LPK prezidente: Ja cilvēks bez rokām un kājām peld un izcīna zelta medaļu, viņš var visu

Tokijas paraolimpiskajās spēlēs Latvijas sportisti ir izcīnījuši piecas medaļas, kas ir līdz šim lielākais medaļu skaits kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Taču šīs ir bijušas arī grūtākās sacensības gan psiholoģiski, gan sīvās konkurences ziņā, atzīst Latvijas Paralimpiskās komitejas  (LPK) prezidente Daiga Dadzīte.

“Piecas izcīnītas paraolimpisko spēļu medaļas – tas skaita ziņā ir līdz šim lielākais Latvijas paraolimpiskās komandas sasniegums. Mūsu sportisti izdarīja visu, ko viņi varēja izdarīt. Un es teiktu, ka sportisti šajos apstākļos ir izdarījuši pat vairāk, nekā mēs cerējām,” saka Dadzīte.

“Šīs spēles bija liels maratons. Šo paraolimpisko spēļu gaidīšana bija ļoti ilga, un diemžēl mūsu sportistu iespējas trenēties Covid-19 izplatības ierobežojumu apstākļos bija ļoti ierobežotas. Mazākas nekā daudzām citām valstīm, kur tomēr arī ierobežojumu laikā sportistiem tika nodrošinātas treniņu iespējas. Tikmēr mūsu sportisti Latvijā lielākoties ziemā trenējās publiskos sporta laukumos un savās mājās, jo trenažieru zāles un sporta centri bija slēgti vai nebija pieejami,” saka Dadzīte.

Viņa uzsver, ka šīs spēles arī ļoti izteikti parādīja, cik strauji aug sportistu konkurence pasaules mērogā, un rezultatīvie rādītāji kļūst arvien augstāki. To sekmē gan jaunu sportistu ienākšana profesionālajā sportā, gan dažādu treniņu metožu un strauja tehnoloģisko risinājumu attīstība. “Tehnoloģijas un sporta zinātne ļoti attīstās. Es ļoti ceru, ka mēs Latvijā arī iesim uz priekšu, citādi mēs paliksim nekurienē,” atzīst LPK prezidente.

Piecas paraolimpiskās medaļas šogad Tokijā ir izcīnījušas arī tādas valstis kā Dānija, Somija, Malaizija, Jordānija, Honkonga, Kasahstāna. Mūsu kaimiņvalsts Lietuva ir izcīnījusi trīs bronzas medaļas. Dadzīte uzsver: “Ir ļoti labi, ka paraolimpiskās spēles rāda televīzijā – tas maina cilvēku uzskatus un parāda, ka paraolimpiskais sports nav nekāda izklaide vai rehabilitācija, tas ir kārtīgs darbs. Un ar kārtīgu darbu cilvēks var paveikt jebko. Katram cilvēkam ir iespēja kaut ko darīt. Sportisti ir piemērs integrācijā – ja tu nevari profesionāli sportot, tu vari strādāt. Ja nevari strādāt, vari mācīties vai gleznot, vai ko citu. Tu vari dzīvot! Cilvēkam ir jādzīvo dzīve, viņam nav jāsēž mājās. Paskatieties uz sportistiem! Ja cilvēks bez rokām un kājām peld un izcīna zelta medaļu, viņš var visu.”

Viņa atklāj, ka tagad LPK prioritāte būs Parīze. Īpaši paredzēts strādāt ar jaunajiem sportistiem, lai viņi redzētu iespējas un varētu būt tur. Dadzīte arī atzīmē, ka tuvākās nedēļas laikā plānota tikšanās ar Latvijas Nacionālo sporta padomi, kur skatīs jautājumu par Paraolimpisko sporta centru. Tas ir svarīgs ne tikai profesionālajiem sportistiem, bet arī visiem cilvēkiem ar invaliditāti un arī bez invaliditātes, lai varētu notikt sporta apmācības, treniņnometnes un sacensības.

LPK ģenerālsekretāre Liene Apine uzsver: “Padomes locekļiem un politiķiem, kuri pieņems lēmumu, ir jāapzinās, ka Paraolimpiskais sporta centrs nav nelielas sabiedrības grupas kaprīze, bet gan galēja nepieciešamība. Ja šobrīd valsts līmenī tiks atlikta projekta īstenošana, tad jau pavisam drīz varam sagaidīt negatīvu ietekmi ne tikai uz pielāgotā sporta attīstību Latvijā. Pazudīs arī daudziem cilvēkiem ar invaliditāti iespēja strādāt, pilnveidot savas prasmes. Paraolimpiskais sporta centrs ļaus beidzot dzīvē īstenot politiķu solījumus par iekļaujošu sabiedrību, kurā gan strādāt, gan sportot kopā varēs cilvēki ar un bez invaliditātes.”

Kā vēstīts, Latviju XVI paraolimpiskajās spēlēs Tokijā šogad pārstāvēja septiņi sportisti astoņos sporta veidos, izcīnot piecas medaļas. Paraiejādes sportists Rihards Snikus ar godalgoto zirgu King of the Dance izcīnīja 2 sudraba medaļas; vieglatlēte Diāna Dadzīte – sudraba medaļu diska mešanā un bronzas medaļu šķēpa mešanā; vieglatlēts Aigars Apinis – bronzas medaļu diska mešanā. Lodes grūdējs Edgars Bergs uzstādīja jaunu Eiropas rekordu un ierindojās godpilnajā piektajā vietā. Vieglatlēte Baiba Rorbaha paraolimpiskajās spēlēs piedalījās pirmo reizi un sasniedza personīgo rekordu vālītes mešanā, ierindojoties devītajā vietā. Pirmo reizi paraolimpiskajās spēlēs Latviju pārstāvēja arī jaunais sportists Jurijs Semjonovs, kurš 100m peldējumā uz muguras izcīnīja vietu finālā, un tur ieguva astoto vietu. Bet loka šāvēja Ieva Melle izcīnīja dalītu 17. vietu.