“Liepāju” atstājušais treneris: Mēs faktiski mēnesi dzīvojām autobusā
Latvijas futbola virslīgas komandu “Liepāja” atstājušais igauņu treneris Vladimirs Vasiļjevs sarunā ar “Soccernet.ee” dalījās pārdomās par savu pieredzi vēju pilsētas komandā.
Jau vēstīts ka ceturtdien “Liepāja” paziņoja par šķiršanos no Vasiljeva, kurš savu amatu ieņēma vien 1. jūnijā, aizvietojot zviedru speciālistu Andreasu Almu. Viņa vadībā komanda 11 spēlēs virslīgā piedzīvoja sešus zaudējumus, tajā skaitā trenera pēdējā mačā pret “Audu” (0:1) 25. augustā.
Tāpat ar Vasiļjevu pie stūres “Liepāja” pārvarēja vienu kārtu UEFA Konferences līgas kvalifikācijā pret Melnkalnes vienību “Decic”, bet nākamajā kārtā zaudēja Vīnes klubam “Austria”, kā arī Latvijas kausa ceturtdaļfinālā astotdaļfinālā zaudēja “Audai” ar 0:1. Ar 37 punktiem 27 mačos “Liepāja” virslīgā ieņem piekto vietu, no labāko trijnieka atpaliekot par 15 punktiem.
“Pirmais signāls un iniciatīva nāca no kluba. Pēc treniņa tikos ar sporta direktoru un pēc tam ar īpašnieku. Vienojāmies, ka šķiramies. Kluba īpašnieks teica, ka katru gadu iztērē daudz naudas “pa tukšo”. Rezultāti, kādi bija pirms manis, viņu neapmierināja, bet arī no manis cerēto nesagaidīja. Viņš teica, ka viss ir labi, ka esmu labs treneris, bet rezultātu nav. Kad klubs pieņēma lēmumu, es necentos strīdēties vai mēģināt pārliecināt. Tas joprojām ir viņu klubs. Ja skatāmies uz statistiku, rezultāti bija labāki un es domāju, mēs labi pastrādājām.
“Ir daudz pozitīvu momentu, kurus mēs novērtējam un kurus novērtē sporta direktors, bet īpašnieks maksā naudu un pasūta mūziku. Viņaprāt, rezultāti varēja būt labāki. Es noteikti piekritu, ka profesionālajā futbolā tu spēlē uz rezultātu. Bet, ja paskatāmies uz padarīto darbu, visi saprot, ka spērām soli uz priekšu. Diemžēl rezultāti uzreiz neatnāca,” viedokli pauda treneris.
Viņš arī uzsvēra, ka nospiedumu atstāja arī palikšana bez sava mājas laukuma, jo pēc “Prāta Vētras” koncerta Liepājā cieta stadiona “Daugava” zālājs, kā rezultātā klubs savus mačus bija spiests aizvadīt Jūrmalā. “Veselu mēnesi mēs spēlējām tikai izbraukumā, bet Liepāja atrodas tādā unikālā vietā, ka visi klubi atrodas tālu no mums. Visu mēnesi mēs spēlējām Eiropā vai kaut kur Rīgā, Jūrmalā vai Daugavpilī vai kaut kur vēl. Tas bija sarežģīts periods, jo mēs faktiski mēnesi dzīvojām autobusā.”
