Ervīns Muštukovs | Foto: gofuture.games
Kājas speršana pāri robežai Austrumu virzienā pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos ir absurda ideja. Tomēr tāda radās vairākiem Latvijas hokejistiem, dodoties uz “Nākotnes spēlēm” Tatarstānas pilsētā Kazaņā. Tomēr, kāda motivācija bija doties uz hokeja turnīru valstī, kas otro gadu veic pilna apmēra karu Ukrainā? Uz to sarunā ar “Sportazinas.com” atbildēja vispieredzējušākais spēlētājs no komandas, vārtsargs Ervīns Muštukovs.
Pēc dalības turnīrā Latvijas hokeja federācija (LHF) spēlētājiem apturēja hokeja licenču darbību, tam līdzi sekoja arī Igaunija. Durvis uz Baltijas hokeja čempionātu ir aizvērtas, un zīmogs par dalību agresorvalsts notiekošajā turnīrā paliks uz ilgu laiku. Komandas “Baltic Select” sastāvā piedalījās tādi Latvijas pilsoņi, kā Ervīns Muštukovs, Aleksejs Popovs, Ališers Mubarakšins, Kirils Tambijevs, Pāvels Goroškovs, Martins Lavrovs un Ņikita Zantmans.
Audio fragments no intervijas
Jāsāk no paša sākuma par iemesliem, kāpēc izlēmi doties spēlēt turnīrā Krievijā, kamēr šī valsts turpina pilna mēroga karu Ukrainā. Kāds tam bija iemesls?
Lēmums bija doties, vienkārši uzspēlēt hokeju. Trīs mēnešus pirms turnīra mums piedāvāja uz turieni doties, par “Nākotnes spēlēm” neviens nezināja un arī par to, ka galvenais boss [Vladimirs Putins] tur būs. Mēs nevaram zināt viņa grafiku, pusotru mēnesi pirms tam uztaisījām vīzu un braucām spēlēt. Ieradāmies lidostā un izrādās игры будущие (tulkojums – Nākotnes spēles) tā kā olimpiāde tika veidota un viss.
Kāpēc bija tāds lēmums doties uz Krieviju pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos?
Tika meklēti spēlētāji bez klubiem vai komandas, kuras var palaist uz turnīru. Man piedāvāja un ko es domāju: aizbraukšu uzspēlēt. Tajā valstī nav liegts iebraukt ne kā pilsonim, ne kā fūres braucējam. Tas, ka es izeju uz ledus, tikpat labi parkā pietupienus varēju taisīt. Jūs pateiktu, ka es ar kādu sacentos un viss.
No kā nāca piedāvājums spēlēt turnīrā?
Konkrēti Ališers [Mubarakšins] piedāvāja, viņš Krievijas augstākajā līgā “Bars” komandā spēlē. Piedāvāja uzspēlēt, vēl tas kompjūters bija, es teicu, ka to es nemāku un viss. Kurš pārējiem piedāvāja es nezinu, bet mani konkrēti uzrunāja Ališers. Es domāju: kāpēc neaizbraukt? Nav jau aizliegts uz turieni braukt spēlēt nevis kā profesionālis, bet tūrists.
Pašreizējos apstākļos nav diez ko ētiski uz turieni doties.
Kas ir ētiski? Ja cilvēki domā, ka tur kaut kas slikts notiek, tad es vismaz neko neizjutu. Mēs tur aizbraucām grupa cilvēku un neviens nevarēja iedomāties, ka būs šāda panika. Ne mēs zinājām, ka tāds liels turnīrs rīkots, tāpat arī žurnālisti to nezināja. Tikai, kad nedēļu jau tur bijām, tad medijos izplatījās informācija.
Līdzko Latvijā informācija izplatījās plašsaziņas līdzekļos, tad arī paši daudz vēstules saņēmāt?
Konkrēti es sociālajos medijos neesmu, tāpēc arī vēstules nesaņēmu. Dažiem spēlētājiem kaut kas uzrakstīja, vienmēr kāds to izdara.
Tajā brīdī bija neērta sajūta?
Protams, ka bija neērta sajūta, redzot negatīvu informāciju par sevi. Tu domā, ka neesi neko izdarījis, bet tevi uztaisa par Krievijas pilsoni, ka paliksi tur uz vietas. Čaļiem gribējās vienkārši labi pavadīt laiku, sajusties vēl kā hokejistiem. Kāds izbijis hokejists, kādu atkal nevar nosaukt par tādu. Nevienam galvā nebija sliktas domas.
Par dalību turnīrā naudu jūs nesaņēmāt?
Nekādu. Tev kāds piedāvā aizbraukt uz Turciju vasarā, mēs tev visu apmaksāsim. Tu aizbrauksi? Aizbrauksi. Mēs vairs neesam tādi spēlētāji, kuri piedalītos par naudu. Konkrēti man 40 gados nav piedāvājumi, ja kāds tagad piedāvās Turcijā padzīvot nedēļu un iziesi uz ledus, tad es teikšu, ka braucu. Ne santīma nav ienācis.
Bet par izcīnīto ceturto vietu, skatoties pēc nolikuma, jums katram pienācās 4,5 tūkstoši ASV dolāru. Saņēmāt?
Tas, ja jūs dalāt, ko saņēma pa vietām. Mani tur aizveda, viss bija par velti, tāds arī bija plāns. Varbūt saņēma cilvēki, kas tur organizē. Latviešu cilvēki nekādu naudu nav dabūjuši.
Putina organizētās spēlēs zem Bahreinas karoga startē Muštukovs un citi Latvijas hokejisti
Latvijas un Igaunijas hokeja federācijas ir apturējušas jūsu licences. Kur šobrīd tu vispār vari spēlēt?
Es varu spēlēt jebkur, izņemot Latvijā un Igaunijā. Par pārējiem es nezinu, kam tur bija kādas licences, florbolā Popovam atņēma. Varu spēlēt jebkur, tikai ne šajās divās valstīs. Kāpēc licences noņēma? Nezinu. Tas jau nebija starptautisks čempionāts, kur jātaisa transfērs, ne kādam ir profesionāls līgums. Mēs tikpat labi varējām parkā ar skrituļslidām uzspēlēt un pateikt, ka sacenšamies ar kādu. Kāpēc Latvijas hokeja federācija (LHF) tā darīja? Es nezinu. Lasīju rakstu [medijā “MVP”] ar Armandu Puči, kur tiku pieminēts. Viņš teica, ka arī federācijā ir, nesaukšu vārdus un uzvārdus, es domāju daudziem skaidrs, ka federācijā ir cilvēks, kas arī it kā strādā Krievijā. Man nav nekādi pierādījumi, es neko neroku. Rakstā Armands arī saka, ka mums federācijā arī strādā cilvēks pie krieviem. Ja Pučem ir taisnība, kas strādā ar krieviem, tad kāpēc mūs soda, kas bijām Krievijā. Es gribu dabūt atbildi uz kuru es laikam nedabūšu atbildi, kāpēc mūs soda tie cilvēki, kuri paši to dara. Mūs pat soda vairāk nekā tos, kuri aizbrauca spēlēt KHL, kuri jau zināja, ka profesionāli nevar spēlēt, liela nauda. Par viņiem nebija tāds bums, kā par mums, kuri uz desmit dienām aizbrauca. Es gribētu dabūt atbildes uz tādiem jautājumiem, kurus laikam nesadzirdēs.
Ņemot vērā, ka Krievija neizsīkstoši veic karu Ukrainā. Vai tev neradās sajūta, ka šajā valstī kāju tomēr negribas spert?
Nav jau tā, ka man speciāli gribējās, tagad pats pirkšu tūrisma biļeti un iešu atpūsties. Iznāca tā, ka es visu mūžu esmu spēlējis hokeju. Ja man kaut kur piedāvāja, tad neskatījos. Varbūt vajadzēja paskatīties, bet uzskatu, ka neko neizdarīšu vai mūsu čaļi aizgāja uzspēlēt to, ko viņi māk. Tas, ka mēs tagad esam sodīti, es nezinu, vai ar to paliek labāk. Latvijai imports un eksports uz Krieviju ir Eiropā augšgalā. Fūres šoferi tur brauc un varbūt tiešām piegādā bosam. Mūsu spēlētāji neko nepiegādāja. Aizbrauca, uzspēlēja un viss.
Tu nenožēlo, ka aizbrauci uz turieni?
Ko nožēlot? Es jau neesmu neko izdarījis. Nožēlot var tikai tagad, kad mūs uztaisīja kā teroristus. Jebkurš adekvāts cilvēks saprot, ka neko sliktu nav darījis. Varbūt nebija pareizākais lēmums. Tā varētu izteikties. Neviens neko sliktu negribēja. Nekādu profesionālo sportu nodarboties netaisījās.
Atrodoties turnīra vietā, bija kāds spiediens no organizatoriem, lai iegūtu no jums informāciju?
Nē, nebija. Mūs uzņēma ļoti labi, sagaidīja kā atlētus. Es tur neredzēju nevienu zaldātu vai karavīru. Kazaņā viss bija mierīgi, par karu tur neviens nerunāja. Izņemot, ja ieslēdz kādu pārraidi pa TV. Pilsētā un hallēs viss bija mierīgi.
Latvijas hokejistu dalība Putina organizētajās spēlēs nonākusi VDD redzeslokā
Atrodoties tur vai pirms došanās, kāda informācija jums bija jāsniedz?
Vairāk par to, kas bija vajadzīgs vīzai mēs nesniedzām. Tūrisma aģentūra uztaisīja vīzu, pusotru mēnesi pirms došanās. Tagad mums piešuj, ka mēs bezmaz vai tikāmies ar bosu. Kā mēs varam zināt, kāds viņam ir grafiks.
Ja tev būtu profesionāls piedāvājums spēlēt Krievijā, vai tu tur dotos?
Protams, ka nedotos. Piedāvājumu arī nebūs, būsim atklāti. Es nezinu, vai vispār Eiropā būs normāli piedāvājumi. Par santīmiem spēlēt negribas. Varbūt meklēšu trenera darbu, tad jau redzēs. Jāatrisina visas lietas mājās un tad jācīnās tālāk.
Kādi tev plāni nākotnē, kur spēlēt, ko darīt?
Skatīsies, kādas iespējas būs. Gribētos tikai saņemt atbildes uz jautājumiem no federācijas, uz cik ilgu laiku mēs esam diskvalificēti. Uz mēnešiem? Uz gadu? Pat tiesā cilvēkiem pasaka, cik ilgs būs sods. Es saprotu, ka uz federāciju bija spiediens un viņiem bija jāreaģē. Varēja paziņot, ka tas nav profesionāls turnīrs. Atbrauks spēlētāji, mēs ar viņiem izrunāsim un tikai tad pieņemsim lēmumu. Viņi pieņēma lēmumu pat neaprunājoties ar mums. Kaut kādam paskaidrojumam vajadzēja būt.
Tambijevs: Labāk spēlēt figitālo hokeju nekā smēķēt un dzert vīnu uz ielas