Karmelo karjeras lejupslīde – no Ņujorkas karaļa līdz izlidošanai no NBA

Karmelo Entonijs Nacionālajā basketbola asociācijā (NBA) ienāca reizē ar tādiem topošajiem (un jau esošiem) spīdekļiem kā Lebronu Džeimsu, Dveinu Veidu un Krisu Bošu, un lielāko profesionālās karjeras daļu talantīgā uzbrucēja zvaigznes statuss un popularitāte nešaubīgi bija pielīdzināma visas līgas vērtīgākajiem produktiem. Kamēr Bošam veselības problēmas spēku briedumā likušas pārtraukt karjeru, Džeimss turpina dominēt NBA, bet Veids izbauda pēdējos slavas mēnešus Maiami. Bet kas notiek ar bijušo Denveras “Nuggets” un Ņujorkas “Knicks” zvaigzni Entoniju? Jaunākie avoti līgas iekšienē vēstī, ka Karmelo savu pēdējo spēli NBA jau ir aizvadījis…

34 gadus vecais Entonijs vēl pirms divām sezonām cīnījās plecu pie pleca ar Kristapu Porziņģi Ņujorkas “Knicks” sastāvā, taču 2017. gada vasarā pēc nesaskaņām ar vēl tobrīd ņujorkiešu prezidentu Filu Džeksonu desmitkārtējais Visu zvaigžņu spēļu dalībnieks pieprasīja maiņu uz kādu citu klubu. Karmelo prasība tika apmierināta, un uzbrucējs septembra beigās nonāca Oklahomsitijas “Thunder” sastāvā. Pieredzējušā spēlētāja zvaigznes statuss jau tobrīd sāka pamazām norietēt, medijiem pirms sezonas sākuma pieļaujot iespēju, ka Entonijs savā jaunajā darbavietā varētu ik pa laikam pildīt rezultatīva rezervista lomu. Trīskārtējais olimpiskais čempions par to tikai pasmējās, tomēr sekojošajā NBA pamatturnīrā iemeslu pasmaidīt Karmelo vairs nebija.

Entonijs savu vienīgo sezonu “Thunder” kreklā noslēdza ar vājākajiem rādītājiem teju visos nozīmīgākajos statistikas rādītājos, tostarp vidēji gūtajos punktos (pirmo reizi karjerā zem 20 jeb 16,2), metienu precizitātē (knapi 40%) un daudzumā (15), kā arī minūtēs (32,1). Var jau teikt, ka, spēlējot vienā komandā ar Raselu Vestbruku un Polu Džordžu, šāds produktivitātes kritums vairāk vai mazāk bija sagaidāms. Tomēr Entonijam vairs neesot tik efektīvam uzbrukumā, lielāka uzmanība tika pievērsta viņa trūkumiem aizsardzībā un kopējā komandas spēles zīmējumā. Nevienam nav noslēpums, ka Karmelo un sekmīga darbība aizsardzībā ir divas nesavienojamas lietas. Tas bija zināms arī viņa karjeras posmos Denverā un Ņujorkā, tomēr kamēr Entonijs vēl bija līderis un vidēji mačā meta 25 punktus, komandas neveiksmēs vainīgie tika meklēti citur.

Apzinoties Karmelo snieguma straujo lejupslīdi, “Thunder” šovasar visiem spēkiem centās tikt vaļā no uzbrucēja, jo nebija gatava viņam maksāt līgumā noteiktos nepilnus 25 miljonus dolāru par šo sezonu. Oklahomsitijas vienībai palīgā steidza Atlantas “Hawks”, kas maiņas darījuma rezultātā jūlija beigās ieguva Entoniju savā īpašumā. Karmelo gan, visticamāk, nepaguva ne reizi iegriezties savā jaunajā darbavietā, jo piecas dienas vēlāk “Hawks” izpirka viņa līgumu, samaksājot uzbrucējam iepriekšminēto līguma summu. Tieši tik nevajadzīgs Karmelo bija pat pēdējos gadus nīkuļojušajai Atlantas vienībai.

Šķietams cerību stariņš Entonija karjeras reanimācijā parādījās augustā, kad pērnās sezonas Rietumu konferences fināliste Hjūstonas „Rockets” piekrita par līgas veterāna minimālo atalgojumu savam sastāvam  piesaistīt Karmelo, cerot uz viņa palīdzību, spēlēs iesaistoties no soliņa. Jā, šoreiz Entonija retorika jautājumā par rezervista lomu bija pilnīgi citāda nekā tā bija Oklahomsitijā. Smieklu vietā uzbrucējs apņēmās darīt visu, kas nepieciešams, lai palīdzētu “raķetēm” uzvarēt. Pat ja tas nozīmē atteikšanos no vietas starta pieciniekā. Tomēr ambiciozie “Rockets”, kas pērn pamatturnīru noslēdza ar 65 uzvarām (kluba rekords un labākais rādītājs līgā), šo sezonu iesāka ļoti vāji, gribot negribot liekot meklēt grēkāžus snieguma kritumam. Tāds tika atrasts Entonija personā. Seškārtējais “All-NBA” spēlētājs Hjūstonā paguva aizvadīt tikai desmit spēles (astoņas “no soliņa”) līdz “Rockets” vadība ar ģenerālmenedžeri Deriju Moriju priekšgalā paziņoja par to, ko mediji jau baumoja vismaz nedēļu ātrāk – kluba un spēlētāja attiecības tiks izbeigtas.

Daži kārtējo reizi vainoja Entonija vājo sniegumu aizsardzībā, kas nebūt nav pārsteigums. Tomēr vienlaikus šī kritika liek brīnīties par to, ko tad īsti “Rockets” cerēja sagaidīt no pieredzējušā uzbrucēja. Cerēt, ka Karmelo vien ar savu uzbrukuma arsenālu spēs aizlāpīt starpsezonā prom devušos aizsardzības speciālistu Trevora Arizas un Luka Mbā Amutē atstātos caurumus aizsardzībā bija ļoti naivi. Tas nav viņa DNS un nekad nav bijis. Entonijam arī allaž bijušas labas attiecības ar abiem “Rockets” līderiem Džeimsu Hārdenu un Krisu Polu, turklāt info no komandas iekšienes vēstī, ka Karmelo nebūt nav bojājis Hjūstonas vienības mikroklimatu, nav slinkojis treniņos un vienmēr pildījis galvenā trenera Maika D’Antoni norādes un uzdevumus.

ESPN un citi Ziemeļamerikas sporta mediji savās prognozēs par Entonija turpmāko karjeru ir piesardzīgi. Jā, interese par Karmelo dažiem klubiem vēl ir, tomēr, piemēram, Braiens Vindhorsts pieļauj, ka NBA laukumos bijušais Ņujorkas karalis jau savu pēdējo spēli ir aizvadījis: “Atrast kādu klubu, kam viņš būtu vajadzīgs, būs ļoti grūti. Ir jānotiek kaut kam neparedzētam, piemēram, savainojumiem vai maiņas darījumiem, lai Entonijs pievienotos kādai NBA komandai.” Žurnālista rīcībā esošā informācija arī liecina, ka klubu nevēlēšanās piesaistīt Karmelo skaidrojama ar vecajām likstām – uzbrucēja katastrofālā spēle aizsardzībā. Cits bijušais NBA spīdeklis Treisijs Makgreidijs savukārt jau paguvis ieteikt Entonijam likt punktu savai karjerai. Tikmēr bukmeikeri piedāvā veikt likmes, prognozējot “Melo” nākamo darbavietu. Kā visreālākais Entonija galamērķis tiek izvirzīta Ķīnas Basketbola asociācija (CBA) jeb līga, kur savu karjeru norietus pavadījuši vairāki bijušie NBA spēlētāji.

Karmelo gadījums noteikti uzskatāms par visnotaļ unikālu. Spēlētājs, kura dēļ “Knicks” savulaik bija gatava uz Denveru sūtīt teju visu savu starta piecinieku, ieskaitot vēl jauniņo Danilo Galināri, rezultatīvo saspēles vadītāju Reimondu Feltonu un universālo Vilsonu Čandleru. 2014. gada vasarā “Knicks” iedeva Entonijam jaunu piecu gadu līgumu par tiem laikiem vēl ļoti iespaidīgajiem 125 miljoniem dolāru. Nevarētu arī teikt, ka uzbrucēja spēle uzbrukumā nav piemērota modernajam NBA, jo Karmelo gabarīti un metiens no distances ļauj viņam būt universālam 3./4. numuram. Tomēr gribot negribot Entonija gadījums liek vilkt paralēles ar bijušo Filadelfijas “76ers” ikonu Alenu Aiversonu, kurš karjeras norietā nespēja samierināties ar savas lomas samazināšanos un jau 34 gadu vecumā (sagadīšanās?) bija ārā no NBA. Abi rezultatīvie spēlētāji (Aiversonam karjerā vidēji 26,7 punkti, Entonijam – 24) savulaik nepilnas četras sezonas dalīja laukumu arī “Nuggets” sastāvā.

Atšķirībā no Alena, Karmelo gan savu rezervista lomu Hjūstonā bija pieņēmis un nesūdzējās, taču varbūt tā līdz galam nav patiesība. Visu karjeru pildot līdera lomu, pārslēgšanas uz komandas trešā vai pat ceturtā svarīgākā spēlētāja statusu psiholoģiski varētu nebūt tik viegli sagremojama, it sevišķi, ja arī Karmelo spēle laukumā nespēj pie tā adaptēties. “Rockets” līdzjutēji no Entonija klusībā gaidīja “Olimpisko Melo”, tomēr tas tā arī netika sagaidīts. Tā vietā Karmelo šobrīd gaida zvanu no kāda NBA kluba, kas varētu dot uzbrucējam vēl vienu iespēju kaut nedaudz, bet tomēr sevi vēlreiz apliecināt basketbola Mekā. Šādu scenāriju vēl pirms gadiem trim četriem varēja paredzēt tikai retais.