Ļašenko sola palīdzēt biedriem, Ģirģens uzmanību pievērš niansēm

Sandis Ģirģens, sportazinas.com
Sandis Ģirģens | Foto: Zane Bitere / LETA

Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidenta amata kandidāts sola biedrus iesaistīt finansējuma sadalē, kamēr viņa konkurents gandarīts par Latvijas futbola sabiedrības vienotību.

Uz LFF prezidenta amatu pretendē divi kandidāti – Latvijas Telpu futbola asociācijas prezidents Ļašenko un iekšlietu ministrs Ģirģens (KPV LV). Pirms LFF kongresā gaidāmā balsojuma abi kandidāti alfabētiskā secībā uzstājās ar uzrunām.

“Svarīgi ir atbalstīt tos cilvēkus, kuri domā pārstāvēt futbola intereses. LFF valde nav un nedrīkst būt platforma, kur pāris cilvēki pēc subjektīviem principiem pārdala finansējumu. Viens no prioritārajiem uzdevumiem būtu tikt skaidrībā par to, kur tiek ieguldītas finanses,” teica Ģirģens, kritizējot Staiceles bāzes infrastruktūru.

“Futbolā esmu pēdējos desmit gadus un pārzinu visas tehniskās lietas. Futbols ir vienots veselums, kur strādājam uz bērna attīstību un pilnveidošanu. LFF ir jāsamazina mazo klubu izdevumi,” pauda Ģirģens.

“Ir runa par niansēm. Ir jāievieš atbalst treneriem, klubiem. Ir jābūt profesionālam ekipējumam, bumbu padošanas mašīnām, medicīnai un visam pārējam,” atzina Ģirģens, kurš arī neievēlēšanas gadījumā gatavs palīdzēt futbolam nākamos četrus gadus.

Tikmēr Ļašenko pauda gandarījumu par LFF biedru vienotību, virzot viņu prezidenta amatam.

“Tas ir pierādījums, ka beidzot visi esam vienoti. Labi pazīstu visus LFF biedrus, zinu viņu veiksmes un neveiksmes. Esmu un būšu pieejams 24 stundas diennaktī. Esam izveidojuši profesionālu komandu. Iepriekšējās vadības galvenais trūkums bija sliktā komunikācija ar biedriem,” teica Ļašenko.

“Visi esam futbola cilvēki, tāpat kā es. Mums pats galvenais ir strādāt futbola labā, neskatoties uz to, ar ko kopā jāstrādā. Esam izstrādājuši programmu uz četriem gadiem, vismaz šo laiku būšu kopā ar jums. Par šo amatu sapņoju un izmantošu jebkuru iespēju, lai palīdzētu biedriem,” skaidroja Ļašenko.

“Ja tikšu ievēlēts, tad atkāpšos no LTFA prezidenta amata, kuru nevar apvienot ar LFF vadīšanu. Šeit jābūt cilvēkam, kurš ir gatavs nepārtraukti strādāt,” teica Ļašenko.

Abi kandidāti arī pauda atbalstu veterānu futbolam.

Ņemot vērā statūtus, LFF prezidenta un viceprezidentu ievēlēšanai nepieciešams derīgo balsu vairākums (vairāk nekā 50%). Šobrīd kongresam reģistrējušies 129 delegāti.

Kongresu tiešraidē translē kanāls “Sportacentrs.com TV”.

Kongress norisinās, ievērojot sociālās distancēšanās noteikumus – starp tā apmeklētājiem nodrošināta aptuveni četru kvadrātmetru platība.

Vēlēšanu kongress bija paredzēts 24.aprīlī, bet koronavīrusa pandēmijas dēļ to nācās pārcelt.

Pērn oktobrī LFF ārkārtas kongresā biedri nolēma atstādināt no amata organizācijas prezidentu Kasparu Gorkšu. Par viņa atstādināšanu balsoja 67 biedri, pret bija 60, bet atturējās divi.

Gorkšs par LFF prezidentu tika ievēlēts aizpērn uz diviem gadiem, amatā nomainot Gunti Indriksonu. Toreiz uz prezidenta amatu pretendēja arī bijušais Latvijas telpu futbola izlases spēlētājs Ļašenko un Krišjānis Kļaviņš.

Pēc Gorkša atbrīvošanai līdz šodienai LFF strādāja bez prezidenta, bet paraksta tiesības bija LFF ģenerālsekretāram Edgaram Pukinskam.

No 1990. līdz 1995.gadam organizācijas prezidents bija Vladimirs Ļeskovs, no 1995. līdz 1996.gadam organizāciju vadīja Modris Supe, kopš 1996.gada LFF prezidenta amatā bija Indriksons, atkāpjoties 2018. gadā, kad šajā amatā LFF biedri ievēlēja Gorkšu.

Tavs viedoklis

avatar
  Subscribe  
Paziņot par