Latvijas fubola virtuve – rullējam pa vecam

19. aprīlī Latvijas Futbola federācija (LFF) pārsteidza daudzus, galvenā trenera amatā (atkal) apstiprinot Aleksandru Starkovu. LFF valdē no desmit tās locekļiem “par” nobalsoja deviņi, bet atturējās Starkova futbola dēls… Māris Verpakovskis.

Valdes locekļi apgalvoja, ka citas alternatīvas nemaz netika piedāvātas, pretēji izskanējušajam no LFF vadības, ka varianti tika meklēti daudzviet. Emīls Latkovskis, bijušais virslīgas izpilddirektors, atklāja – “valdes sēdē teica, ka LFF treneru asociācija izvirzījusi Starkovu un ka LFF prezidents Guntis Indriksons, Jānis Mežeckis un sporta direktors Dainis Kazakevičs viņu atbalsta, un to pašu sagaidām arī no jums. Citas kandidatūras nemaz netika apspriestas.” Jūtat? Smaržo pēc vecā Indriksona & co darba stila.

Viskaļāk par notiekošo ar Starkova iecelšanu izteicās Verpakovskis. Starkovs gan atteicis, ka ar Māri ir labas attiecības, publiski netīro veļu nemazgājot. Kaut arī Petrovičs nekad nav izcēlies ar ekspansīvu viedokļu un emociju paušanu, var saprast, ka patīkami dzirdēt vārdus – „Izmaiņas vajadzīgas izlasē un futbolā kopumā, līdzjutējiem nepieciešamas jaunas emocijas un vēsmas, bet Starkovam būs grūti to panākt” – nav. Un vēl no spēlētāja, ko viņš var ierakstīt savu labo darbu kladītē. Starkovs ar Verpakovski strādājis individuāli, strādājis ar uzbrucēja psiholoģiju, bet dividenžu un ovāciju vietā pēc atkalnozīmēšanas izlases krēslā, saņēmis nievas.

Māris respektē Starkovu un ir pateicīgs par viņā ieguldīto darbu, tomēr viņa uzskats, ka laiks nestāv uz vietas un ar tiem pašiem virspavēlniekiem tās pašas virsotnes vairs neizdosies sasniegt, ir vairāk kā pamatots.

Starkovs atbildi parādā nepalika. Ne jau ar vārdiem, bet ar darbiem. Uz izlasi netika izsaukts neviens no Liepājas komandas. Kaut gan šoreiz prasījās varbūt vairāk nekā citās reizēs…

Par to bija ko teikt arī allaž atklātajam (nu jau) Latvijas gruzīnam Tamazam Pertijam: “Es šo cilvēku kā speciālistu cienu, taču šobrīd viņa pozīcija man ir absolūti nesaprotama. Godīgi! Kā tas var būt, ka komanda atrodas vadībā, bet nevienu futbolistu no tās neizsauc? Neviena futbolista no FK “Liepāja”?” Tā vietā viņam tika palūgts patrenēt Jāni Ikaunieku, ko Tamazs arī varēja uztvert kā spļāvienu sejā, proti, no tavas komandas neviens nav pietiekami labs, bet sagatavo, lūdzu, kādu kas būs noderīgs.

Starkovs, paziņojot sastāvu, pārsteidza. Netipiski pragmatiskajam trenerim, viņš pamanījās izsaukt vairākus jaunus uzvārdus. Vai viņam to ieteica līdzgaitnieki, zinot fonu kāds pavadīja viņu atkalnozīmēšanas brīdī? Vai tam ir kāds cits iemesls. To parādīs laiks, vai tā nebija vienreizēja akcija.

Aleksandrs Starkovs LFF rīkotajā preses konferencē pēc apstiprināšanas amatā, foto: LFF

Par sastāvu

Kādas ir izlases sastāva problēmzonas? Visas! Principā, ideāls sastāvs mums nebūs nekad. Cauņa vesels nav redzēts jau kādu laiku, Rakelam spēļu prakses trūkums, Gorkša labākie gadi aiz muguras. Arī Dubra ilgstoši traumēts. Rudņevam kārtējās problēmas, par kurām zina tikai viņš un daži izredzētie. Malējie aizsargi? Solovjovs un Freimanis. Liepājai nav īsti ko piedāvāt šajā pozīcijā. Var iemēģināt pieredzējušo Oskaru Kļavu, ko grasījas darīt Starkova priekšgājējs Pahars, bet par šo neizsaukšanu nav ko brīnīties. Nule kā izsaukts arī Maksimenko, bet kādā kondīcijā viņš ir šobrīd, grūti pateikt.

Vidējā līnijā tad arī ir vislielākie pārsteigumi – uzreiz izsaukti trīs jauni centrālās zonas spēlētāji. Par Jevgēniju Kažačoku komentāri lieki – daudzi uzskata, ka šis jaunais puisis jau pirms kāda laiciņa bija pelnījis izsaukumu. “Spartaka” čempionu komandas kapteinis. Starkova acu priekšā Slokas stadionā nesen kā iegrieza bumbu vārtos no brīvsitiena. Labs pirmais pieskāriens un piespēle. Izsaukts arī spartakietis Vardanjans un “Mettas” talants Dāvis Indrāns. Pirmais spēlē bez kļūdām, bez liekas iniciatīvas uzņemšanās, nav tas tehniskākais spēlētājs un dažbrīd gadās kļūdas bumbas apstrādē. Taču ir pragmatisks un tas Petrovičam patīk. Savukārt, Indrāns ir talantīgs futbolists, bumbas no viņa neatlec, spēj pieņemt labus lēmumus, atrast partnerus, nebaidās apspēlēt, bet pietrūkst fiziskās sagatavotības un zaudē daudz divcīņās arī Virslīgas līmenī. Jau izsaucot vienu no viņiem Starkovs būtu dabūjis uzslavas, bet divi – tas jau ir perebors. Aiz svītras palika tādi vidējas līnijas spēlētāji kā Igors Kozlovs, Aleksandrs Fertovs, liepājnieki – Dmitrijs Hmizs un Kristians Toress. Respektīvi, spēlētāji kas ir gatavi taisīt rezultātu (cik nu tas ir iespējams pašreizējā Latvijas futbola izlases modelī) uzreiz. Starkovs gan arī pasaucis Jāni Ikaunieku, kurš atbraucis no Grieķijas un nav bijis formā, bet pēdējā laikā trenējies pie Pertijas vīriem Liepājā un esot uzņēmis formu.

Savukārt uzbrukumā mums ir – tad labi spēlējošais, tad nē – Valērijs Šabala, bez nopietnas spēļu prakses esošais Rakels un zaļais Uldriķis. Vienīgi Gutkovskis kaut cik tiek pie teikšanas un ir formā. Rodas jautājums – vai ir izsaukti visi labākie?

Pats Starkovs savos laikos, kad viņam tika pārmests par čomu izsaukšanu uz izlasi (daudzuprāt, par veciem nopelniem), uz šo kritiku atbildēja – jāspēlē ir tiem, kas uz DOTO brīdī ir labākie, tā ir izlase. Vai kas būtu mainījies?

Karašauska sāga

Tieši šī jautājuma kontekstā kaislības uzjundīja vēl viena šī brīža Liepājas spēlētāja sakarā. Jā, runa ir par Artūru Karašausku. Puisis ilgi bijis grūti audzināms futbolists. Allaž iekūlies kādās problēmas. Pats atzinis, ka bijis nakts cilvēks un pašam šķitis, ka uzdzīve pirms un pēc spēlēm nevar atstāt sekas sniegumā laukumā, jo viņš tāpat ir divas galvas tiesas pārāks par citiem. “Skonto” laikā viņš reizēm atļāvās pateikt kaut ko pretī Starkovam, ko citi neatļāvās.. Viņu mēģināja iegrožot, bet Artūrs varēja visus pasūtīt trīs mājas tālāk. Starkovs ar jauno talantu galā netika. Varbūt palikušas kādas mieles vai aizvainojums uz spuraino uzbrucēju, kurš gan tagad ir pieaudzis un atzinis savas kļūdas (ar Tamaza Pertijas palīdzību). Varbūt Starkovs gaida atvainošanos?

Arguments par to, ka Starkova gaume uz futbolu ir citāda, neiztur nekādu kritiku. Karašausks ir viens no labākajiem futbolistiem, kas spēlē virslīgā. Ņemot mūsu futbola mazo saimniecību, kas nav pārpludināta ar daudziem kvalitatīviem uzbrukuma plāna spēlētājiem, kas var tehniski apspēlēt, atdot veiksmīgu piespēli pie pretinieku vārtiem un uzņemties iniciatīvu, nevis skatīties uz partneriem ar izbolītām acīm.

Gaume var veidoties, ja ir iespējas izvēlēties. Šajā gadījumā ir jāsaliek bilde no puzles gabaliņiem, kas ir pieejami. Šaubos vai Vardanjams, Indrāns, tas pats Uldriķis, kopā ņemti, var dot tik lielu pienesumu kādu Artūrs. Izlasē ir jāspēlē labākajiem, un Karašauks tāds ir. Starkovam arī tika jautāts par Karašausku uz ko viņš atbildēja: “Tā ir mana izvēle. Karašauskam ir iespēja tikt izsauktam nākamreiz. Tiks izsaukti visi stiprie spēlētāji.” Acīmredzot Karašausks Petroviča skatījumā šobrīd nav gana stiprs. Varbūt treneris tur rūgtumu pret spēlētāju vēl no “Skonto” laikiem? Vai arī uztraucas par mikroklimatu izlasē, ka Artūram atkal sakāps galvā. Kas to lai zina…

Bet Karašauskam galvā vairs nesakāps. Viņš tam visam jau ir izgājis cauri. Drīzāk jāuztraucas par jauno Uldriķi. Jā, džeks talantīgs, bet vai tiešām jau pelnījis iziet laukumā pret Ronaldo? Vai vērtīgāk nebūtu U-21 līmenī vēl sevi pierādīt. Starkovam ir cits viedoklis, ko jāciena. No otras puses – dzelzs jākaļ kamēr karsta.

Nav noslēpums, ka vislabākais veids kā pārliecināties par spēlētāja vērtību ir futbolista iemešana lielo zivju dīķī, proti, apskatīties uz ko viņš ir spējīgs uz augstāka līmeņa spēlētāju fona. Portugāles izlase ir pārpildīta ar lielām zivīm un Artūram Karašauskam būtu bijusi lieliska iespēja atkal apliecināt savu meistarību, aizskrienot kādā pretuzbrukumā.

Vairāk kā skaidrs, ka Liepāja Karašauska karjerā ir tikai pieturvieta un viņš ir pelnījis spēlēt spēcīgākā čempionātā. Seši vārti virslīgas kontekstā nav neko vērti, ja netiek saņemts uzaicinājums uz izlasi. Visu cieņu Mārim un Tamazam, kuriem nācās Artūru pierunāt atgūt spēles garšu Liepājā, tomēr viņa spēlēšana Latvijā par labu nevienam nenāk. Domājams arī Liepājas kluba prezidents to saprot, raugoties ilgtermiņa plānā. Laba sezona, Eirokausi un cash-out pārdodot vai izīrējot – reāls scenārijs. Bet bez izlases fona, ievērojami grūtāk paveicams…

Protams, Karašausks nav Latvijas izlases spēlētājs nr.1, toties kontekstā ar fonu, kas šobrīd pavada mūsu izlasi, viņa neizsaukšana izskatās, maigi sakot, interesanta. Bet par rezultātu atbild treneris. Kaut gan vienlaikus arī neatbild. Par ko gan Starkovs var atbildēt šobrīd, kad ir sasniegts viens no zemākajiem punktiem Latvijas futbolā? Viņš savās rokās ir saņēmis ieroci ar tukšām patronām. Ar tām būs grūti sašaut kādu mērķi. Varbūt sanāks vien kādu iebiedēt un tas jau būtu daudz.

Artūrs Karašausks pārstāvot Latvijas izlasi, foto: LFF

Potenciāli meistarīgākie izlases spēlētāji izlases rīcībā vai nu nav, vai nav formā. Daži leģionāri un pārējie no vietējās virtuves. Materiāls nav no tiem pateicīgākajiem. Arī trenera izvēlēšanās process, stils kādā tas tika darīts, nerullē. Tad vēl situācija ar (ne)izsauktajiem spēlētājiem… Parasti jauna trenera parādīšanās dod cerības, jaunas vēsmas. Bet pie mums viss notiek kā parasti – kā citur pasaulē, bet savādāk. Ar sajūtu, ka nav pat cerības uz varavīksni pēc lietus.

Vai Starkovs, izsaucot jaunos Indrānu, Vardanjanu un Uldriķi, (tieši šo futbolistu izsaukšana uzskatāma par pārsteigumu, Kazačoks drīzāk ir loģiska izvēle) tiešām ir gatavs riskēt vai pasauca šos puišus tīri plezīram, lai viņam nepārmestu veco darba stilu, kuru patiesībā viņš nav gatavs mainīt? Runā, ka vecam sunim jaunus trikus neiemācīsi. Bet tikko kā vecais suns visus pārsteidza. Vismaz sākumā. Kaut gan citās intervijās Petrovičs jau uztaisīja sev atkāpšanās ceļu, proti, minot, ka daudz vērtīgāk par spēlēšanu U-21 izlasē ir paskraidīt ar lielajiem džekiem kopā treniņos. Par šo pieeju arī viedokļi dalās. Noprotams, ka jaunajiem censoņiem tiks dota iespēja atstrādāt izsaukumu pret mūsu ziemeļu kaimiņiem igauņiem.

Parasti aprakstot jaunu treneru ienākšanu izlasē saka – būs interesanti! Bet šoreiz tas nav īstais vārds. Drīzāk jau nekas nemainīsies. Pastāv divi varianti – vai nu tiešām Petrovičam prātā ir idejas par nākošo ciklu vai jaunie spēlētāji izsaukti personīgajam sirdsmieram. Vai varbūt abi?

Pirmais eksāmens Starkovam ir ļoti nepateicīgs – Eiropas čempioni Portugāle. Un arī kvalifikācijas cikla ietvaros pēc tam jācīnās izbraukumā ar Ungāriju un mājās ar Šveici. Šāds kalendārs nav nekāda dāvana un vieglas dienas nesola.

Guntis Indriksons nesen paziņoja, ka strādās federācijas vadībā vēl gadu, taču vienlaikus atradis sev aizstājēju bijušā tieslietu ministra Riharda Kozlovska personā. Arī treneris ir iecelts amatā līdz šī cikla beigām un arī uz nākošo. Amatā palikšot arī Mežeckis. Ja skatāmies no šādas prizmas, tad nākošās pārmaiņas vien iespējamas pēc mazāk kā gada, kad notiks LFF kongress, kurā tiks ievēlēts tās jaunais vadītājs. Uz vietu pieteicies arī Gorkšs. Līdz ar to, vismaz pagaidām, futbola līdzjutējiem mierīgā režīmā ir jānodzīvo atlikušais laiks, jo pārmaiņas, vistacamāk, tuvākā nākotnē nav gaidāmas.