Negaidīti karjeru beigušais Čukste: Ja es varētu spēlēt tikai izlasē…

Bijušais Latvijas hokejists Kārlis Čukste sarunā Latvijas Radio raidījumā “Piespēle” atzinis, ka labprāt joprojām spēlētu Latvijas valstsvienībā, taču atgriešanos profesionālajā hokejā viņš neuzskata par reālu.

Jāatgādina, ka Čukste 2024. gada oktobrī, tobrīd būdams tikai 27 gadus vecs, negaidīti paziņoja par spēlētāja karjeras beigām. Tagad Čukste dzīvo ASV un ikdienā trenē jaunos hokejistus. Bijušais aizsargs tāpat joprojām spēlē hokeju amatieru līmenī.

“Galvenais, kas atšķiras no tiem profesionālajiem sportistiem – man tagad vienkārši nav laika, lai katru dienu pavadītu trīs stundas, trenējoties un pilnveidojot sevi. Daudzi cilvēki, kuri hokejistus redz pa televizoru, nezina, ka viņiem 24/7 par savu ķermeni ir jārūpējas, tas viss aizņem baigo laiku. Tas man tagad ir vieglāk, ka man nav tāds stress, ka vajag doties skriet, aiziet uz zāli un tā tālāk. Ja man nav laika un ir jādara darbi – jābrauc uz halli, jāvada treniņi, – tad var arī netrenēties. Nav tik liels spiediens.”

“Ja es tagad izdomātu, ka atkal spēlēšu [profesionāli], tas būtu visnozīmīgākais, kas būtu jāmaina. Pašā spēlē jau īsti… Metiens man ir, tehnika ir, laukumu redzu tāpat kā redzēju. Tāpat ar ātrumu – ja man iedotu mēnesi un es iespēlētos, tās prasmes nav pazudušas. Būtu jāatgūst izturība, vienkārši fiziski jāatrodas uz ledus un jāslido. Bet tas ir tas, kam man tagad nav tik daudz laika.”

Latvijas izlases sastāvā Čukste piedalījās trīs pasaules čempionātos, tostarp vēsturiskajā 2023. gada “bronzas” turnīrā. “Tā jau spēlēt varētu. Esmu teicis dažiem cilvēkiem – ja es varētu spēlēt tikai izlasē, tad labprāt spēlētu katru pavasari! Kārtīgi satrenētos uz nometni, un davaj! Bet diemžēl tā tas nenotiek – dzīve ir dzīve un savs lēmums ir pieņemts. Domāju, ka atpakaļ būtu grūti,” atzina Čukste.

“Bija daudz pozitīvu emociju, ko guvu tīri no spēlēšanas, tāpēc varu atskatīties atpakaļ un teikt, ka nevarēju iedomāties, ka būs tik jautri. Taču arī nenožēloju to, ka beidzu, jo ir tiešām prieks par to, kas tika izdarīts, bet hokejs – tas tomēr ir darbs. Kad tu esi mazāks, tu vienkārši esi hokejists, tu ej uz treniņu un uzvedies kā hokejists, bet vēlāk saproti, ka tas ir par algu un tu to dari naudas dēļ. Tā līdz lēmumam arī nonācu – ja tas ir darbs un vairs īsti neredzu, ka tas varētu būt jautri… Sapratu, ka slidas tāpat kādreiz būs jākarina uz nagliņas, un tas vienkārši sanāca tādā brīdī, kad bija tāda iespēja. Sanāca gluda pāreja, īsti nekas nebija jāmeklē, jo bija piedāvājums, kuru nevarēju nepieņemt.”