Latvijas hokeja apskatnieki vērtē izlases izredzes – spriež par ceturtdaļfinālu, uzsver Merzļikina nozīmi un cer uz vairākumu

Pasaules čempionāts hokejā allaž ir liels notikums Latvijai un izraisa diskusijas gan par komandas sniegumu, gan par treneru (un ik pa laikam arī tiesnešu) lēmumiem. Šoreiz pirms turnīra sazinājos ar dažiem saviem kolēģiem – hokeja žurnālistiem, kuriem hokeja maču skatīšanās ir ikdiena. Katram no četriem aptaujātajiem uzdevu divus jautājumus – ko ieraudzīja pārbaudes spēlēs un ko sagaida no izlases pasaules čempionātā. Tāpat katram palūdzu izteikt prognozi, vai Latvijai izdosies kvalificēties izslēgšanas mačiem.

Ulvis Brože (Sportacentrs)

“Pārbaudes spēles pirms pasaules čempionāta pat gribētu salīdzināt ar greizajiem spoguļiem – lai kā skatītos, patiesību neieraudzīsi. Arī Elvis Merzļikins pirms stāšanās vārtos sacīja, ka iznākums viņu absolūti nesatrauc un galvenais ir noslīpēt sadarbību ar aizsargiem, bet jau pēc spēles teica, cik ļoti svarīgi bija uzvarēt, lai iegūtu pārliecību. Kā bieži gadās – patiesība ir kaut kur pa vidu.

Lai gan pirmais Latvijas izlases pārbaudījums – ASV – uz Tamperi neatveda zvaigžņotu sastāvu, tas tāpat būs nopietns izaicinājums. Jo īpaši aizsargiem – ja pārbaudes spēlēs pret Kazahstānu ar pretinieku forčekingu nenācās sastapties vispār, tad amerikāņiem turnīra ievadā tas būs gandrīz vai vienīgais ierocis. Atdot pirmo piespēli pa brīvu ledu vai spiediena apstākļos – tā ir milzīga atšķirība.

Protams, lielais jautājums ir cīņa par ceturtdaļfinālu. Grupā ir četri lielie vaļi – Somija, Zviedrija, Čehija un ASV. Vienā duelī varam aizķert punktus. Vai spējam turēties līdzās un konkurēt septiņu spēļu maratonā? Tikai tad, ja Elvis ir zirgā un velk komandas karieti aiz sevis. Iespējas ir.”

Mārtiņš Kļavenieks (Latvijas Radio / TVNET)

“Divas pārliecinošās uzvaras ceļā uz pasaules čempionātu ir ļoti laba lieta. Mazliet biedē, vai paši spēlētāji un treneri reāli apzinās, kāds ir šīs komandas spēks. Būsim godīgi – Kazahstāna nebija tas pateicīgākais pretinieks, lai pārbaudītu visas lietas “kaujas” režīmā. Vārtsargu līnija pārliecina – pirmais numurs Merzļikins, labs aizvietotājs – Artūrs Šilovs, kurš parādīja, ka arī pēc viena treniņa var labi nospēlēt. Arī aizsargu līnija izskatās labi, lai gan esmu pārsteigts par Patrika Ozola neiekļaušanu.

Uzbrukums noteikti daudz balstīsies uz tiem vīriem, no kuriem mēs daudz ko gaidām, Balcera – Ābola – Ķēniņa trijnieks varētu būt triecienmaiņa. Gaidu rezultativitāti arī no Mārtiņa Dzierkala, arī Roberts Bukarts vienmēr spēlējis ar lielu sirdi un atdevi un vārti atnāks, it īpaši vairākumā. Jaunie spēlētāji noteikti sevi parādīs, tas pats Klāvs Veinbergs, Deniss Smirnovs nocementēs kādu no maiņām. Andris Džeriņš ar savu pieredzi nekur nav pazudis. Lai ka mēs uztrauktos pirms čempionāta, izskatās, ka ar centriem viss būs vairāk vai mazāk kārtībā.

Sagaidu cīņu katrā spēlē un saspringtus rezultātus, domāju, ka tie tādi arī būs. Lielas sagrāves nebūs, ja nu vienīgi izlases debitanti varētu nobīties no otrās spēles atmosfēras. Zaudējumi, protams, būs, bet nelieli – ar divu vai trīs vārtu starpību. Gaidu, ka plašai publikai sevi parādīs spēlētāji, kurus mēs ikdienā neredzam – tie paši Smirnovs, Lapinskis, Smons, Sējējs, kuri jauniešu gados aizbraukuši uz Šveici. Tagad viņiem būs iespēja parādīt, ko dod tā Šveices sistēma. Gaidu, ka Elvis spēlēs vismaz sešus mačus no septiņiem, kā arī ceru, ka uzspīdēs kaut kāda jaunā zvaigzne.

Atceramies, ka pagājušajā čempionātā Bobs Hārtlijs atklāja Renāru Krastenbergu, kurš būs spilgts arī šajā čempionātā. Tas pats Miks Indrašis, kurš šogad nebūs, savulaik skaļi sevi pieteica pirmajā pasaules čempionātā 2012. gadā, pēc tam kļuva par izlases pamatvērtību. Iespējams, kādam jaunajam spēlētājam būs tāds pats sākums.

Runājot par ceturtdaļfinālu, domāju, ka līdz tam nedaudz pietrūks, taču sestajā vietā grupā mēs nepaliksim. Būsim piektie grupā ar līdzīgu cīņu, kā tas bijis pēdējos gados. Kā tas vienmēr notiek, varam pazaudēt punktus pret tiem pretiniekiem, pret kuriem mēs to īpaši negribētu darīt. Viss izšķirsies turnīra beigās, summā 10. vieta. Tas būs pierādījums, ka Latvijas hokejs ir drošās rokās. Nebūs tā, ka būtu jācīnās par izdzīvošanu elites grupā. Latvijas hokeja resurss ir pietiekami vienmērīgs, lai noturētu līmeni.“

Toms Prāmnieks (TV3 Sport)

“Mačus pret Kazahstānu grūti ņemt par kādu mērauklu, jo viņi noteikti bija zem sava līmeņa. Lai kas tur būtu, bet laukuma spēlētāji un arī vārtsargi nebija gatavi spēlēt hokeju savā labākajā līmenī. Ripas vārtos lidoja caur padusēm, lidoja taisni metieni. Tajā pašā laikā tikām pie iespējām vairākumā, tur izpildītāju pietiek – brāļi Bukarti, Balcers, Ābols. Tāpat mums ir, iespējams, labākais vārtsargs turnīrā. Ja tev ir labs vārtsargs un labs vairākums, tad ar to tu vari braukt cauri diezgan ilgi un veiksmīgi, kas ir pierādījies arī iepriekšējos turnīros, pat ja komandas spēle nav tā labākā.

Viens no jautājumiem ir, vai Elvis spēlēs visos mačos. Domāju, viņš pats to grib, arī kalendārs varētu to atļaut. Tas nav jautājums par to, cik labs ir Šilovs. Vienkārši kalendārs ir tāds, ka pirmās divas spēles ir diezgan vajadzīgas. ASV ir svarīgs pretinieks, somiem varbūt varēsim iekost. Pēc tam sanāk lielākas pauzes starp mačiem un īsti raustīt Elvi nav nepieciešamības. Ja kaut kādā spēlē Šilovs varētu doties vārtos, tad, domāju, tam vajadzētu notikt pret Čehiju vai Austriju. Tajā pašā laikā pret Austriju būs svarīga spēle, un vai vajadzētu riskēt ar vārtsargu rotāciju?

Harijam Vītoliņam nāca par labu tas, ka vairāki pieredzējuši spēlētāji pielika punktu izlasē – tie paši Dārziņš, Karsums, Daugaviņš, Meija. Viņi vienmēr bijuši komandā, bet tagad ir sperts solis uz priekšu – treneris var brīvi rotēt sastāvu un izdomāt inovācijas bez kaut kādiem pārmetumiem. Skaidrs, ka būs sarežģīti aizvietot Dārziņu vairākumā, bet, ja vēlies jaunus laikus, tad tas ir jādara. Ja izdodas labs čempionāts, tad var sākties jaunā ēra ar jaunu galveno treneri, bet komandā tiks iespēlēta jaunā paaudze.

Pārsteidz, ka nav Patriks Ozols. Visu sezonu esam skatījušies, cik stabili viņš spēlē abos laukuma galos un saglabā mieru. Man tas ir galvenais pārsteigums. Nezinu, vai tiešām sagaidīsim to pašu Bļugeru vai Rubīnu, drīzāk teiktu nē, tātad jākoncentrējas uz to sastāvu, kāds ir pieteikts turnīram. Cerams, ka enerģijas būs daudz un ka nospēlēsim ātri – nedrīkstam pieļaut to, kas bija olimpiādē pret Slovākiju vai to pašu Dāniju. Šis sastāvs par piespiest gāzes pedāli, un tad arī viss notiks. Domāju, ceturtdaļfināls būs, bet daudz kas atkarīgs no pirmās spēles pret ASV.”

Lotārs Zariņš (Hokeja Blogs)

“Redzot mūsu grupu, kurā ir vairākas lielvalsts, izredzes uz ceturtdaļfinālu uzreiz samazinās. Čehija, Somija, Zviedrija, tā pati ASV, kura noteikti ieskriesies turnīra gaitā. Pārbaudes spēles pret Kazahstānu nav rādītājs – pretinieki bija lēnāki un arī kopā švakāki, jo komanda ilgi atradās bez spēļu prakses. Labi, ka Elvis dabūja uzspēlēt, un ka ieguvām pārliecību.

Sastāvs ir jauns, liekas, ka aizsardzība varētu būt lielākais klupšanas akmens, jo ir daudz jauno aizsargu ar mazu pieredzi, bet kopā ir deviņi debitanti. Uz augstām vietām nevar cerēt, taču šis čempionāts varētu būt labs atspēriena punkts nākotnei, ja skatāmies tiešu uz jauno hokejistu attīstību. Atminamies pagājušo gadu, kad veterāniem bija galvenā loma, bet šogad līderu loma būs jāuzņemas jaunākiem spēlētājiem, tai pašai pirmajam maiņai Balcers – Ābols – Ķēniņš.

Tas pats Krastenbergs, uz kuru, uzskatu, bijis pārāk liels spiediens. Merzļikins ir komandas galvenā zvaigzne, medijos izskanējis, ka viņš ir turnīra labākais vārtsargs. Salīdzinoši vājai komandai ar labu vārtsargu ir, iespējams sasniegt, labu rezultātu, kā tas bija 2018. gadā. Latvijas hokeja nākotnei šis turnīrs noteikti nāks par labu. Jānotiek brīnumam, lai mēs iekļūtu ceturtdaļfinālā, bet tas brīnums var notikt. Vītoliņš mazliet atraisījis rokas un ļauj vairāk un brīvāk spēlēt, kas varētu dot rezultātu.”