Merzļikins par traumu sezonas beigās: Tas bija neparasti, man tā nekad nav gadījies…
Nacionālās hokeja līgas (NHL) kluba Kolumbusas “Blue Jackets” vārtsargs Elvis Merzļikins sarunā “Youtube” raidījumā “Vienos Vārtos” atskatījies uz sezonas beigām.
Šosezon latvietis laukumā gāja 53 spēlēs, atvairot 89,2% metienu, vidēji ielaižot 3,18 ripas un palīdzot komandai tikt pie 26 uzvarām. Jāatgādina, ka marta Merzļikina ģimenē piedzima otrais bērns, savukārt NHL pamatturnīra izskaņā viņš piedzīvoja smadzeņu satricinājumu.
“Šajā brīdī esmu pavadījis katru dienu ar abiem mazajiem [bērniem]. Ar lielāko nesen sākām nodarboties ar hokeju uz skrituļslidām. Izbaudu brīžus ar ģimeni un visvairāk ar savu vecāko dēlu,” izteicies Merzļikins. “Teikšu godīgi, ir garlaicīgi, ir apnicis, gribētu spēlēt hokeju un ir sāpīgi skatīties NHL “play-off” pa televizoru. Sāpīgi skatīties, ka izlase dodas uz Zviedriju. Pietrūkst hokejs, gribas uzspēlēt, bet uzskatu, ka bija pareizs lēmums un gribu pavadīt laiku ar ģimeni. Nenožēloju, bet no otras puses “rauj” uz Eiropu.”
Tāpat Merzļikins komentēja gūto savainojumu NHL sezonas izskaņā. “Tas, kas notika bija neparasti, man tā nekad nav gadījies. Mums bija divas spēles pret Otavu. Vienā spēlē man nevajadzēja spēlēt un iegāju vārtos pēc Tarasova nomaiņas un otrajā periodā es dabūju divas reizes pa galvu. To vienu reizi dabūju pa žokli un kā vārtsargs esmu pieradis pie tādām situācijām, bet šoreiz nopietni sajutu.”
“Tad bija nākamā spēlē pret Otavu mājās un tur man iemeta piecas reizes pa galvu un pēdējā reizē, kad man trāpīja vidū, sapratu, ka kaut kas nav, jo viss apžilba. Kad gūsti smadzeņu satricinājumu, tad jūti, ka kaut kas nav. Palika trīs minūtes līdz spēles beigām, nospēlēju spēli, jo sapratu situāciju, ka mums ir jāuzvar visas pēdējās spēles. Nākamajā dienā, kad man bija jāspēlē, gāju uz treniņu un mēģināju izdarīt to caur sāpēm, bet tad palika slikta dūša… Tas nav muskulis, kur vari iziet caur sāpēm,” skaidroja vārtsargs.
Vēl Merzļikins atklāja, ka jau ir sācis domāt par karjeras noslēgumu. “Gribu pabeigt karjeru Šveicē. Tur, kur esmu šobrīd, tas ir viss, ko man ir iedevis un ieguldījies Lugano. Šveicē man ir palaimējies, ka ir bijuši labi treneri, ka viņi ir uzņēmušies atbildību par mani 15 gados. Ļoti vēlos pabeigt karjeru Lugano. Kur es dzīvošu? Man liekas, ka esmu atbildējis uz to. Tā būs Šveice. Jau pagājušajā vasarā nopirku māju Šveicē, tā kā jau gatavojam māju un tā būs vieta, kur gribētu būt.”
