Latvijas hokeja “pazudušie dēli” – no izlases un perspektīvām līdz Somijas ceturtajai līgai
Hokejista karjera ne vienmēr ir prognozējama lieta. Bijuši gadījumi, kad “norakstītais” spēlētājs pēkšņi izsitas un apliecina savu piederību TOP līmenim, bet gadās arī pretēji – kad sportistam paredz spilgtu nākotni, kaut gan realitātē viņa karjera sanāk krietni pieticīgāka. Šādi gadījumi atrodami arī Latvijas hokejā. To noteikti ir vairāk nekā tie, kas minēti šajā rakstā, un mērķis arī nebija pastāstīt par visiem, bet par tiem, kuri kādu laiku bijuši “plašas publikas” acu priekšā.
Roberts Jekimovs (“Kurbads”, Igaunijas čempionāts)
Pieredzējušais uzbrucējs jau 20 gadu vecumā piedzīvoja debiju pieaugušo izlasē pasaules čempionātā (PČ), vēl būdams Zviedrijas kluba “Brynas” U20 komandas spēlētājs. Pirms tam enerģisks Jekimovs paspēja nospēlēt trīs U20 un divos U18 PČ. 2009./2010. gada sezonā hokejists izmēģināja spēkus Baltkrievijas čempionātā Rīgas “Dinamo” fārmklubā un devās uz Somiju. 2012./2013. gada sezonā Jekimovs aizvadīja spilgtu sezonu “SaiPa” rindās, 54 spēlēs Somijas augstākajā līgā sakrājot 27 (16+11) punktus, kā arī otro reizi izpelnoties izsaukšanu uz valstsvienību – uz PČ un olimpisko spēļu kvalifikāciju.
2013./2014. gada sezonā latvietis vairs nebija tik rezultatīvs – tikai 11 punkti un aiziešana no komandas. Šis gan nebija augstākais līmenis, kādā Jekimovs spēlējis – 2014./2015. gada sezonā viņš uz divām spēlēm nonāca KHL vienībā Mitišču “Atlant”. Diemžēl stāstam nebija turpinājuma. Pēc vairākām sezonām Dānijā un Francijā uzbrucējs atgriezās Latvijā, pievienojoties “Zemgale/LLU” vienībai. Savukārt pirms šīs sezonas viņš pārgāja uz “Kurbadu”, kura sastāvā ne tikai spēlē Igaunijas čempionātā, bet arī trenē bērnus.
View this post on Instagram
Ņikita Jevpalovs (“Bordeaux”, Francijas čempionāts)
28 gadus vecais uzbrucējs jau kādu laiku “pazudis no radariem” un 2022./2023. gada sezonu pavadīja Francijas čempionāta komandā “Bordeaux”, kur bija visai rezultatīvs – 43 (17+26) punkti. Cita lieta, šis nav līmenis, kurā vēl pirms pāris gadiem varējām iedomāties Jevpalovu. Uzbrucēju, kurš savā pēdējā sezonā vienā no Kanādas vadošajām junioru līgā (QMJHL) sakrāja 100 punktus. Hokejistu, kurš Monreālas “Canadiens” fārmkluba sastāvā izcēlās ar šādiem vārtu guvumiem.
Kā jau jebkurš puslīdz talantīgs hokejists Latvijā, Jevpalovs piedalījis vienā U18 un trīs U20 čempionātos, no kuriem divi bijuši elites divīzijā. Uzbrucējs savu karjeru būvēja okeāna otrajā krastā un šķita, ka varētu būt viens no tiem, kurš saņems iespēju sevi apliecināt arī augstākā līmenī. Tomēr 2017./2018. gada sezonā viņš negaidīti pieņēma lēmumu atgriezties Latvijā un pievienoties Rīgas “Dinamo”. To gadu diez vai var saukt par veiksmīgu – vien astoņi (5+3) punkti, toties uzbrucējs izcīnīja vietu pieaugušo izlasē un arī iekļuva ar to PČ ceturtdaļfinālā.
Šis gan joprojām ir viņa pēdējais turnīrs valstsvienībā un kopš tā brīža hokejists pat nav bijis kandidātos, savukārt aizkulisēs tika baumots par konfliktu ar Bobu Hārtliju. Lai vai kā, Jevpalovs atgriezās Ziemeļamerikā un divus gadus nospēlēja AHL komandā Lavalas “Rocket”. Tad uzbrucējs pārcēlās uz Eiropu, un, nospēlējot divus gadus Austrijas atklātajā čempionātā, karjeru turpināja Francijā.
Roberts Lipsbergs (“Bregenzerwald”, Alpu hokeja līga)
Arī šo 28 gadus veco uzbrucēju savulaik varējām redzēt visdažādākajās Latvijas izlasēs. Roberts Lipsbergs spēlēja divos U18 (viens no tiem elites divīzijā) un trīs U20 (divi no tiem elites divīzijā) pasaules čempionātos, kā arī pārstāvējis pieaugušo valstsvienību 2014. gada pasaules čempionātā Minskā, tiesa, pie rezultativitātes punktiem tā arī netiekot. Arī Lipsbergs izvēlējās karjeru būvēt caur Ziemeļamerikas līgām, rezultatīvi spēlējot Rietumu hokeja līgā (WHL), un vairs ne tik rezultatīvi Austrumu krasta hokeja līgā (ECHL).
2016./2017. gada sezonā Roberts kļuva par vēl vienu perspektīvu hokejistu, kuru no Ziemeļamerikas zemākajām līgām izdevās atgriezt dzimtenē ar “Dinamo” līgumu. Pāreja KHL līmenī nebija tik veiksmīga, kā to noteikti gribēja pats uzbrucējs, arī nevarētu teikt, ka treneri viņam deva labas iespējas. Četrās sezonās aizvadīti 137 mači un sakrāti 24 (7+17) punkti, kas arī ceturtās maiņas uzbrucējam ir pārāk mazs skaitlis. No malas izskatījās, ka “Dinamo” vajadzētu pamest ātrāk, jo diez vai šajā komandā pavadītos gadus var saukt par veiksmīgiem.
“Atbrīvojoties” no Rīgas kluba “roku dzelžiem”, Lipsbergs pārgāja uz Alpu hokeja līgas komandu “Bregenzerwald”, kuras rindās jau trešo sezonu krāj vidēji vairāk nekā punktu spēlē.
Roberts Lipsbergs | Foto: Edijs Pālens/LETA
Sergejs Pečura (“Villard-de-Lans”, Francijas pēc spēka trešā līga)
Atšķirībā no iepriekš minētiem hokejistiem, uzbrucējs Pečura hokeja pamatus apguva Krievijas akadēmijās, kas arī ietekmēja viņa karjeru tajā nozīmē, ka pašlaik 35 gadus vecais hokejists spēlējis ne tikai Austrumu kaimiņvalstī, bet arī Kazahstānā, Baltkrievijā un Ukrainā. Pirmie soļi pieaugušo hokejā tika sperti dzimtenē, un vietējā līmenī Pečura bija pamanāms. No 2009. līdz 2011. gadam viņš spēlēja VHL jeb Krievijas pēc spēka otrajā līgā, kā arī izpelnījās izaicinājumu uz izlasi gan 2010., gan 2011. gadā PČ.
Pēc 2011. gada Pečuras karjera gan aizgāja ne tajā virzienā. Uzbrucējs bieži mainīja klubus, tajā pašā laikā pamanoties aizvadīt trīs sezonas Āzijas hokeja līgas vienībā “Sakhalin”. Pēc tam bija “Kurbads”, “Stasbourg”, “Prizma”, “Dinaburga” un Zviedrijas ceturtās līgas klubs “Nassjo”, savukārt aizvadītajā sezonā Pečura pārstāvēja Francijas trešās līgas klubu “Villard-de-Lans”, kurā hokeja spēlēšana acīmredzami tiek apvienota ar kādu citu darbu. Šajā līmenī Latvijas hokejists ir visai rezultatīvs – 27 punkti 16 spēlēs. Taču šis neizskatās pēc tā, par ko karjeras laikā sapņoja uzbrucējs.
Sergejs Pečura | Foto: ekrānuzņēmums
Artūrs Kuzmenkovs (“Kraft”, Somijas pēc spēka ceturtā līga)
29 gadus vecais Liepājas hokeja audzēknis tā arī netika uz pasaules čempionātu, kas arī atšķir viņu no Pečuras, Lipsberga vai Jekimova. Atsauksmes par viņu tāpat bija kā par ļoti perspektīvu hokejistu un jaunatnes izlašu treneri viņu neignorēja – Kuzmenkova CV ir pa diviem U18 un U20 pasaules čempionātiem, un savā pēdējā turnīrā viņš spēlēja ar “A” burtu – šādu uzšuvi par skaistām acīm nedod. Kļūstot par vienu no “Liepājas Metalurga” līderiem, 2013. gadā sekoja tā brīža Latvijas hokeja acīmredzamākais piedāvājums – uz “Dinamo”.
Sezonas pusi Kuzmenkovs nospēlēja HK “Rīgā”, vēl vienu pusi – “Dinamo”. Trīs gadi VHL nepalīdzēja uzbrucējam iekļūt KHL klubu skautu (ja tādi vispār eksistē) acīs, un nākamās trīs sezonas uzbrucējs pavadīja Daugavpils klubā, kas tobrīd spēlēja Latvijas pēc spēka otrajā līgā. Visai straujš karjeras kritums cilvēkam, kurš vēl pirms trīs gadiem gāja MHL un KHL laukumos. Toties savā pagaidām pēdējā sezonā Latvijā uzbrucējam 101 punkts 31 spēlē!
Izskatās, ka 2019./2020. gada sezonā hokejists nolēma pavisam likt punktu profesionālajai hokeja spēlēšanai un pievienojās Somijas ceturtās līgas komandai “Kraft”, kur arī gūst gandrīz trīs punktus spēlē. Kopā ar viņu šajā klubā aizvadītajā sezonā spēlēja vēl divi Latvijas hokejisti – Māris Diļevka un Edgars Apelis.
Artūrs Kuzmenkovs | Foto: “Kraft”
CITAS ZIŅAS NO ŠĪS KATEGORIJAS
