Kēls: Pirms stāšanās amatā man nebija svarīga alga, jo vienīgā motivācija bija Latviju aizvest uz EČ finālturnīru

Pēc uzvarētās spēles ar Kipru un vienlaikus ceļazīmes izcīnīšanas uz Eiropas čempionāta finālturnīru, Latvijas volejbola izlases galvenais treneris Avo Kēls dalījies savās pārdomās par Latvijas sportam zīmīgo notikumu.

Eiropas čempionāta finālturnīru Latvijai atnesa uzvara pār Kipru ar 3-0 (25:15, 25:21, 25:23).

“Ar to es rēķinājos, ka Hermans [Egleskalns] var nespēlēt, jo mēs par to runājām pēc mača ar Spāniju,” iespēju izšķirošo maču aizvadīt bez Latvijas izlases uzbrukuma līdera Latvijas volejbola federācijas (LVF) mājaslapā apstiprina Kēls, kurš sevis vadīto izlasi līdz Eiropas meistarsacīkšu finālturnīram aizveda jau trešo reizi, pirmās divas to kopā ar Borisu Kolčinu paveicot ar Igaunijas valstsvienību.

“Pārtraukumā, ko paņēmu, rezultātam esot 15:15, Egleskalns man pateica, ka nevar spēlēt tālāk. Nebija laika domāt. Zināju, ka tas būs Kristaps. [Platačs] Viņš šovasar labi izskatījās, un man nebija šaubu, ka viņš spēs spēlēt pietiekami labi,” izteicās Kēls.

Turklāt trešā seta beigās potītes traumas dēļ no sastāva izkrita vienības pieredzējušākais spēlētājs – cēlājs Deniss Petrovs.

“Mēs to punktu pēc Atvara Ozoliņa uzbrukuma vinnējām, Deniss pagrieza potīti un krita Kipras laukuma puses virzienā. Tāpēc tiesnesis atdeva punktu pretiniekiem, ļaujot viņiem izvirzīties vadībā ar 23:22. Zaudējām gan punktu, gan Petrovu,” nepatīkamo situāciju apraksta treneris.

“Edvīns Skrūders izgāja laukumā, uzreiz droši izspēlēja “paipa” kombināciju ar Ozoliņu, pēc tam izpildīja divas labas serves. Sportiskā nozīmē nekaunīgs, kādam arī jābūt cēlājam,” Skrūdera iesaistīšanos spēlē slavē Kēls.

“Spēles likme bija liela. Ja mēs būtu zaudējuši, šis rezultāts acīmredzot sekmētu mūsu netikšanu uz finālturnīru. Tad mums konkurencē ar citu grupu otrajām vietām tiktu atņemtas abas uzvaras ar Moldovu [Kiprai apsteidzot Moldovu cīņā par trešo vietu grupā], bet vietā būtu tikai viena uzvara ar Kipru, maksimums četri punkti, ja būtu zaudējuši piecos setos. Tas nebūtu līdzējis. Tāpēc tā psiholoģiski mums bija ļoti grūta spēle – pretinieks it kā ir vājāks, bet šī turnīra laikā savu viedokli par Kipru biju mainījis trīsreiz, un spēlēt viņi māk.”

Komentējot visa atlases cikla rezultātus, Kēls izceļ treneru un komandas personāla darbību – fiziskās sagatavotības treneri Tarmo Tītsu, fizioterapeitu Tomu Zvonkovu, statistiķi Karlu Ēriku Eizenšmitu un palīgus – Gunti Ataru un Borisu Kolčinu. Viņš arī bilst, ka 16 cilvēkiem ar vienu Zvonkovu ir par maz, un nākamajā reizē viņam vajadzētu vismaz vienu palīgu, kas nodarbotos tieši ar masāžu.

Treneris uzsver, ka, iespējams, iekļūšanu finālturnīrā palīdzēja nodrošināt agrais gatavošanās sākums, ko Covid-19 pandēmijas dēļ nevarēja atļauties konkurenti.Šī iekļūšana Eiropas spēcīgāko komandu vidū Kēlam ir jau trešā pēc divām iepriekšējām ar Igaunijas valstsvienību.

“Tā ir vairāk nekā 90% emocionāla iekļūšana finālturnīrā,” par šā gada sasniegumu saka Kēls. “Sarunās par Latvijas valstsvienības vadīšanu man svarīga nebija ne alga, ne kas cits. Man bija spēcīga vēlēšanās kopā ar Latviju iekļūt Eiropas čempionāta finālturnīrā. Tā bija mana vienīgā motivācija.”

“Pēc spēles ar Spāniju man Hermans pienāca klāt un teica, lai esmu gatavs doties laukumā varbūt jau pat mača sākumā,” par priekšvēsturi ilgajai spēlēšanai sestajā turnīra mačā pret Kipru stāsta diagonālais uzbrucējs Platačs. Egleskalnam ir muskuļa mikrotrauma, kas mēdz atjaunoties uz noguruma fona. “No rīta viņš teica, ka viss ir daudz maz kārtībā, viņš iesāks maču, un tad skatīsimies.”

“Nakts bija nedaudz saspringtāka – tā tomēr ir liela atbildība, jo šī spēle bija izšķiroša – vai nu mēs tiekam uz finālturnīru, vai nē,” personiskajās sajūtās dalās Kristaps. “Varbūt par daudz es sevi satraucu, bet tiku ar to galā, gāju laukumā un viss notika.”

Iesaistīties spēlē gan izdevās bez stresa. “Par brīnumu, kad bija jāiet laukumā, bija tāds miers… Galvā bija tikai viens mērķis – darīšu visu, ko varēšu, lai pēc iespējas labāk aizstātu Hermanu. Gāju un darīju, ko varēju – bija, kas sanāca un kas nesanāca. Tomēr kopumā nospēlēju vajadzīgajā kvalitātē.”

“Par mūsu spēli varu teikt, ka bija arī epizodes, kad līdz galam neizpildījām plānoto, bet kopumā patika tas, ka emocijas tika saglabātas arī tad, kad nācu laukumā es,” komandas spēli vērtē Platačs. “Zaudējām uzbrukuma līderi, bet centos sniegt savu emocionālo lādiņu. Domāju, ka mums ļoti palīdzēja šīs emocijas un ka lielais nogurums puišiem, kas bija sakrājies iepriekšējās piecās spēļu dienās, nedaudz aizmirsās.”

“Varbūt kāds teiks, ka Kipra uz papīra ir zemas klases komanda, bet viņiem pietrūkst tikai viens – divi izteikti līderi, un viņi ir superīga komanda,” mītu par Kipru kā noteikti uzvaramu komandu, ko mājinieki apgāza jau ar uzvarām pār Spāniju un Moldovu, gaisina volejbolists. “Tad viņi labi izskatītos arī uz mūsu un spāņu fona.”

Viņš atzīst, ka līdzjutējus spēlējot dzird maz, taču viņu atbalsts dod dzinuli spēlēt labāk, un viņš ir pateicīgs tiem līdzjutējiem, kuri atrada iespēju atbraukt un atbalstīt komandu visgrūtākajā mačā turnīrā.

“Emocijas? Grūti aprakstāmas,” par piedzīvoto emociju gammu pēc uzvaras punkta saka Latvijas izlases spēlētājs. “Varbūt neliels šoks, ka tieši tādā veidā tikām pie uzvaras punkta, – ar bloku. Tas bija kā sprādziens – ir, beidzot izdarījām. Saspringta galotne, viss sanāca beigās, esam finālturnīrā. Kliegšana, emocijas. Tiku arī drusciņ pamētāts – vairāki mani izcilāja gaisā.

Latvija 2021. gada vasaras nogalē un rudens sākumā kopā ar vēl 23 valstīm spēlēs Eiropas čempionāta finālturnīrā, kas notiks Igaunijā, Somijā, Čehijā un Polijā.