Bijušais Latvijas hokeja vārtsargs Edgars Masaļskis podkāstā “Devītnieks” atskatījies uz laiku Latvijas valstsvienības treneru korpusā Boba Hārtlija vadībā.
Masaļskis bija Latvijas valstsvienības vārtsargu treneris arī 2021. gada pasaules čempionātā Rīgā. kur Latvija finišēja 11. pozīcijā. Turnīrs iesākās ar spilgtu uzvaru pret Kanādu ar 2:0, bet turpinājumā panākums tika gūts tikai vēl pret Itāliju ar 3:0, bet trīs mačos tika atzīts pretinieku pārākums papildlaikā vai pēcspēles metienu sērijā.
“Neesmu stāstījis, bet varbūt ir jāpastāsta. Ar Hārtliju bija tā, ka ne jau es izvēlējos vārtsargus,” atklājis Masaļskis. “Pēdējās divās spēlēs Rīgas čempī pateicu, kurš spēlēs. Viss līdz tam bija tā, ka mēs apspriedām, viņš ar mani konsultējās, bet beigu beigās viņš vienmēr pieņēma lēmumu. Viņš man jautāja, ko es par to domāju.”
“Vai es vienmēr piekritu tām izvēlēm? Par 90% jā, bet bija kaut kādas spēles, kur man šķita, ka jādara savādāk,” norādījis Masaļskis. “Tas Rīgas čempis bija vistrakākais, jo, manuprāt, uz to brīdi bija trīs ļoti līdzvērtīgi vārtsargi – Punnenovs, Kalniņš un Kivlenieks. Pirms turnīra vispār nebija pārliecības, kurš ir pirmais.”
“Matīss atbrauca dažas dienas pirms pirmās spēles un pārbaudes spēlē pirms čempionāta iedeva pārliecību. Tad uzvarējām Kanādu, Matīss nospēlēja vienkārši fantastiski, bet tad ar katru spēli viņš vienkārši sāka spēlēt sliktāk,” atcerējies Masaļskis. “Bobam ļoti nepatika, nevis nepatika, bet starp trijiem viņš viszemāk vērtēja Jāni Kalniņu un tas, ka viņš gribēja iet visu turnīru ar Matīsu, to sapratu. Vajadzēja atrast spēli, kuru iedot Ivaram, tādu spēli atradām pret Itāliju.”
“Tālāk atkal Matīss, bet nevajadzēja iet to ceļu,” atzinis Masaļskis. “Pirms pēdējām divām grupas spēlēm Bobs atnāca un teica, lai pats tieku galā ar saviem vārtsargiem, ka viņš vairs nepiedalās, lai spēlē, kurš grib. Kalniņu zināju ļoti labi un tobrīd viņš spēlēja “Jokerit”. Bija spēle pret Somiju, kur mums vajadzēja paņemt vismaz punktu, lai teorijā nākamajā spēlē pret Vāciju kaut kas vēl varētu sanākt.”
“Vakarā aizgāju pateikt Jānim, ka viņš rīt spēlē. Bobs to nezināja. Viņš nākamajā rītā man prasa: “Kurš spēlēs?” Es saku: “Jānis!” Pēc tam viņš atbild: “You have really big balls! You are crazy.” [Tev gan ir pamatīgas olas! Tu esi traks.] Bet Jānis paņēma mums to punktu, bet Jānim pateicu, ja viņš dabūs punktu, tad spēlēs arī nākamo spēli pret Vāciju. Iedevu cilvēkam motivāciju, ka viņš var sagriezt čempi pretējā virzienā. To man nevajadzēja darīt, jo pēc tā punkta pie sevis sēdēju un domāju… Vācija, Šveices hokejs kaut kas uz to pusi, ka Punennovam būtu jāspēlē, bet tā, lai man būtu 100% pārliecība, ka viņam jāspēlē, man nebija.”
“Pie Boba tās bija divas spēles, kurās pats vienpersoniski izvēlējos, kurš spēlē. Visādi citādi tas nav vienmēr mans lēmums,” izteicies Masaļskis. “Tas bija ļoti sarežģīti, bet, lai tiktu līdz svarīgākajai spēlei, vajadzēja tikt pie tā punkta pret Somiju. Manuprāt, svarīgāk bija iedot mums to iespēju.”
Mīļākais sporta veids
Aktuālās tēmas
Interesanti un saprotami par sportu