Kristīne Vītola: Traumas brīdī atcerējos par Duranta savainojumu

Foto: basket.lv

Latvijas sieviešu basketbola izlases spēlētājai Kristīnei Vītolai Eiropas čempionāts diemžēl noslēdzies priekšlaicīgi. Jau pirmājā čempionāta spēlē pret Lielbritāniju pašā mača ievadā sportiste guva traumu un uz laukuma vairs neatgriezās. Pēc padziļinātu pārbaužu veikšanas Vītolai konstatēts ikra muskuļa plīsums, kura rehabilitācija varētu būt aptuveni sešu nedēļu garumā.

Taču tas neliedz sportistei būt kopā ar komandu un atbalstīt izlasi no malas.

”Sportazinas.com” sazinājās ar Kristīni Vītolu, lai aprunātos par sajūtām liktenīgajā mačā ar Lielbritāniju, par izlases atbalstu no soliņa, pateicības vārdiem līdzjutējiem, Elīnas Dikeluakas un Luīzes Šeptes sniegumu, kā arī 6. spēlētāju!

Pirmājā Eiropas čempionāta spēlē pret Lielbritāniju, jau pēc nepilnām piecām pavadītajām minūtēm laukuma tu diemžēl vairs nevarēji turpināt spēli traumas dēļ. Tajā brīdī, kad sajuti sāpes, kādas bija pirmās domas, kas šāvās prātā?

Traumas diemžēl ir daļa no sporta un ziedojot sevi sportam es apzinos, ka var būt visādi. Tie, kas mani pazīst, zina ka vienkārši tāpat nekad nenoietu nost no laukuma. Spēlējot daudzus gadus, tu iemācies ar adrenalīnu tikt pāri diskomfortam un turpināt cīnīties. Šoreiz bija mazliet citādāk! Pirms kāda laika Kevins Durants guva traumu, pārraujot Ahilleja cīpslu, un internetā bija redzams video kā notrīc viss muskulis. Vēroju ar apbrīnu video, apzinoties, kā strādā cilvēka ķermenis. Spēlē nekas neliecināja, ka man kaut kas varētu atgadīties un tad vienkārši atspēros, lai uzsāktu skriet un jutu, ka kaut kas ”pārrāvās”. Tajā mirklī prātā iešāvās tieši tas video. Pēc krustenisko saišu plīsuma visu, kas notiek manā ķermenī uztveru mazliet citādāk un praktiski zinu uzreiz, kad ir kas nopietns un kad nē. Lai gan tajā mirklī paiet vēl varēju, zināju, ka lieta ir nopietna un čempionāts man ir beidzies tā īsti nemaz nesākoties. Tāpēc arī manā sejā bija asaras.

Redzējām sociālajos tīklos tavu emocionālo video, kurā stāsti līdzjutējiem, ka nevarēsi spēlēt no 4-6 nedēļām. Cik emocionāli grūti bija pieņemt to, ka nevarēsi kopā ar meitenēm laukumā cīnīties par uzvarām?


Ar visu sirdi mīlu to, ko es daru. Spēlēšana valstsvienībā ir visas sezonas gaidītākais mirklis – kā saldais ēdiens. Sezonas beigās bija trauma ar muguru un jau tad biju izsalkusi pēc bumbas un būt atkal laukumā. Zināju, ka izlasē šogad man būs liela loma un fiziski pati jutos lieliski atnākot čempionātam. Traumas mani ļoti ietekmē tieši mentāli un emocionāli. Vienmēr gribu uzreiz izanalizēt, kāpēc tas tā notika un ko varēja darīt labāk, lai tā nenotiktu. Arī šoreiz analīze ir izdarīta un tagad skats ir tikai uz priekšu.

Kaut arī nevari būt ar komandu uz laukuma, tu aktīvi atbalsti meitenes uz soliņa. Kādas ir sajūtas atbalstīt mūsu komandu no malas?

Esmu cilvēks kam ir ļoti grūti nosēdēt uz soliņa- gribu skriet laukumā. Katru reizi kā saskatos ar treneri, liekas, ka viņš tūliņ teiks, lai eju uz maiņu, un es būtu gatava. Ar sievietēm ir kā ar bitēm – jāzina, kad ko labāk pateikt. Arī man tagad, esot uz soliņa, ir jāmācās atrast pareizie vārdi un veids, kā es tos pasaku, lai varbūt kādā mirklī dotu to īsto grūdienu meitenēm. Ļoti ceru ka viņām palīdz mana enerģija no soliņa.

Kāda ir tava ikdienas rutīna pēc šī savainojuma?

Ikdienas grafiks gluži nav mainījies. Dzīvoju joprojām viesnīcā kopā ar meitenēm un labi, ka tā, jo viņas mani ļoti atbalsta un palīdz it visā. Esmu cilvēks, kas visu labāk izdarīs pats nekā lūgs palīdzību, tāpēc, gūstot, traumu es savā ziņā arī mācos pieņemt palīdzību. Ļoti palīdz istabas biedrene Luīze [Šepte], kura man pienes ēst pie galda un ir gatava palīdzēt it visā, ko palūdzu. Par to viņai liels paldies! Arī pārējās meitenes, protams, ka palīdz dažādās situācijās. Bez veselīgā humora arī protams, ka neizpalikt un meitenes bieži velk uz zoba mani par trim kājām, jo esmu uz kruķiem. Ceļos un daru visu kopā ar meitenēm. Vienīgā atšķirība, ka fiziski nepiedalos treniņos un pa dienu nevaru doties pastaigās.

Vai sociālajos tīklos saņem no līdzjutējiem atbalsta vārdus?

Līdzjutēju atbalstu saņēmu negaidīti lielu, gan pēc spēles bija cilvēki, kas rakstīja, gan nākamajā dienā, kad tapa oficiālais paziņojums. Es ļoti ceru, ka visiem izdevās atbildēt. Vēlos atvainoties, ja pēc spēlēm kādam nav sanācis ar mani nofotogrāfēties, bet pārvietošanās uz kruķiem nav viegla un es izvairos no lielu gabalu veikšanas.  Tāpat vēlos arī pateikties ikvienam, kas man sūtīja laba vēlējumus, es jūs ļoti novērtēju un esmu neizsakāmi pateicīga par katru jūsu ziņu, domu un labajiem vārdiem.

Elīna Dikeulaka šobrīd ir trešā rezultatīvākā Eiropas čempionāta apakšgrupu turnīra spēlētāja. Kā tu vērtē Elīnas pašatdevi laukumā un kā vari viņu raksturot kā spēlētāju?

Elīna manuprāt līdz šim demonstrē lielisku sniegumu. Noteikti ir šā brīža Latvijas izlases dzinējs un motors. Gribētos, lai pārējās meitenes var pārņemt no Elīnas šo neatlaidīgo pašatdeves stafeti un pavilkties līdzi viņai, jo manuprāt visām tas ir iekšā, tikai jānotic pašām sev. Elīna ir nesavtīga spēlētāja, kuras mērķis ir uzvarēt katru spēli, un tas ir redzams laukumā.

Foto: basket.lv

Ko vari pateikt par debitantes Luīzes Šeptes sniegumu spēlē pret Spāniju?
Lai gan spēli pret Spāniju zaudējām, Luīze bija mans spēles MVP. Es no visas sirds ar viņu lepojos. Sev dotajās minūtēs viņa uzgāja, nebaidījās un izdarīja visu, ko treneris no viņas prasīja. Pēc spēles ilgi viņu slavēju, līdz vienā bridī viņa man teica, lai beidzu, jo viņa jutās neērti. Tajā mirklī es viņai teicu: ”Nē, Luī, tu esi pelnījusi, tāpēc izbaudi. Nekad nevar zināt kā būs rīt vai parīt, bet ja šodien esi izdarījis labu darbu, ir svarīgi kad tevi pamana un novērtē. Luī – turpini strādāt un šis ir tikai sākums tam visam ko sasniegsi nakotnē!”

Cik daudz Latvijas izlasei nozīmē 6. spēlētāja atbalsts? Tā ir kā papildus motivācija vai tomēr liela atbildība?
6. spēlētājs Latvijas izlasei vienmēr bijis, kas īpašs. Tā ir tāda īpaša saikne, kas nu jau izveidojusies kā neatņemama spēļu sastāvdaļa. Nav arī noslēpums, ka tas uzliek papildus atbildību, bet es tomēr vairāk sliecos uz to, ka tā ir papildus motivācija. Man personīgi ļoti patīk spēlēt pie pilnām tribīnēm, mani tas paceļ vēl augstāk.  Spēle pret Spāniju parādīja, ka pietuvošanās tik tuvu uzvarai bija arī 6. spelētāja nopelns.  Paldies 6. spēlētāj – ar tevi basketbols ir vēl skaistāks un krāšņāks! Visu meiteņu vārdā – Paldies, Tu esi fantastisks! Tikai kopā mēs varam paveikt lielas lietas!

Foto: basket.lv

Tavs viedoklis

avatar
  Subscribe  
Paziņot par