Latvijas futbola treneris Jurģis Kalns intervijā “11LV TV” kanālā komentējis “Valmieras” pamešanu un pārcelšanos uz Kambodžas čempionātu.
Jau vēstīts, ka jūnija sākumā Kalns visai negaidīti pārtrauca sadarbību ar “Valmieru”. Vispirms komandā strādājis kā asistents, Kalns par “Valmieras” galveno treneri kļuva 2022. gadā, uzreiz komandu aizvedot līdz tās vēsturē pirmajam čempiontitulam, kamēr pērn Vidzemes klubs Latvijas virslīgā finišēja ceturtajā pozīcijā. Komandu gan piemeklējušas finansiālās problēmas, kā rezultātā “Valmierai” šosezon tika atņemti trīs punkti, kā arī tā zaudēja vietu Eirokausos.
“Manā gadījumā klubs gribēja pārtraukt attiecības, gan viņiem, gan man bija savi uzskati. Kopumā tas bija kā attiecībās vīrietim ar sievieti – ir kaut kādas domstarpības, un tad ir jautājums, vai tam spēj pārkāpt pāri un visu turpināt, vai arī visu laiku kaut kādu veco aizvainojumu turi azotē un, kad vajag, to ņem ārā. Šis iespējams bija gadījums, kad klubs kaut kādam vecam [notikumam] nespēja pārkāpt pāri,” sadarbības pārtraukšanu ar “Valmieru” ieskicēja Kalns.
“Pilnībā precīzus iemeslus [kādēļ viņi nevēlējās turpināt sadarbību] nezinu, bet viņi arī negribēja neko dzirdēt no manis. Tāpēc abpusēja vienošanās sanāk tā, ka klubs saprot, ka viņiem nav finansiāli izdevīgi no manis šķirties, kā arī turpināt sadarbību mēs īsti nevaram, līdz ar to mēs vienojāmies par kopējo izlīgumu, lai gan es, gan viņi būtu apmierināti,” stāstīja treneris.
Kalns atklāja, ka viņam arī bija finansiāli vilinošs piedāvājums palikt Latvijā, taču viņš nosvērās par labu piedāvājumam no Kambodžas premjerlīgas kluba “Visakha”.
“Es varēju palikt Latvijā un būt tādā komforta zonā, ar kādu treneri šeit, iespējams, bieži nesaskaras. Finansiāli man bija izdevīgāk palikt Latvijā nekā “atpērties” uz šejieni [Kambodžu], bet es neredzēju izaugsmi, palikt tajā pašā čempionātā un analizēt vienus un tos pašus spēlētājus. Psiholoģiski nebiju gatavs palikt Latvijā. Gribējās pamēģināt, kā būs šeit, jo zināju, kādi būs apstākļi – cita pasaule, cita attieksme, pretimnākšana, cita struktūra kā tāda. Finansiāli daudz labāk būtu Latvijā, bet es izlēmu riskēt un doties savu ceļu.”
“Interese [no Kambodžas] jau bija tad, kad biju Valmierā, taču savu likteni jau zināju kādas trīs nedēļas pirms aiziešanas. Tad nāca piedāvājums – protams, tajā mazliet iedziļinājos, – tāpēc tas piedāvājums nenokrita kā no debesīm,” teica Kalns. “Grūtākais bija 18 stundu lidojums, kad īsti nesapratu, kur lidoju, it kā kaut kāda bilde priekšā bija. Kad atbraucu, tad likās, ka varētu būt slikti, bet patiesībā viss bija pilnībā pretēji – esmu vienkārši pārsteigts, cik ļoti cilvēki šeit vēlas attīstīties.”
“Domāju, ka Kambodža pēc 15 gadiem būs Dubaija, tas ir ārprāts. Jau būvējas jauns stadions, apkārt vēl daudz kas. Tāpat klubs pēc pāris gadiem grib kļūt par dominējošu klubu Āzijā – jā, šobrīd Kambodžas čempionāts ir tāds, kāds tas ir, bet klubs grib progresēt. Klubs grib spēlēt Āzijas Čempionu līgā, spēlēt par augstākajām vietām un grib būt viens no skaļākajiem klubiem Āzijā. Ceru, ka viņiem tas izdosies un es būšu tas, kurš būs ielicis to mazo daļiņu tā pirmsākumā,” atzina speciālists.