Leģendārais Irbe par Latvijas jaunajām hokeja “zvaigznītēm” Bļugeru un Balceru

Leģendārais Latvijas hokeja vārtsargs un pašreizējais treneris Artūrs Irbe portālam “Sportazinas.com” dalījās savās pārdomās par šī brīža karstākajiem un apspriestākajiem Latvijas hokejistiem Teodoru Bļugeru un Rūdolfu Balceru, kuri janvārī dažādos laikos ir debitējuši Nacionālajā hokeja līgā (NHL).

21 gadu vecais Balcers NHL debitēja 5. janvārī, bet 24 gadus vecais Bļugers pirmo reizi uz NHL ledus izgāja 30. janvārī. Balcers ir aizvadījis astoņus mačus un sakrājis 2 (1+1) punktus, kamēr Bļugers pagaidām vēl savā vienīgajā mačā nepārsteidza un gūto punktu rēķinu vēl neatklāja.

Līdz ar to šosezon NHL uzspēlējuši trīs latvieši. Neskaitot Bļugeru un Balceru, planētas spēcīgākajā līgā regulāri spēlē Bufalo “Sabres” uzbrucējs Zemgus Girgensons.

Augstu vērtē vecāku ieguldījumu

“Lēnā garā notiek paaudžu maiņa un brīžiem mums ir vairāk un brīžiem mazāk hokejistu NHL. Domāju, ka šajā gadījumā nevar norādīt uz kādu konkrētu iemeslu, kādēļ tā ir. Uzskatu, ka šie spēlētāji vēl ir mūsu iepriekšējās hokeja programmas produkts un principā liels paldies būtu jāsaka viņu pirmajiem treneriem un vecāku entuziasmam.”

“Rūdolfs jau agrā vecumā aizbrauca uz Norvēģiju un pēkšņi parādīja, ka ir meistarīgs hokejists, turklāt daudzi nemaz negaidīja, ka viņš varētu tikt NHL. Bļugeram tēvs jau kopš bērnības būvēja ceļu un tiešām ļoti daudz ieguldīja laiku un finanses Teodora attīstībā. Tas noteikti ir vecāku nopelns, jo ļoti svarīgi, kādi ir pirmsākumi, kādi pamati ir ielikti un kāda attieksme tiek izveidota pret spēli.”

Ārzemju skolas nozīme

“Laikam jau mums būs jāatzīst, ka mūsu iekšējā hokeja skola nav īsti tā, kas ir novedusi šos spēlētājus līdz tādam meistarības līmenim, lai viņi kļūtu par NHL spēlētājiem. Vienalga, cik daudz vai maz spēles būs nospēlētas, tomēr tur vēl ir jāiekļūst un tad nākamais solis ir nostiprināties.”

“Vakar sanāca aprunāties ar savu kolēģi [Aleksandru] Macijevski par Rūdolfu un, jā, bija viņš puika un nevarētu teikt, ka no visiem tā brīža latviešu jaunajiem hokejistiem un saviem vienaudžiem viņš būtu daudzsološākais. Līdz ar to var izdarīt secinājumus, ka skološanās un pieredze, kas tika gūta ārzemēs, noteikti ir devusi papildus plusiņu viņa attīstībā.”

“Beigu beigās tas viss ir puišu darba rezultāts, kas ir noteicošais. Mēs neviens neesam klāt un neredzam, cik daudz darba un personīgās ieinteresētības viņi iegulda, lai kļūtu par NHL spēlētājiem. Konkurence ir milzīga un ar katru gadu tā kļūst arvien lielāka, ko mēs vērojām arī aizvadītā gada pasaules čempionātā.”

Koncentrēšanās prasmes un ātrumi

“Ziemeļamerikā spēlējošie hokejisti viennozīmīgi izcēlās uz Latvijas izlases hokejistu fona. Jāsaka, ka mūsu vārtsargi pasaules čempionātā izskatījās labi un godam paveica savu darbu. Elvis [Merzļikins] un Gudis [Kristers Gudļevskis] ļoti labi nospēlēja pret kanādiešiem. Tas gan man ir tuvāks lauciņš, bet citādi jāsaka, ka Bļugera un Balcera pievienošanās izlasei tobrīd tai deva papildus svaigumu. Bija redzams, ka viņiem ir cits kalums un citi ātrumi.”

“Es teiktu, ka šie hokejisti, kuri ir izbaudījuši NHL līmeni vai bijuši tam pavisam tuvu, no citiem atšķiras ar to, ka viņiem ir pavisam cits koncentrēšanās līmenis un spēja “ieslēgties” spēlē. Viņi ātrāk reaģē un ātrāk pieņem lēmumus. Tomēr spēle Ziemeļamerikas līgās ir ātrāka un tas bija ļoti labi redzams.”

“Diemžēl jāsaka, ka KHL hokejs uz lielajiem laukumiem ir lēnāks un spēlētājiem ir daudz vairāk laika, lai apstrādātu ripu un pieņemtu lēmumus. Ziemeļamerikā vai citās valstīs, kur spēlē uz mazākiem laukumiem, viss notiek daudz straujāk, un spēle ir dinamiskāka. Šeit arī parādās rezultāts.”

Bļugera un Balcera perspektīvas NHL

“Balceram pilnīgi noteikti vēl būs iespējas spēlēt. Par to esmu pārliecināts. Jābūt reāliem – Otavai nespīd izslēgšanas spēles un šī komanda, visdrīzāk, atbrīvosies no spēlētājiem, kuriem ir lieli līgumi. Tā ir pašreizējā NHL realitāte. Līdz ar to vietas atbrīvosies un “Senators” meklēs maiņas opcijas, tā kā domāju, ka Balceram noteikti vēl būs iespējas spēlēt.”

“Bļugera sakarā visi spekulēja, ka Pitsburgā šobrīd esot astoņi centra uzbrucēji un bija viedoklis, ka viņam tur nav ko darīt. Es teikšu tā, ka centra uzbrucējs var spēlēt arī malās, bet malējie savukārt ļoti reti spēj pārkvalificēties par centra uzbrucējiem, jo tur ir jābūt krietni vien atbildīgākam laukumā un daudz saprātīgāk jāspēlē. Tur nepietiek ar ātrumu un spēku, bet ir jābūt arī zināmai gudrībai un pieredzei.”

“Ja komandā ir astoņi centra uzbrucēji, tas “Penguins” dod iespēju variēt un spēlētājiem mainīties pozīcijām. Centra uzbrucējiem NHL ir liela loma. Komandas šajā līgā savus veiksmes stāstus būvē uz sava vārtsarga, četriem aizsargiem un centra uzbrucējiem, jo ja būs labs centra uzbrucējs, ikviens malējais uzbrucējs tiks pie savām iespējām un kāds no viņiem arī vārtus iemetīs.”

“Principā spēles radošums ir atkarīgs no centra uzbrucējiem un šī ir milzīga priekšrocība Pitsburgas komandai, ka viņiem ir astoņi nomināli centra uzbrucēji. Viņi ir gudri spēlētāji. Es nekādā gadījumā to neredzu kā mīnusu Bļugeram. Viņš ir ticis uzaicināts uz lielo komandu.”

“Jāsaprot, ka NHL komandās jebkurā gadījumā spēlē labākie un ja tu esi kādā citā vienībā, tevi nevar nomarinēt līdz galam fārmklubā, jo eksistē tie saucamie “waivers” drafti. Labi, tagad Teodoram ir pirmais līgums, bet kad viņam tas beigsies, Pitsburga nevarēs viņu sūtīt šurpu turpu vai sezonas sākumā turēt fārmklubā. “Penguins” būs jāizšķiras – vai nu viņi Bļugeru paturēs vai arī riskēs viņu zaudēt.”

“Ja spēlētājs ir labs, kāda komandu viņu no veiveriem paķers. Tāda šobrīd ir tā sistēma. Iespējas viņam ir un viss ir paša Bļugera rokās. Varbūt viņam būs mazliet mazāk spēles un varbūt viss nenotiks tik strauji, bet mēs vēl paskatīsimies, kuram ir izdevīgāka situācija – Teodoram vai Rūdolfam.

“[Helmuts] Balderis uz NHL aizbrauca, kad viņam bija tuvu 40. Mēs varam spekulēt, ka Bļugera izsaukums uz NHL ir pārāk vēlu, bet es teikšu tā, ka nav svarīgi, cik gadu vecumā spēlētājs tiek izsaukts, bet galvenais, kas hokejistam ir “iekšā”, kāda ir viņa motivācija un cik ļoti viņš vēlas spēlēt. No tā arī izrietēs, cik daudz viņš sasniegs – varbūt mazliet ātrāk vai mazliet vēlāk.”

“Reizēm tas, ka treneri neļauj pārāk agri spēlēt NHL, hokejistu norūda un sagatavo pieaugušo hokejam vēl labāk, nekā, ja tevi agri iemet un iedod kredītu, ko īsti pats spēlētājs nemaz neapzinās. Dažkārt spēlētāji, kuri ir jaunāki un kuriem iespēja vēl nav dota, ir izgājuši cauri dzīves skolai, bet nereti, kad hokejists NHL tiek agrā vecumā, viņam sākas rakstura pārbaude, ka sāk kaut kas neveikties un ķerties un viņš vairs nezina, kā tikt pāri. Visam ir savas ēnu puses un arī pozitīvās lietas, tādēļ nevar ielikt rāmjos – balts vai melns.”

Irbe savulaik laika posmā no 1991. līdz 2004. gadam aizvadīja 13 sezonas NHL un ir viens no visu laiku izcilākajiem latviešu hokeja vārtsargiem. Viņu 1989. gadā NHL draftā Minesotas “North Stars” izraudzījās vien ar 196. numuru desmitajā kārtā, tomēr latvietis karjeras griezumā apliecināja savas augstās kvalitātes.

Viņš nospēlēja 568 spēles NHL, gūstot 218 uzvaras un karjeras laikā atvairot vairāk nekā 15 000 metienus. Irbe visā NHL karjerā kopā vidēji spēlē ielaida 2,8 vārtus, kā arī nospēlēja kopumā vairāk nekā 32 000 minūšu. Irbe arī divreiz spēlēja NHL Zvaigžņu spēlē.

Latvijas izlasē Irbes krekls ar pirmo numuru ir iemūžināts, bet NHL karjerā viņa spilgtākie gadi aizritēja Sanhosē “Sharks” un Karolīnas “Hurricanes” vienībās. Ar “Hurricanes” Irbe 2002. gadā aizcīnījās līdz Stenlija kausa finālam, tomēr finālā ar 1-4 atzina Detroitas “Red Wings” pārākumu.

Pēc karjeras beigām Irbe īsu brīdi ir bija vārtsargu treneris Rīgas “Dinamo” vienībā, kā arī atgriezās NHL, kur trenēja Vašingtonas “Capitals” un Bufalo “Sabres” vārtsargus. Zīmīgi, ka 2014. gadā kādā no “Sabres” mačiem komanda bija iedzīvojusies vārtsargu problēmās un Irbem nekas cits neatlika kā vilkt formu un uz vienu spēli kļūt par vienības rezerves vārtsargu.

Šobrīd Latvijas hokeja leģenda ir “Optibet” Hokeja līgas (OHL) kluba “Kurbads” vārtsargu treneris.