Nav skaidrības par valsts spēju nodrošināt gatavošanos pasaules hokeja čempionātam Rīgā 2021.gadā

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisija lūgs Ministru kabinetu valsts budžetā paredzēt līdzekļus starptautiska mēroga lielu sporta pasākumu organizēšanai Latvijā.

Apakškomisijas vadītājs Sandis Riekstiņš (JKP) uzsvēra, ka nepieciešamie līdzekļi ir jāparedz valsts budžetā, nevis nauda lielākoties jāņem no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem vai apropriāciju pārdalēm.

Riekstiņš skaidroja, ka tā ir ierasta prakse, ka nozīmīgu sporta sacensību organizētāji līdz pēdējam brīdim nezina, vai valsts atbalstīs konkrēto pasākumu, kāds varētu būt pieejamais finansējums un vai vispār pasākumu varēs sarīkot.

Viņš uzsvēra, ka nereti jau laikus ir jāiegādājas sacensību licences vai jāiemaksā dalības nauda, un neziņa par finansējumu var apdraudēt iekļaušanu starptautisko pasākumu kalendārā. Savukārt atgriešanās šajā apritē parasti jau ir daudz sarežģītāka, jo jāpierāda, ka valstij var uzticēties un ka tā tomēr var sarīkot augsta līmeņa starptautiskas sacensības, skaidroja Riekstiņš.

Lielo sporta pasākumu sarīkošanai nākamgad valsts budžetā plānots atvēlēt nepilnus 0,5 miljonus eiro, lai gan sporta nozarei tam būtu nepieciešami 3,4 miljoni eiro, tika norādīts komisijā.

Šādā situācijā nav skaidrības, kā, piemēram, Latvija varēs nākamā gada sākumā nodrošināt starptautisko sacensību norisi Siguldas bobsleja trasē un gatavošanos pasaules hokeja čempionātam Rīgā 2021.gadā, atzīmēja Riekstiņš.

Sporta apakškomisija vēstulē plāno aicināt Ministru kabinetu un Finanšu ministriju valsts budžeta bāzes izdevumos paredzēt konkrētu finansējumu sportam, ņemot vērā starptautisko sacensību kalendāru, un noteikt kritērijus, pēc kādiem sporta organizācijas varētu pretendēt uz attiecīgu finansējumu sacensību rīkošanai.