Kuri bija dārgākie futbolisti šīs vasaras pāreju periodā?

Vasaras pāreju periodā pasaules futbola komandas mēģina savus sastāvus padarītu spēcīgākus uzreiz vai iegūt potenciālu nākotnei. Klubi iegādājas vai īrē futbolistus, kuri pienesumu atnesīs konkrētajā sezonā vai arī ir, iespējams, vēlāk. Ik gadu vasaras mēnešos papildus visām “ikdienišķajām” pārejām notiek kāds transfērs, kas ir īpaši iespaidīgs un izraisa lielu ažiotāžu.

Kā piemēram, pagājušajā gadā tas bija brazīlieša Neimara gadījumā, kad franču klubs Parīzes “Saint-Germain”, iegādājās futbolistu par 222 miljoniem eiro vai arī vēl pirms gada, kad Mančestras “United” sastāvā atgrieza tā brīža vienu no lielākajiem Francijas talantiem Polu Pogbā, kurš par 105 miljoniem pameta itāļu flagmani Turīnas “Juventus”.

Arī šajā vasarā ir notikušas iespaidīgas pārejas, tostarp viena no lielākajām arī pēdējo gadu laikā, komandu nomainot portugāļu superzvaigznei Krištianu Ronaldu. Šovasar neierasti liela loma bija vārtsargiem, jo aizvadītajā pāreju logā veselas divas reizes tika pārspēts vārtsargu pārejas rekords, kas tika uzstādīts visai sen jeb pirms 17 gadiem. Rēķinot tikai izmaksātās summas, šogad netika labots iespaidīgais Neimara rekords, taču klubi tik un tā šķīrās no milzīgām summām.

Kilians Mbapē – 135+45 miljoni eiro (no “Monaco” uz PSG)

Ja runa ir tikai par naudas izteiksmi, tad šīs vasaras lielākā samaksātā summa ir par franču supertalantu Kilianu Mbapē, kurš PSG spēlēja jau pagājušajā sezonā. Francijas vadošā vienību viņu šogad nopirka par 135 miljoniem eiro, kā arī PSG var nākties maksāt vēl 45 miljonus, ja izpildīsies dažādi bonusu nosacījumi. “Monaco” pagājušajā gadā 19 gadus veco zvaigzni izīrēja, jo PSG citādāk pārkāptu finansiālos godīgas spēles noteikumus, tādēļ līgumā bija nosacījums, ka PSG obligāti Mbapē būs jāiegādājas šajā vasarā. Līdz ar to lielais darījums notika tikai šogad.

Mbapē šobrīd ir viens no karstākajiem futbolistiem pasaulē, ņemot vērā viņa prasmju līmeni un vecumu. Vēl 20 gadu slieksni nesasniegušais spēlētājs bija viens no labākajiem Francijas izlases uzbrucējiem aizvadītajā Pasaules kausa izcīņā, kur francūži izcīnīja uzvaru. Tāpat pēc šī turnīra izskanēja spriedumi, ka nu PSG superzvaigzne Neimars, iespējams, var palikt Mbapē ēnā un, kā zināms, Neimars uz PSG pārcēlās gan naudas, gan slavas dēļ. Barselonā viņš nevarēja būt pirmais puisis ciemā, kamēr PSG gan tas bija iespējams, taču šobrīd arī Francijas vienības sastāvā šī viņa “loma” ir apdraudēta, kas, protams, tikai veicina konkurenci un parīziešu līmeni. 

Mbapē 2016./17. gada sezonā spēlēja “Monaco” vienībā, kur 44 spēlēs guva 26 vārtus un bija komandas līderis, bet PSG sastāvā jau nākamajā sezonā Mbapē, spēlējot kopā ar tādām zvaigznēm kā Neimars un Edinsons Kavani, savu rezultativitāti samazināja tikai nedaudz, tikpat spēlēs iesitot 21 vārtu. Monako komandā Mbapē spēlēja taktiskajā sistēmā 4-4-2 kā viens no uzbrucējiem, bet PSG allaž darbojās ar 4-3-3, bet Mbapē spēlēja kā flanga uzbrucējs. Viņa ātruma īpašības un tehniskais arsenāls atļauj darboties visai plašā uzbrukuma spektrā.

Krištianu Ronaldu – 100 + 12 miljoni eiro (no Madrides “Real” uz Turīnas “Juventus”)

Portugāļu zvaigzne Krištianu Ronaldu ir šīs vasaras otrs dārgākais pirkums, jo “Juventus” viņu no Spānijas naudīgās vienības Madrides “Real” nopirka par 100 miljoniem, bet vēl 12 miljonus var nākties maksāt, ja izpildīsies bonusu nosacījumi. 

Ronaldu un argentīnietis Lionels Mesi ir vienīgie, kuri spējuši izcīnīt katrs pa piecām planētas labākā spēlētaja balvām konkrētajā gada griezumā. Tāpat Ronaldu divreiz ir bijis Spānijas čempions, trīsreiz Anglijas čempions ar Mančestras “United”, pieckārtējs UEFA Čempionu līgas uzvarētājs, Eiropas čempions ar Portugāles izlasi un vēl vairāku prestižu trofeju ieguvējs. Ronaldu nav pat starp “Real” desmit visvairāk spēļu aizvadījušajiem futbolistiem, taču ir pārliecinoši labākais vienības vārtu guvējs, jo viņš laikā no 2009.gada nospēlēja 438 spēles Madrides vienības sastāvā un guva 450 vārtus.

Ierodoties “Real”, Ronaldu sākotnēji nespēlēja ar sev ierasto septīto numuru, jo tobrīd klubā vēl bija leģendārais spānis Rauls, kurš nospēlēja 741 spēli un guva 323 vārtus (viņš ir otrs rezultatīvākais “Real” spēlētājs). Pirms Ronaldu viņš bija “Real” diskutabli leģendārākais futbolists, un Ronaldu septītā numura privatizēšana pēc Raula aiziešanas atsevišķu līdzjutēju starpā izsauca jautājumus (sākotnēji Ronaldu Madridē spēlēja ar devīto numuru), taču šobrīd jau droši var teikt, ka vārtu mašīna Ronaldu Raulu “Real” leģendu sarakstā ir nobīdījis vienu vietu uz leju.

Šīs statistikas uzskaitījums un runa par zīmīgiem kreklu numuriem, piesaucot vārdu “leģenda”, apliecina to, ka “Real” atstāja nevis parasts futbolists, kurš ir bijis vienkārši elites klases spēlētājs, bet gan dzīvā leģenda. Ronaldu pāreja nebija drāma vairākos cēlienos ar tiesas iesaistīšanos kā Neimara gadījumā, bet gan normāls transfērs, taču viena zīmīga iemesla dēļ to noteikti var nolikt vienu plauktiņu augstāk par Neimaru.

Ronaldu varēja izvēlēties naudu prestiža vietā, jo piedāvājumu no Āzijas un arābu valstīm viņam netrūka, taču 33 gadu vecumā, kad daļa citu futbolistu beidz karjeras izlasē, dodas uz zemākām līgām pelnīt naudu vai vienkārši beidz karjeru kā tādu, viņš redzēja perspektīvas vēl cīnīties par Čempionu līgas titulu ar savu trešo komandu, kas turklāt ir pasaules grands. 

Ronaldu jau aizvadījis savus pirmos mačus “Juventus” sastāvā, tomēr vārtus portugālis vēl nav guvis. Viņš Turīnā spēlē smailes uzbrucēja pozīcijā, kas viņam nav sveša. Lai arī Ronaldu savos jaunības gados bija malējais uzbrūkošais pussargs, pēdējo sezonu laikā viņš pārtapa par malējo uzbrucēju taktikā, kurā ir divi nomināli uzbrucēji. Madrides klubs mačus arvien biežāk aizvadīja ar diviem uzbrucējiem, starp kuriem bija Ronaldu, turklāt nereti viņš bija arī smailē. Pirmo spēli “Juventus” sastāvā ar taktiku 4-2-3-1 viņš spēlēja smailē, bet nākamajā jau bija kreisajā malā taktikā 4-3-3. Līdz ar to “Juventus” treneru korpuss Ronaldu uzbrukuma līnijā var visai ērti pielāgot taktiskajos apsvērumos.

Kepa Arrisavalaga (no Bilbao “Athletic” uz Londonas “Chelsea”) un Alisons Bekers (no “AS Roma” uz “Liverpool”) – 80 un 75 miljoni eiro

Iepriekš maz dzirdētie vārtsargi šosezon kļuva par diviem dārgākajiem šīs pozīcijas spēlētājiem vēsturē. Protams, lielā mērā par Alisonu un Arrisavalagu attiecīgi 75 un 80 miljoni tika maksāti tādēļ, ka šobrīd pāreju summas vidēji ir kļuvušas daudz lielākas nekā iepriekš un futbola tirgus ir acīmredzami sašķobījies pēc PSG gājiena ar Neimaru. Summas, kas pirms desmit gadiem tika maksātas par elites līmeņa futbolistiem, šobrīd tiek maksātas par augsta līmeņa, taču ne izciliem spēlētājiem.

Grūti iedomāties, ka, teiksim, pirms pieciem gadiem kāds par Alisonu un Arrisavalagu būtu maksājis tik iespaidīgas summas. Alisons no “Roma” pārcēlās uz “Liverpool”, kamērrrisavalaga no Bilbao “Atletic” devās uz Londonas “Chelsea”. Džanluidži Bufons, kurš līdz šai bija dārgākais vārtsargs (2001.gadā “Juventus” viņu no “Parma” iegādājās par 51 miljonu), ir viens no visu laiku labākajiem bumbu ķērājiem, kamēr 25 gadus vecais Alisons šobrīd ir uzskatāms par ļoti labu un vienu no planētas labākajiem vārtsargiem, kurš turklāt ar Edersonu ir vadošie Brazīlijas vārtsargi, taču nevarētu teikt, ka viņš šobrīd ir izteikti labāks par, piemēram, Tibo Kurtuā, Janu Oblaku vai Davidu de Heju.

Tikmēr Arrisavalaga 23 gadu vecumā bija Spānijas izlases trešais vārtsargs Pasaules kausa izcīņā. Zinot, ka vārtsargi parasti spēlē ilgāk par “laukuma spēlētājiem”, šāds vārtsarga vecums nav līdzvērtīgs uzbrucēja 23 gadiem, tomēr ir visai interesanti, ka šķietami talantīgs un šī brīža dārgākais vārtsargs joprojām Spānijas izlasē ir tikai trešā izvēle pat aiz tāda veterāna kā 36 gadus vecā Hosē Reinas muguras, par de Heju nerunājot.

Arrisavalaga ir nospēlējis vienu maču Spānijas izlasē un ir valstsvienības redzeslokā, taču tādā gadījumā ir jautājums, kāda ir 19 gadus vecā itāļu vārtsarga Džanluidži Donnarumas vērtība, kurš Itālijas izlasē debitēja pirms diviem gadiem un tur nospēlējis sešas spēles, turklāt “AC Milan” komandā jau vairākus gadus ir pirmais numurs, bet valstsvienībā pēc Bufona aiziešanas konkurē par 1-2 numuru ar pieredzējušo Salvatori Sirigu. Protams, nevar noliegt, ka Arrisavalaga līdz šim demonstrēja augstvērtīgu sniegumu “Athletic” rindās, tomēr tas ir nepietiekams arguments, lai viņu sauktu par pasaules vērtīgāko vārtsargu.

Rijads Mahrezs – 67,8 miljoni eiro (no Lesteras “City” uz Mančestras “City”)

Mahrezs bija Lesteras “City” zvaigzne un futbolists, kurš palīdzēja pārrakstīt šī kluba vēsturi 2016.gadā. Mahrezs toreiz bija viens no komandas līderiem Anglijas premjerlīgas čempiontitula izcīnīšanā. Jau pēc titula iegūšanas Mahrezu vēlējās vairākas vadošās Anglijas komandas, turklāt nebija tālu, lai viņš pievienotos Londonas “Arsenal”, taču šī pāreja nenotika. Pēc vienas sezonas viņš tomēr pievienojās citai Anglijas vienībai, par viņa jauno mājvietu kļūstot čempionei Mančestras “City”.

Izcīnot čempiontitulu ar Lesteras “City”, Mahrezs saņēma atzinības, par kurām iepriekš varēja tikai sapņot. Mahrezu nosauca par labāko Āfrikas futbolistu, kā arī viņš tika atzīts par labāko Alžīrijas spēlētāju, un Anglijas Futbolistu asociācijas (PFA) gada spēlētāju Anglijā. Tāpat viņš tika iekļauts premjerlīgas sezonas simboliskajā izlasē un tika nominēts pasaules labākā futbolista balvai. Pēc šādas sezonas bija grūti iedomāties viņa palikšanu Lesterā, tomēr liktenis viņa karjeru sagrozīja tā, ka Mahrezs vēl vienu sezonu nospēlēja “City” vienībā un nākamajā sezonā kļuva par citas “City” komandas, kura ir krietni turīgāka un zvaigžņotāka, spēlētāju.

Mančestrā gan viņš nav kļuvis par stabilu pamatsastāva spēlētāju, jo līdzšinējos četros mačos viņš spēlējis visos, bet sākumsastāvā devies divos. Šobrīd gan ir iezīmējusies tendence, ka viņš ir stabils rotācijas futbolists, tomēr sezonas izskaņa parādīs precīzāk, kāda bijusi Alžīrijas spēlētāja loma Mančestras komandā.

Nabī Keitā – 61,6 miljoni eiro (no “Leipzig” uz “Liverpool”)

Gvinejas futbola zvaigzne Keitā jau pagājušajā gadā vienojās ar “Liverpool”, ka šai komandai pievienosies pēc iepriekšējās sezonas. 23 gadus vecais Keitā bija “Leipzig” komandas līderis un viņa stāsts ir pielīdzināms tam scenārijam, kam izgāja cauri Mahrezs. Lestera vienu gadu pēc atgriešanās kļuva par turnīra čempioni, bet Leipcigas vienība jau nākamajā gadā kopš nokļūšanas Vācijas bundeslīgā 2016./17.gada sezonā ieņēma otro vietu bundeslīgā. Mahrezs bija savas komandas viens no līderim un arī Keitā bija “Leipzig” vadošais futbolists. Abiem spēlētājiem laukumā gan bija krasi atšķirīgi uzdevumi, tomēr idejiski viņu situācija ir līdzīga.

Protams, demonstrējot šādu sniegumu, Keitā palikšana Leipcigā bija apdraudēta un vienu sezonu pēc otrās vietas izcīnīšanas sekoja “Liverpool” piedāvājums, taču viņš angļu klubam pievienojās tikai šosezon, jo komandas vadība nepieļāva iespēju, ka tās līderis varētu doties prom. Leipcigas klubs gan atļāva viņam pārcelties uz Liverpūli pēc aizvadītās sezonas, ja angļu vienība samaksātu izpirkuma summu, kas bija 61,5 miljonu eiro vērtībā. Tas arī notika, un šobrīd Keitā ir nospēlējis četras atzīstamas spēles Anglijas premjerlīgā, kļūstot par vienības pamatsastāva futbolistu.

Tomā Lemārs – 61,5 miljoni eiro (no “Monaco” uz Madrides “Atletico”)

Franču talants pirms aizvadītās sezonas bija tuvu, lai pievienotos Anglijas vienībai Londonas “Arsenal”, taču šis darījums netika realizēts. Tā vietā pēc vienas sezonas viņš nonāca vienā no planētas vadošajām komandām “Atletico”, kas ir šī brīža UEFA Superkausa ieguvēja. “Monaco” jauno zvaigžņu paaudze ar Mbapē, Lemāru, Fabinju, Bernardu Silvu, Timuē Bakajoko, Benžamēnu Mendī un vairākiem kvalitatīviem veterāniem 2017.gadā kļuva par Francijas čempioni, apsteidzot zvaigžņoto PSG. Protams, “Monaco” cerība saglabāt šos spēlētājus bija niecīga, turklāt tas pat, iespējams, nebija kluba mērķis, zinot, ka viņus izdevās pārdot par iespaidīgām naudas summām.

Bakajoko, Silva, Mendī un Mbapē Monako komandu pameta ātrāk, un pirms šīs sezonas jaunas mājvietas atrada arī Lemārs un Fabinju. Lemārs ir malējais pussargs, kurš “Atletico” 4-4-2 sistēmā spēlē kreisajā malā. Šī spēles taktika viņam nav sveša, jo tā tika izmantota sezonā, kad Monako vienība triumfēja Francijas čempionātā. Viņš aizvadījis trīs spēles Spānijas augstākajā līgā, tikai vienā no mačiem spēlējot 90 minūtes, tomēr sagaidāms, ka Lemāra spožākie gadi ir tikai priekšā, jo 22 gadu vecumā viņam ir labs potenciāls kļūt par izcilu futbolistu.

Līdz šim gan viņš nav demonstrējis izcilu rezultativitāti, jo “Monaco” trīs sezonās guva 22 vārtus 127 spēlēs, taču viņa futbola kvalitātes kā tehniskais arsenāls un spēles izpratne ir pietiekami augstā līmenī, lai šo spēlētāju savā rīcībā vēlētos pasaules grandi.

Žoržinju – 58,8 miljoni eiro (no “Napoli” uz Londonas “Chelsea”)

26 gadus vecais brazīlietis Neapoles vienībā spēlēja kopš 2014.gada un pēdējās sezonās bija komandas līderis. Iespējams, viņa pievienošanās “Chelsea” lielā mērā bija komandas galvenā trenera Maurisio Sarri pirksts, jo arī viņš pirms šīs sezonas no “Napoli” devās uz “Chelsea”. Iespējams, iepriekšējais treneris Antonio Konte nekad nebūtu iegādājies brazīlieti, tomēr par to var tikai spekulēt.

Žoržinju lieliski iederējās Sarri atklātajā un uzbrūkošajā spēles stilā pagājušajā sezonā un viņš, acīmredzot, brazīlieti redzēja arī Londonas kluba sastāvā. Tāpat nevarētu teikt, ka “Chelsea” nebija nepieciešams centra pussargs. Kantē ir stabils pamatsastāva centra pussargs, kamēr Fransesks Favregass, lai arī ir kvalitatīvs spēlētājs, tomēr 31 gada vecumā karjera jau sāk virzīties uz leju. Tikmēr “Chelsea” ir arī gados jaunais Rubens Loftuss Čīks, Denijs Drinkvoters, Ross Bārklijs un Mateo Kovačičs, kuri ir augsta līmeņa centra pussargi, tomēr radošajā un tehniskajā aspektā Žoržinju ir šķietami piemērotāks Sarri spēles modelim.

Šosezon viņš četros mačos spēlējis 360 minūtes, kas nozīmē, ka Sarri sistēmā šis futbolists iederas perfekti. Viņš ir kļuvis par “Chelsea” pamatsastāva futbolistu, kā arī jau pirmajā cīņā pret Hadersfīldas “Town” atzīmējās ar vārtu guvumu.

Fredži – 51 miljons (no Doņeckas “Shakhtar” uz Mančestras “United”)

Mančestras “United”, pateicoties komandas ekstravagantajam galvenajam trenerim Žuzē Mourinju, šobrīd netiek uzskatīta par premjerlīgas titula pretendenti. “United” līdzjutēji lielākoties Mourinju nemīl, jo viena no pasaules bagātākajām sporta komandām pirmajās četrās Anglijas premjerlīgas spēlēs piedzīvoja divus zaudējumus, par ko Mourinju it nemaz nejutās vainīgs, sakot, ka komanda pret Totenhemas “Hotspur” (0:3) un “Brighton” (2:3) neizskatījās taktiski slikti un rezultāts nebija atbilstošs spēles gaitai.

Mourinju turpināja “uguņot”, vienā no preses konferencēm paziņojot, ka “United” viņa atlaišana būtu pārāk dārgs prieks, tādēļ viņš savā amatā jūtas droši. Tāpat Mourinju nekautrējās uzskaitīt visus izcīnītos titulus un salīdzināja savas sekmes ar citiem premjerlīgas treneriem, kuriem nav izdevies sasniegt tādus augstumus kā viņam.

Par Mourinju var turpināt ilgi, taču talantīgā brazīlieša Fredži pāreja no “Shakhtar” uz kādu Eiropas grandu bija gaidāma. Interesanti, ka par viņu iepriekš lielu interesi izrādīja “United” niknākais konkurents no šīs pašas pilsētas “City”, tomēr 25 gadus veco spēlētāju iegādājās “United”. Mančestras komandā gan īsti nevienam nav garantēta vieta sastāvā, zinot Mourinju patstāvīgo spēlētāju rotāciju, tomēr Fredži no četrām spēlēm tikai vienā nedevās laukumā, kamēr divās bija pamatsastāvā, aizvadot pilnas spēles, un vienā nospēlēja 76 minūtes.

Konkurence centra pussargu zonā Mančestrā ir pietiekami liela, jo bez Fredži tajā ir atrodami tādi futbolisti kā Pols Pogbā, Huans Mata, Anders Errera, Maruāns Fellaini, Nemanja Matičs un citi, tomēr viņš ir viens no jaunākajiem centra pussargiem šajā komandā, kas viņam ar pozitīvu skatu ļauj raudzīties nākotnē.

Tuvākie sekotāji

Aiz Fredži šīs vasaras dārgāko spēlētāju sarakstā seko brazīliešu jaunais un vēl nezināmais 18 gadus vecais talants Vinīsiuss Žuniors (no “Flamengo” par 46,9 miljoniem uz Madrides “Real”) un cits brazīlietis Rišarlisons, kurš ne to zvaigžņotāko komandu darījumā par 46,6 miljoniem no “Watford” pārcēlās uz “Everton”. Par tādu pašu summu iepriekš minētais Fabinju no “Monaco” devās uz “Liverpool”, bet “Barcelona” par 42,6 miljoniem iegādājās Bordo “Girondins” brazīlieti Malkomu, kurš uz Barselonu pārcēlās laikā, kad “Girondins” aizvadīja UEFA Eiropas līgas kvalifikācijas turnīra spēles pret Latvijas komandu “Ventspils”.

Vēl ievērības cienīga bija vārtsarga Tibo Kurtuā pāreja uz “Real” par 40,8 miljoniem no “Chelsea”, Radžas Naingolana došanās uz Milānas “Inter” no “AS Roma” par 38,5 miljoniem un Arturo Vidala aiziešana uz “Barcelona” no Minhenes “Bayern” par nieka 31,5 miljoniem, zinot, ka Vidals iepriekš bija stabils pamatsastāva futbolists “Bayern” rindās. Tāpat sev jaunu līgumu Pasaules kausa izcīņas laikā nopelnīja krievu talants Aleksandrs Golovins, kurš no Maskavas CSKA par arī 31,5 miljoniem pārcēlās uz “Monaco”. Runājot par Krievijas komandām, tieši Krievijas čempionāts starpsezonā zaudēja līgas aizvadītās sezonas rezultatīvāko spēlētāju Kvinsiju Promesu, kurš no Maskavas “Spartak” par 20,1 miljonu pārcēlās uz UEFA Eiropas līgas speciālisti “Sevilla”.

Klubi

Kopumā šajā pāreju periodā visai klusas bija divas ļoti spēcīgas komandas, kuras pēdējo gadu laikā izteikti dominē Eiropas futbolā – Madrides “Real” un “Barcelona”. Madridieši kopš 2009.gada Čempionu līgā ir triumfējuši četras reizes, kamēr “Barca” šajā pašā laika posmā turnīrā uzvarējusi trīs reizes. “Real” šosezon izcēlās ar Ronaldu pārdošanu, taču ar neko ievērības cienīgu, izņemot uzbrucējus Vinīsiusu Žunioru un Mariano, kurš tika iegādāts no Lionas “Olympique”, klubs nav izcēlies. Savukārt Barselonas lielākie pirkumi bija Malkoms un Vidals, kuri gan izmaksāja salīdzinoši mazas naudas summas. “Barca” gan nopirka arī 22 gadus talantu Arturu Melu no Brazīlijas vienības “Gremio”, tomēr citas lielas pārejas komandai nebija.

Vēl klusāka bija Minhenes “Bayern”, kas bez maksas ieguva Leonu Gorecku, bet par viņu netika iztērēts neviens cents pārejas maksā,  turklāt īpaši izcēlās “Hotspur”, kas nenopirka nevienu spēlētāju. Vislielākās naudas summas tērēja Anglijas komandas, kamēr, piemēram, PSG otro gadu pēc kārtas koncentrējās uz vienu rekordpirkumu.

Tāpat šī brīža tendences liecina, ka tādi futbola grandi, kā piemēram, “Real” un “Bayern” pakāpeniski pārbūvē sastāvus, tomēr pēc nieka trīs mēnešiem sāksies jau ziemas pāreju periods, kura laikā bagātākās komandas atkal varēs paspīdēt ar savu maku biezumu.