjačeslavs Isajevs? Kāpēc neizsauc viņu?
Par mani runājot, domāju, ka, pat ja, nedod Dievs, visi aizsargi nevarētu spēlēt, tad Dainis pats dotos laukumā, lai tikai neizsauktu mani. Kad rakstīju “Twitter” savas domas, sapratu, ka atpakaļceļa nav.”
CITAS ZIŅAS NO ŠĪS KATEGORIJAS
