M.Dukurs par skeletonu Latvijā: Ir jābūt valsts sistēmai, nevis kaut kādai mazai komandai vai federācijai

Latvijas skeletona leģenda Martins Dukurs sarunā “Sporta Studijā” atskatījās uz aizvadīto sezonu Lielbritānijas skeletona izlasē kā trenerim, kā arī vērtēja sporta veida nākotni Latvijā.

Titulētais skeletonists pērn vasarā oficiāli paziņoja par karjeras noslēgšanu. Augustā viņš kļuva par Lielbritānijas izlases treneri.  “Pēc olimpiādes sliktajiem rezultātiem [Lielbritānijas izlases] vadība gāja pie “naudas dalītājiem”, apsolīja šogad laboties un gan pasaules čempionātā, gan pasaules junioru čempionātā iebraukt medaļās, kā arī izcīnīt godalgas atsevišķos PK posmos. Tāds bija mērķis un ar tādiem nosacījumiem būtībā mani pieņēma darbā – pateica skaidri un gaiši, ka mums ir vajadzīga medaļa,” teica Dukurs.

M. Dukurs pēc skeletonista karjeras beigām nolēmis palikt sportā un strādās Lielbritānijas izlasē

Iepriekšējā nedēļas nogalē Siguldā norisinājās pēdējais Pasaules kausa posms. Latvijas trasē nedevās neviens vietējais sportists. “Protams, sāpīgi, ka neviens [Latvijas skeletonists] nebija, bet no otras puses – tas jau bija gaidāms. Šobrīd ir tāda situācija, ka uzskatu, ka jaunie vēl nav gatavi braukt Pasaules kausā. “Iemest” viņus jau tur varētu, bet tās pļaukas dabūt par ātru un pārāk spēcīgi psiholoģisku nospiedumu var atstāt,” secināja Dukurs. “To es pamanīju angļu programmā, ka šī “iemešana” augstākā līmenī nenotiek par ātru – tā notiek secīgi, ar rezultātiem un attiecīgi sportistu gatavībai.”

Pēc Martina un viņa brāļa Tomasa karjeras beigām vairākkārt tikusi apšaubīta sporta veida nākotne Latvijā. Tostarp pirms sezonas sākuma kļuva zināms, ka vairāki potenciālie Pasaules un Eiropas kausa posmos startējošie latvieši nepiedalīsies – Dārta Zunde nolēma pārstāvēt Igauniju, Endija Tērauda paziņoja, ka šogad nestartēs, bet Krists Neilands un Elvis Veinbergs noslēdza sportistu gaitas.

“Varējām iztikt [bez nesaskaņām], tas būtu bijis tikai pareizi un daudz veselīgāk sporta veida attīstībai, bet nu kā sanāca, tā sanāca. Bet uz šo jautājumu jāskatās mazliet savādāk, jo to es redzu Anglijā – ir jābūt valsts sistēmai, nevis kaut kādai mazai komandai vai federācijai. Ir jābūt iniciatīvai no valsts. Ja valstij vajag un tā vēlas [skeletona attīstību], tad var, bet šajā gadījumā, kad tēvam [Dainim Dukuram] tiek uzkrauti visi pienākumi – tas vezums, kas viņam jau bija ar mums jānes, papildus nest visu pārējo bija par smagu. Jāsaprot, ka viņš šajā sportā bija divu savu dēlu dēļ.”

Dukurs tāpat atzina, ka problēmas ar skeletonu Latvijā nav saistītas ar mazo sportistu skaitu vai ko citu, bet gan ar finansējumu. “Ne jau mēs Latvijā esam stulbāki vai mūsu jaunieši ir netalantīgāki – mums vienkārši nav tās iespējas. Liela daļa [no problēmas] slēpjas finansējumā. Ja tas finansējums būtu, attīstīt varētu. Jaunieši var, viņi grib piedalīties. Tas ir jautājums tikai iekš tā – vai mums vajag,” teica Dukurs, atklājot, ka viņš redz vairākus Latvijas jaunos skeletonistus ar potenciālu ieiet lielajā sportā. “Nesaukšu vārdos, bet divus līdz trīs lietaskokus redzu, bet tas būs atkarīgs no tā, ka viņi turpmāk strādās. Ar jauniešiem tā interesanti iezīmējās, arī Anglijā esmu to novērojis, ka vienu sezonu viens ir labs, bet tad nākamajā gadā kaut kas var samainīties un šis pavediens var tikt pazaudēts. Šajā vecumā svarīgākais ir rādīt to gaismu tuneļa galā.”

Pasaules skeletona leģenda Dukurs tāpat atklāja, ka nākotnē, iespējams, atgriezīsies Latvijā, taču pašlaik par to viņš nedomā. “Neesmu pielaulāts Anglijai, esmu devies sava veida pieredzes apmaiņā. Pašam tas bija milzīgs izaicinājums stāvēt trases malā un ar sportistiem saprasties, veidot šo dialogu. Nekad to neizslēdzu, ka es varētu būt atpakaļ Latvijā. Es to varbūt redzu savādāk – ja man biznesa lietas ies labi, tad tas [darbs Latvijā] varētu būt kā vienkārša bezalgas palīdzība, jo sirds man vienmēr ir bijusi šeit. Tā es to laikam redzu, jo nedomāju, ka pēkšņi valstij šāda programma pavērsies un būs milzīgs finansējums, varēsim algot trenerus un strādāt. Ja visas lietas pašam biznesā labi ies, tad varēšu veltīt laiku šeit,” stāstīja Dukurs.