Kalns par Latvijas izlasi: Šis kodols, kas Dainim ir, spēj dot labāku rezultātu

“Optibet Virslīgas” kluba “Valmiera” galvenais treneris Jurģis Kalns sarunā “Youtube” kanālā “William Hill TV” atskatījies uz aizvadīto sezonu, kā arī vērtējis šī brīža Latvijas izlasi.

“Saguris, emocijas, lai arī kādas, tās tomēr bija. Saspringums sezonas laikā sakrājas, un kad sezona ir beigusies, tev ir tāds .. (nopūšas). Tukšums iekšā, bet jāsargā veselība, jo šādā stāvoklī ātri var pieķert visādas slimības. Uzreiz pēc spēles saņēmām daudzus paldies gan no RFS vadības, gan no spēlētājiem. Tas ir cilvēcīgais, kam Latvijas futbolā jābūt, līdz pēdējai kārtai, līdz pēdējai spēlei. Forši saņemt pateicības zvanus,” atklāja Kalns.

“RFS ir ilglaicīgais plāns, komandā daudzi spēlētāji kopā ir vairākus gadus, un viņi piemeklē tikai tos spēlētājus, kurus viņiem vajag, neveidojas no jauna. Noturība un saspēlētība ir viņu galvenās sastāvdaļas, lai varētu cīnīties par augstām vietām. “Riga” [filozofija] ir “visu vai neko”, jāpaņem viss, tiklīdz tas nesanāk, tā uzreiz notiek drastiskas izmaiņas. Ar tādu budžetu viņiem, protams, ir augstas prasības, ar to spiedienu jārēķinās katram trenerim un spēlētājam šajā komandā, no pirmās dienas sagatavošanas posmā. Tur strādāt nav viegli, un Stipičs bija pirmais treneris, kurš nostrādāja pilnu sezonu,” izteicās speciālists.

Tāpat Kalns komentēja Raimonda Kroļļa pārēju uz Itālijas vienību “Spezia”. “Iespējams, tas bija viens solis par augstu, jo bija piedāvājums no “reālākām” komandām (Dānija, Šveice), kuras strādā uz transfēriem. Raimonds aizgāja pie viena trenera, kad viņš pievienojās “Spezia”, atnāca cits, kura uzdevums bija noturēt komandu A sērijā, tādu darbiņu parasti veic pieredzējušie spēlētāji. Šī sezona mani pārsteidz, ka viņam netiek dota iespēja. Nezinu, kā rīkosies klubs, bet, manā skatījumā, viņam jāmeklē īri, lai varētu restartēt karjeru. Sēžot B sērijas klubā, kas atrodas priekšpēdējā vietā, nauda par Raimondu viņiem būs aizgājusi vējā.”

“Jebkurš gads bez spēlēšanas atstāj robu pirmkārt jau psiholoģiski. Katram ir savas ambīcijas, un trenerim ar to jātiek galā, lai visi būtu apmierināti. Zinu, cik Krollis ir psiholoģiski spēcīgs un viņš to izturēs. Tiklīdz viņam tiks dota iespēja, viņš atvērsies. Pat treniņu vide Itālijā ir tāda, kurā ir patīkami augt. Viņam šī ir pirmā pieredze, kad jāizcīna vieta sastāvā, un viņš tam būs gatavs nākotnē.”

Kalns vērtēja arī šī brīža Latvijas izlasi. “Tas, ka mēs nespiežam ārā maksimumu [no šī sastāva], ir acīmredzami. Tie punkti, kas mums ir tabulā, ir viena uzvara pret Armēniju. Bet, manuprāt, viņi ir spējīgi uz kaut ko lielāku. Šis kodols, kas Dainim ir, spēj dot labāku rezultātu.”

“Ja jāsaka par komunikāciju ar izlases treneriem un jāmin kādi procenti, nezinu, nulle procenti. Sezonas gaitā neesam komunicējuši, nav sanācis ar Daini parunāt. Pirmssezonas nometnē izrunājāmies, bet sezonas laikā tas nav noticis. Nezinu arī, kāda bija komunikācija ar treneriem. Man liekas, ka nedzīvojam lielā valstī un izlases trenerim ir daudz laika, lai varētu saorganizēties, aizbraukt ciemos, paskatīties treniņu, lai viņš vairāk justu līdzi spēlētāju ikdiena. Mēs esam atvērti. Domāju, ka par “Valmieras” spēlētājiem pats varētu pateikt vairāk, nekā Dainis var uzzināt, runājot ar viņiem.”

“Viennozīmīgi, ka izlases spēles stils varētu būt savādāks. Vienīgi, vai mums būs pacietība un vai federācijai būs pacietība vērot atklātāku futbolu, bet punkti tāpat nenāks tikpat viegli, un sagrāvju būs vairāk. Pret ko tad citu mācīties spēlēt futbolu, kā ne pret to pašu Horvātiju, kura ir viena no pasaules labākajām komandām,” uzskata Kalns.

“Vienmēr būs grūti spēlētāji, ar smagiem raksturiem. Tāds ir trenera darbs – panākt, lai izlasē spēlē visi labākie. Mums nav daudz spēlētāju, kuri var spēlēt izlasē. Diemžēl daudzi ir aizmirsti, ne tikai Jagodinskis, un daži varētu būt pat pamatsastāva spēlētāji. Dainis ar viņiem visiem ir strādājis, un gan jau, ka viņam ir savs skaidrojums, kāpēc viņš tā dara. Tomēr nacionālā izlase ir seja, un, ja nav rezultāta, tad kaut kam jāpārkāpj pāri, jāpanāk, lai Latvijas labākie futbolisti spēlētu nacionālajā izlasē.”

“Grūti man spriest, vai ir jāmaina Dainis. Daudz dzirdēts, ka ir jāmaina, pat min piemērus, kādēļ tas ir jādara – pēc mērķiem un solījumiem, kas nav izpildīti. Kad Dainis atnāca, viņš mēģināja atjaunot sastāvu, tas gan nav īsti izdevies, jo tur joprojām ir 30-32 gadīgie spēlētāji. Vai ir jāmaina? Jautājums, ko likt viņa vietā. Meklēt kaut kādu ārzemnieku, lai, iespējams, izšautu? Lielu vārdu mēs nevarētu atļauties.”

“Domāju, ka jāmaina visa filozofija un jāsāk spēlēt futbols, tas stāsts ne tikai par Daini, bet arī par U17, U19 un U21 izlasēm. Tu nevari U17 izlasē tikai atsisties. Ja mēs gribam, lai nacionālā izlase spēlē futbolu, U izlases nevar spēlēt pragmatiski. Jo nebūs jau tā, ka spēlētāji atnāks uz pieaugušo izlasi un pēkšņi sāks spēlēt kreatīvu futbolu.”

“Mana nākotne ir jautājums, par kuru esmu runājis ar vairākiem futbola treneriem un cilvēkiem, kuri ir pieredzējuši trenera specifiku. Tas solis, kas man būtu jāveic pēc “Valmieras” – tā ir Latvijas izlase vai klubs ārpus Latvijas. Paliekot Latvijā, tas ir solis uz vietas un jāatrod īstais laiks, kurā Latvijas klubā strādāt nākotnē. Ja gribi augt un attīstīties, tad vienmēr ir jāsper solis uz priekšu. Kā būs, to rādīs dzīve.”