Kapteinis “Dinamo” ir atgriezies!

Par Rīgas “Dinamo” galveno treneri apstiprināts leģendārais Latvijas hokeja aizsargs Sandis Ozoliņš. Interneta komentāru eksperti jau pamanījušies šo kandidāturu nolīdzināt līdz ar zemi – nav pieredzes. Citi velk paralēles ar Oļegu Znaroku, sak, kas gan čeļabinskietis par stratēģi, bet komandas panākumu pamatā psihologa un motivatora prasmes. Ko īsti sagaidīt no Rīgas “Dinamo”, ko sagaidīt no Sanda Ozoliņa? Vai filigrānais brīvdomātāja gēns pārmantosies arī trenerim esot? Vai Ozo būs “Dinamo” kapteinis Amerika?

Viss gan jāsāk ar atskatīšanos pavasara hokeja notikumos, kur regulāri figurēja Ozo figūra.

Bobu Hārtliju iemīleja daudzi. Par viņa spējām pārliecinājās visi, darba ētika un mīlestība pret hokeju – savu darba līgumu Hārtlijs atstrādāja ar uzviju. Pirmais nāca un pēdējais gāja mājās, aiz sevis izslēdzot gaismu Volvo hallē un ofisos.

Ziemeļamerikas hokeja stils tika kopts līdz detaļām. Tieši niansēm tika pievērsta maksimāla uzmanība, bet tas jau vecais un visiem zināmais stāsts. Lipmana nolaistajā šķūnī iespīdēja saules stari. Līdzīgas cerības ir ar Ozoliņa ienākšanu “Dinamo”.

Par hokeja pavasari atcerējas pat mājsaimnieces, Hārtlija vārds izskanēja trolejbusos un hipsteru mītiņos. Vārds – komandas identitāte, izskanēja kā dogma, bet patiesi – beidzot izskatījās, ka visiem ir skaidrs, kas jādara. No pirmās līdz pēdējai spēles sekundei. Hārtlijs savu vēstījumu bija veiksmīgi iesējis neauglīgā augsnē, no kuras pēkšņi izauga sulīgi augļi. Šim procesam blakus vajadzēja būt arī Ozo…

Gāžot Lipmanu uzņēmīgais Koziols apsolīja: darīšu visu, lai izlases tuvumā būtu gan Irbe, gan Ozoliņš. Šo kungu harizma, pieredze un padomi noteikti nāktu talkā Hārtlija stratēģiskajiem plāniem. Ozo taču bija spēlējis pie Hārtlija, tomēr kanādieša izteikumi par vienīgo latvieti, kas virs galvas cēlis hokeja galveno trofeju, bija ieturēti.

Vai Koziols nolasīja signālus, vai starp leģendu un biznesa vidē viltības apguvušo Koziolu pārskrēja melns kaķis. To zina tikai viņi abi. Hokeja aprindās ļaudis runāja – Ozo paprasījis solīdu atalgojumu par ģenerālmenedžera funkciju pildīšanu, bet LHF kases turētājs nebija gatavs atvērt maciņu.

Vēlāk gan Ozo paziņoja, ka līdz summām nemaz runa nav nonākusi, bet Koziols komentēja situāciju šādi: ar Sandi nesapratāmies! Var arī teikt, ka Ozoliņa veicamā darba funkcijas stipri pārklājās ar darbu ko darīja Koziols – runāšana ar spēlētājiem, ģēlu kārtošana, apdrošināšanas, skuvekļi utt. Dārga, bet iespējams, nevajadzīga extra.

Ģenerālsekretārs arī atteica, ka izlasei ģenerālmenedžeris, šī vārda klasiskā nozīmē, nav vajadzīgs – spēlētāju, kas reāli kandidē uz izlasi ir maz un visi satilpst vienā Excel tabulā. Šis teiciens gan vēlāk mazliet Koziolam iegrieza.

Neveikla izskatījās situācija ar Jāni Spruktu. Sākotnēji viņš nekādas tabulās netika atrodams. Tik vien pēc Hārtlija spēlētāju aptaujas – sak, vai vēl nav kāds hokejists, ko varētu apskatīt, atbildē tika iesaiņots Sprukts un Mārtiņš Cipulis. Jautājums vai Hārtlijam ar šādam lietām vajadzētu nodarboties, proti, pašam zvanīt Spruktam, ir diezgan divdomīgs.

Irbe pēc tikšanās ar Koziolu atteica palīdzēt. Viņam to neļauj politiskie uzskati, bet no Viestura smaržoja pēc Rīgas “Dinamo” virtuves. Artūrs pieminēja sev netīkamus pēlēkos kardinālus, iespējams, domājot Jura Savicka personu.

Koziolam nevar pārmest aktivitātes trūkumu. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem valdniekiem viņa darbiem ir redzami rezultāti. Arī kļūdas Viesturs spēj vīrišķīgi atzīt, sakot, ka, iespējams, situācijā ar Spruktu kļūdījies.

Tajā pašā laikā neskaidra bija “Dinamo” ģenerālmenedžera krēsla nākotne. Sējējs bija jau pakāpies maliņā, bet runāja, ka Koziols esot mēģinājis pārliecināt savus bijušos (un esošos) kolēģus, ka izlases un “Dinamo” draudzībai jābūt vēl ciešākai, gluži tādai kā dibinot šo veidojumu – izlases bāzes klubs. Ideālā gadījumā ar vienu ģenerālmenedžeri – lietu kārtotāju, vienu galveno treneri. Tika rakstīts scenārijs: Koziols un Hārtlijs – Latvijas jaunā hokeja modeļa stūrakmeņi.

Savukārt Koziols Ozoliņā redzēja motivatoru, iespējams, otro treneri aiz Hārtlija muguras, svarīgu detaļu saskarsmē komanda-vadība. Otrā plāna aktieri. Kā zobrata posmu sevis iecerētā projektā, bet ne kā zobrata griezējspēku.

Ideja par sevi nebija slikta, tomēr, iespējams, nespeciāli, bet Koziols nedaudz diskreditēja Ozo akcijas, ar idejām par sevi kā grandiozā projekta realizētāju. Tajā laikā Ozoliņš neoficiālās sarunās bija paudis, ka ja būs “Dinamo” sistēmā, tad drīzāk kā ģenerālmenedžeris, vai turpinās darbu kā trenera asistents.

Kā galveno Sanda potenciālo pienesumu izlases kontekstā minēja spēju savākt komandu, ar savu autoritāti sēt ticību puišos. To viņš veiksmīgi parādīja Sočos. Iespējams, arī Hārtlijs ”novērtēja” Ozo spējas – priekš kam viņam cīņā saucējs, ja šīs funkcijas ir viņa darbības lauks. Priekš kam vēl vienu motivatoru un autoritāti, ja komandā pietiek ar vienu priekšnieku – Bobu Hārtliju. Ar diviem var būt par daudz.

Hārtlijs uz Sanda iesaisti neuzstāja, uz to nasks nebija arī Koziols.

Foto: Romāns Kokšarovs/F64 Photo Agency

Ko sagaidīt no Ozoliņa kā trenera? Pagaidām ir ļoti grūti ko prognozēt, bet viens ir skaidrs – garlaicīgi nebūs. Ozo pēc stāšanās amatā nosauca vairākus izcilus trenerus no kuriem karjeras gaitā smēlies zināšanas – Maiks Bebkoks, Kevins Konstantīns un minēja Boba Hārtlija vārdu, tomēr daudz vērtīgākā kā spēlēšana kanādieša vadībā, varēja būt stāvēšana uz izlases vadības soliņas blakus izcilajam speciālistam.

Ja Ozo būtu pilnu sagatavošanas ciklu izgājis, būdams blakus Hārtlijam, tad domājams ovācijas par Sandi kā galveno “Dinamo” treneri būtu skaļākas. Runā, ka ir vajadzīgi labi skolotāji vai kā moderni teikt – mentori, lai izveidotu speciālista rokrakstu. Ozoliņa gadījumā – Normunds Sējējs bijis vienīgais aiz kura muguras slēpies Sandis.

Kāds Ozo būs kā treneris? Visdrīzāk varam sagaidīt neordinārus risinājumus. Nevajadzētu brīnīties, ka pie “Dinamo” vadošajās maiņās parādīsies kāds gados jauns spēlētājs. Jaunais aizsargs Balinskis, ja nedosies pāri okeānam, noteikti būs Sanda aizsargu rotācijas augšgalā. Tieši Ozo esot Sējējam esot silti ieteicis – vairāk uzticēties Balinskim un re, atbrauca Hārtlijs, uzreiz novērtēja talantu, par kuru optimistiski agrāk neizteicās neviens.

“Dinamo” vadība nav solījusi lielāku budžetu kā pērn, tas nozīmē ka Ankipānam uz Ozoliņam nāksies lavierēt uz šauras laipas, piesaistot kaujasspēcīgus ārzemniekus. Par to, ka no vietējiem puišiem Ozo izspiedīs maksimumu, šaubās vien retais. Vietējie, kas pretendēs uz vietām “Dinamo” sastāvā ir uzauguši ar Sanda plakātiem pie sienām. Vecākiem dīkuši “Avalanche” kreklus ar astoto numuru.

Tādas hokejista pieredzes kā bijušajam “Dinamo” kapteinim nav nevienam. Komplektā ar cilvēku, kas uzcēlis divus KHL klubus un Ankipānu, kas enerģiski meties GM pienākumos, darbam jāveidojas kvalitatīvam. Ozoliņš hokejā ir brends. Ņemot vērā spēļu apmeklējuma kritumu, iespējams, Savickis un ko, arī šādi cer atgriezt ticību komandai. Kapteiņa “Amerikas”, pfu, “Dinamo” atgriešanās! Garlaicīgi nebūs, tas ir skaidrs. Daudzi Ozo personā redz glābēju, citi –  izmisuma soli. Atbildes uz aktuālajiem jautājumiem mums sniegs nākošā sezona, ko visi jau gaida ar nepacietību.