Jēkabsone – Žogota par LBS: Ja vienā vietā esi jau par ilgu, tad arī bremzējās attīstība

Latvijas basketbola sabiedrībā nerimstas kaislības ap notiekošajiem procesiem nozarē. Latvijas vīriešu valstsvienība februāra beigās neizpildīja Latvijas Basketbola savienības (LBS) nosprausto mērķi kvalificēties Pasaules kausa izcīņai Ķīnā, pēc kā sekoja kritika gan izlases galvenā trenera Arņa Vecvagara, gan LBS vadības virzienā.

“Eļļu ugunij” piemeta arī izlases kapteiņa Jāņa Blūma izteikumi par notiekošo, kā arī vēl pirms pāris dienām LBS paziņoja, ka nopietni apdraudēta 2019. gada Eiropas čempionāta norise Rīgā. Tiesa, vēlāk Izglītības un Zinātnes ministrija šos apgalvojumus noraidīja.

“Sportazinas.com” sazinājās ar ilggadējo sieviešu izlases spēlētāju Aneti Jēkabsoni – Žogotu, lai noskaidrotu viņas domas par notiekošajiem procesiem basketbola saimniecībā. Kuluāros viņa tiek minēta kā viena no kandidatēm, kas varētu ieņemt esošā LBS prezidenta Valda Voina vietu.

“Vēlos saistīt savu nākotni ar basketbolu un LBS. Tas būtu tikai normāli, ja es atrastos basketbola vidē, kas mani interesē, patīk un ir mana sirds lieta. Un tā ir ne tikai sirds lieta, jo esmu daudz ko redzējusi un piedzīvojusi arī savā laikā. Oficiāli gan neviens mani šobrīd nav uzrunājis. Nevaru neko ne apstiprināt, ne noliegt par saviem tālākajiem plāniem. Bet es gribētu būt šajā organizācijā. Iepriekš arī publiski to neesmu slēpusi, tāpēc nevienam tas nekāds noslēpums vai pārsteigums nav,” par iespēju, ka viņa varētu kandidēt uz LBS prezidenta amatu, izteicās Jēkabsone – Žogota.

Anetei vaicāts, kā viņa raugās uz notiekošo basketbola saimē, ņemot vērā, ka publiski regulāri tiek izteikta kritika esošajai LBS vadībai par tās darbu.

“Arī es saprotu to, ka vienmēr kāds būs priecīgs, bet cits neapmierināts ar notiekošo. Tā tas visur pasaulē ir iekārtots. Visiem neizpatiksi, bet skaidrs, ka zināmas komunikācijas problēmas pastāv. Kad ir līdz galam neizrunātas lietas, un tāpēc arī rodas pārpratumi un nesaprašanās savā starpā. Manuprāt, problēmu pamatu pamatā tomēr ir tā neskaidrā komunikācija.”

Tāpat Anete lūgta komentēt Jāņa Blūma kritiskos izteikumus.

“Es viņu ļoti labi saprotu un atbalstu. Viņš droši vien arī izteicās līdzīgi kā es nesen savā “facebook” profilā par Eiropas sieviešu čempionāta norisi Latvijā. Komandām tūlīt jau jāuzsāk gatavošanās, bet mēs vēl neesam finansiāli gatavi un nobrieduši vispār to sarīkot. Tas ir pilnīgs absurds. Te atkal pastāv komunikācijas problēmas. Tāpat arī Jānis noteikti tā vienkārši un bez iemesla neko nepateica. Viņam bija sakrājies un tad viņš to izteica, lai beidzot kāds to tālāk arī sadzird.”

“Runājot par situāciju ar Eiropas čempionāta rīkošanu – gan valdība, gan LBS savā starpā nevar vienoties. Viens sola vienu, otrs tagad pēkšņi rīkošanai prasa pavisam citu summu. Manuprāt, abām pusēm daudz lietderīgāk būtu sēsties kopā pie viena sarunu galda un tā šo jautājumu risināt, nevis runāt par to ar mediju starpniecību.”

Jēkabsonei – Žogotai vaicāts, vai esošās nesaprašanās varētu būt nevis komunikācijas problēmas, bet esošās LBS darba kultūra, kā viņi strādā.

“Iespējams, ka šo gadu laikā, kopš esošā LBS vadība ir pie varas, ir iestājusies zināma rutīna. Vienā vietā tik ilgi strādājot, attīstības virzienu vairs neredz tik labi. Parasti, kad procesos iesaistās jauni cilvēki, tad tie arī ātrāk iet uz priekšu un visi uz to “pavelkās”. Šobrīd izskatās tā, ka procesi nevis iet uz priekšu, bet sāk nedaudz piebremzēties. Protams, ka arī LBS cenšās un grib darīt labas lietas un tiek rīkoti dažādu vecuma grupu čempionāti. Arī es atceros, kad es vēl spēlēju 2009. gadā Rīgā, bija pozitīvas atsaukmes par turnīra organizētību un arī pilsēta daudziem patika. Redzējām arī Pasaules kausa kvalifikācijas spēles, kad uz arēnu nāca ļoti daudz cilvēku. Basketbolu Latvijā mīl un LBS arī iesaistās tā popularizēšanā un strādā. Bet man no malas izskatās, ja vienā vietā esi jau par ilgu, tad arī attīstība vairs nenotiek tik efektīvi.”

Lielāk daļu spēlētājas karjeras Jēkabsone – Žogota pavadījusi Krievijā. Anetei vaicāts, vai pēc profesionālo gaitu noslēgšanas nav bijuši kādi varianti darboties tur kādā statusā.

“Variantu nebiju, bet arī man noteikti nebija interese, ko tādu darīt. Zināju, ka vienmēr vēlos atgriezties mājās un strādāt Latvijā, un paveikt ko ievērojamu tieši šeit. Vēlos palīdzēt attīstīties basketbolam, it sevišķi, manuprāt, mums lielāku uzmanību vajadzētu pievērst jaunatnei, lai izveidotu efektīvu jauniešu sistēmu, kas ir tendēta uz attīstību un izaugsmi, un to uzlabotu. Lai pie mums augtu talantīgi sportisti. Un pievērst uzmanību ne tikai uz talantīgākajiem, bet kopumā, lai arī izaugtu vienkārši labi cilvēki un laba līmeņa basketbolisti un basketbolistes.”