Miroņa augšāmcelšanās jeb pandēmija kā reanimācija

Koronavīrusa izraisītā globālā pandēmija ir nesusi pārmaiņas teju ikvienā dzīves jomā.
Kādam vairāk, citam mazāk, bet šī ir tā reize, kad vienaldzīgo nav un nemaz nevar būt.
Skatoties no malas, varētu šķist, ka pokera spēlētāji vienmēr ir dzīvojuši savā ziņā alternatīvu
dzīvesveidu, tādēļ viņiem pamatu zem kājām neviens nav izsitis. Varbūt jā, varbūt nē, tādēļ
šoreiz stāsts par to, kā pandēmijas ēnā klājies pokera industrijai un kā aizvadītā gada atstātos
nospiedumus vērtē paši spēlētāji.

Es tevi nedzirdu…

Runājot par spēli klātienē, sēdēt pie pokera galda cepurē, ar džempera kapuci pāri galvai,
saulesbrillēm uz acīm un ja kādam tā labpatikās – arī ar šalli uz mutes un deguna nekad nav bijis liegts.
Sak, maskējies, kā vēlies, lai pretnieks “nelasa” kā atvērtu grāmatu. Tomēr cīņā ar Covid-19 stipri par
maz, tādēļ klātienes pokers ir piedzīvojis virkni pārmaiņu – sākot ar pilnīgu tā aizliegumu vīrusa
izplatības pirmajā vilnī un beidzot ar to, ka patlaban atsevišķās valstīs spēle klātienē ir atļauta, bet tikai
ievērojot virkni epidemioloģisko drošības prasību. Būtībā pokers klātienē ir kļuvis par lokāla mēroga
notikumu. “Nav tā, ka nenotiek pilnīgi nekas. Amerikā klātienes pokers atkal ir uzņēmis apgriezienus,
arī Krievijā notiek šāda veida turnīri. Jautājums – cik pieejami tie ir spēlētājiem no Eiropas,” saka
latviešu pokera profesionālis, kurš izvēlējās palikt anonīms, bet ir ar mieru padalīties iespaidos par
pandēmijas laika klātienes turnīriem Amerikā. “Katrs sevi cienošs kazino bija parūpējies par ļoti
stingriem drošības pasākumiem. Spēlētājiem mērīja temperatūru, neizpalika obligāts nosacījums nēsāt
sejas masku, fiziskās distancēšanās nolūkā sēdvietas pie galda bija aprīkotas ar aizsargbarjerām.
Faktiski bija jāsēž tādā kā stikla būrī. Tas bija pilnīgi cits pokers! Sajūta dīvaina, turklāt nereti bija grūti
sadzirdēt, ko pie galda sēdošie saka, jo priekšā divas stikla kārtas. Savukārt ar sejas maskām ir
interesanti – no vienas puses vieglāk paslēpties, no otras – ir sarežģītāk “nolasīt” pretinieku,” tā Floridā
piedzīvoto atminas spēlētājs.

No pēdējās dvašas līdz revolūcijai

Pavisam cits noskaņojums valda virtuālajā vidē. Ja pirms tam daļa pokera sabiedrība uzskatīja,
ka “online” pokers mirst un tam nav nākotnes, tagad nebūs par skaļu teikts, ka pandēmija šajā lauciņā ir
izraisījusi virtuālo revolūciju. Saskaņā ar “The Business Research Company” veiktā pētījuma par
tiešsaistes azartspēļu tirgu rezultātiem, koronavīrusa uzliesmojumu rezultātā ieviesto ierobežojumu dēļ,
tiešsaistes azartspēļu platformas ieguvušas rekordlielu skaitu jaunu lietotāju. Tā, piemēram, uzņēmuma
“Global Poker” aplēses liecina, ka kopš pandēmijas diktēto ierobežojumu sākuma ASV tiešsaistes pokera
spēlētāju skaits ir pieaudzis par 255%. Kopumā pokera industrija kopš 2020. gada aprīļa ir piedzīvojusi
43% pieaugumu. Vēl pētījumā teikts, ka atsevišķas valstis šādu pieaugumu uzskatīja par iespēju un
mainīja savus tiešsaistes azartspēļu likumus. Baltkrievija legalizēja tiešsaistes kazino un Armēnija
veica izmaiņas esošajā likumdošanā. Prognozēts, ka ar pašreizējo situāciju pasaulē tiešsaistes
azartspēļu tirgus apjoms pieaugs no 58,96 miljardiem dolāru 2019. gadā līdz 92,86 miljardiem dolāru
2023. gadā ar ātrumu 12,0%.

“Neteikšu, ka šie skaitļi mani pārsteidz,” saka Edgars Bērziņš, kurš pokeru spēlē jau gandrīz 17
gadus un sevi dēvē par “brīvā laika profesionāli”. Tas nozīmē – ikdiena aizrit algotā darbā, bet brīvajā
laikā labpatīk piesēst pie cash spēles galda. “Pirms pandēmijas online pokers patiesi gāja uz grunti, jo
bija daudz regulāro spēlētāju – gan profesionāļi, gan tādi, kuri strauji tuvojās augstākās raudzes
līmenim, tādēļ vidējam aritmētiskajam pilsonim, kurš pie kāršu galda vēlējās vienkārši izklaidēties,
kāda brīdī kļuva garlaicīgi. Šādi spēlētāji tad agrāk vai vēlāk izvēlējās naudu ieguldīt citās izklaidēs.
Lielākā daļa no tām tagad ir liegtas, bet izklaidēties gribas joprojām un online pokers ir kļuvis par vienu no pieejamākajām alternatīvām.” Viņš atzīst, ka kopš pērnā gada rudens arī pats spēlē biežāk
nekā to darīja iepriekš, jo redzēja, cik kupls un profesionālajā līmenī daudzveidīgs kļuvis spēlētāju
pulks.

Grūtības pakāpe pieaug

Ilggadējais pokera apskatnieks Pols Sītons, kurš tiešraidē ziņojis par “World Series of Poker”,
“European Poker Tour” un “World Poker Tour” aktualitātēm un aizkulisēm un intervējis tādus pasaules
izcilākos spēlētājus kā Semu Triketu, Danielu Negreanu, Brīnu Kenniju un Stīvenu Čidviku, portālā
“Calvinayre.com “dalījies šādās pandēmijas laika pārdomās: “Attīstīties kā profesionālam pokera
spēlētājam daudzējādā ziņā nekad nav bijis grūtāk kā patlaban. Pretinieki ir profesionāļi, kuri jau ir
veiksmīgi iesākuši karjeru un ir vēl citi šķēršļi, kas jāpārvar, ja jūs cīnāties, lai regulāri gūtu peļņu. Bet
citādi nekad nav bijis vieglāk sākt, jo ir pieejams milzīgs izglītojošas informācijas daudzums –
podkāsti, mācību video, treneru padomi, ko izmantot, lai kļūtu par labāko.”

Sītona sacītajam lielā mērā sliecas piekrist arī abi pašmāju pokera zinātāji. Kā norāda eksperts,
kuram pokers ir maizes pelnīšanas veids, ja paraugāmies kaut desmit gadu senā pagātnē, apmācīt jaunu
spēlētāju tolaik būtu bijis ļoti sarežģīti, bet patlaban jaunajiem censoņiem, kuri vēlas spēlēt ne tikai
priekam, bet ar cerību nākotnē papildināt maciņa saturu, atliek vien izvēlēties no plašā materiālu klāsta.
Cītīgi mācoties, labu spēles līmeni, ekspertaprāt, iespējams attīstīt samērā īsā laikā. “Viss atkarīgs no
katra paša – cik laika un pūļu viņš ir gatavs šajā procesā ieguldīt, jo līdztekus jaunām iespējām un
plašākam piedāvājumam tiešsaistē, pieaug arī spēles grūtības pakāpe.”

E. Bērziņa novērojumi “cash” pokera lauciņā liecina – patlaban ievērojami saasinājusies
konkurence to spēlētāju vidū, kuri izvēlas spēlēt tā saucamajos mazajos limitos, piemēram, 0.10/0.25
centi, 0.25/0.50 centi. Iemesls? Vairumam spēlētāju ir līdzvērtīgs pamata zināšanu līmenis, tādējādi
sākt ar zemu limitu spēli un virzīties augšup kļuvis grūtāk.

Vai atkal runāsim par vietējo kopienu?

Laikā, kad nezināmo joprojām ir vairāk nekā atbilžu, tomēr lūdzu sarunas biedrus iejusties
orākulu lomā un vaicāju, kādu nākotnes jeb pēc-pandēmijas ainu viņi gatavi ieskicēt. Eksperts –
profesionālis vērš uzmanību uz to, ka pēdējā gada laikā lielāka rosība sākusies vietējās pokera istabās –
veidojas domubiedru grupas, tiek piedāvātas īpaši turnīri vai turnīru sērijas vietējiem spēlētājiem,
piemēram, pērn “Optibet” atjaunoja Latvijas online pokera līgu. Iepriekš vietējo pasākumu trūkums
skaidrojams ar tirgus īpatnībām, tostarp, niecīgu konkurenci, kas sērgas ietekmē nu ievērojami
mainījusies. Viņš izsaka pieņēmumu, ka šī tendence varētu nezaudēt aktualitāti arī pēc pandēmijas. Vēl
mūsu eksperts spriež, ka viena daļa spēlētāju varētu mainīt paradumus un arī tad, kad atkal būs iespējas
spēlēt pokeru klātienē bez pastiprinātām drošības prasībām, priekšroku dot spēlei online režīmā, jo tas
vienkārši ir ērtāk.

Skeptiskāks, runājot par tiešsaistes pokera lapu nākotni, ir Bērziņš. Viņaprāt, ja ne līdz ar sērgas
palikšanu pagātnē, tad vismaz esošo ierobežojumu mīkstināšanu, tiešsaistes pokeram jābūt gatavam
neizbēgamam lietotāju kritumam. Tā sakot, vilnim sekos paisums. Cik strauji tas notiks, grūti
prognozēt. E. Bērziņa skatījumā iespējama paradumu maiņa attiecībā uz klātienes spēlēm izklaides
nolūkos, raugi, zināmu popularitāti varētu iekarot speciālas lietotnes, kas ļauj sanākt kopā virtuāli un
sarīkot pokera spēli, piemēram, draugu lokā. Pandēmijas laika ierobežojumi kļuva par iemeslu, lai
vienu tādu viņš pats izmēģinātu. “Izrādījās visnotaļ ērts risinājums, kā izveidot spēli. Netrūka pat
klātienes efekta, jo lietotnes iestatījumi paredz, ka var ieslēgt kameru.”
Atliek vien teikt – dzīvosim – redzēsim