Bijušais Latvijas hokeja izlases vārtsargs Edgars Masaļskis podkāstā “Devītnieks” atcerējies, kā sākās viņa trenera ceļš.
Masaļskis karjeru noslēdza 2017. gadā, savu pēdējo sezonu nospēlējot KHL komandā Toljati “Lada”. Uzreiz pēc tam 15 pasaules čempionātu dalībnieks kļuva par asistentu Rīgas “Dinamo” un arī Latvijas izlasē. Pašlaik viņš trenē vārtsargus hokeja skolā “Baltijas vilki”, kā arī ir Latvijas U20 hokeja izlases vārtsargu treneris.
“Vai es domāju, ka kādreiz būšu izlases treneris? Noteikt nē. Ja man kāds 30 gados pateiktu, ka man būs hokeja skola un es trenēšu bērnus, es teiktu – nē, beidziet, tā nenotiks. Bet kad tu jūti, ka tās [karjeras] beigas tuvojas, tad sāc domāt, ko darīt tālāk. Un nekur jau tā baigi tālu negribi iet no tā, ko esi darījis visu dzīvi un ko mīli.
Par treneri es vispār kļuvu tikai tāpēc, ka sakrita apstākļi. Jo es pēc atvadu spēles taisīju gūžas operāciju un vēl bija cerība, ka es varēšu spēlēt. Sēdēju mājās, bija oktobris un es jūtu, ka spēlēt vairs nevaru, un tad bija zvans no Ģirta Ankipāna, kurš tobrīd bija “Dinamo” ģenerālmenedžeris. Un viņš man saka – nu tā, mums vajag gan vārtsargu, gan treneri, par ko tu nāksi? Teicu godīgi, ka varbūt kaut kad arī varētu palīdzēt laukumā, bet ne visu gadu, nebūšu pilnvērtīgs karotājs laukumā. Vienojāmies, ka iešu treneru korpusā un tā arī sākās mans ceļš kā trenerim,” atcerējies Masaļskis.
Mīļākais sporta veids
Aktuālās tēmas
Interesanti un saprotami par sportu