Nords: Ja valdība uzskata, ka maratona atcelšana ir nozīmīgs solis cīņā ar Covid-19, lai tā būtu

Ja valdība uzskata, ka maratona atcelšana ir nozīmīgs solis cīņā ar Covid-19, lai tā būtu, sarunā ar aģentūru LETA piektdien pēc Ministru kabineta sēdes, kurā tika nolemts par “Rimi” Rīgas maratona atcelšanu, teica maratona direktors Aigars Nords, piebilstot, ka maratona organizatoru argumenti par labu maratona rīkošanai netika līdz galam saprasti.

Piektdien Ministru kabinets ārkārtas sēdē lēma atcelt šajā nedēļas nogalē plānoto “Rimi” Rīgas maratonu.

“Ministru kabineta sēdē bija daudz pārpratumu un neskaidrību, kas līdz galam netika pārvarēti,” par izšķirošo Latvijas valdības sēdi tūlīt pēc tās beigām sarunā ar LETA teica Rīgas maratona direktors.

“No vienas puses it kā 15 000 dalībnieku vienā vietā liekas daudz. Mēs centāmies skaidrot, ka tie Covid-19 apstākļos ir deviņi notikumi divu dienu laikā, no kuriem sacensības katrā atsevišķā distancē atbilst slimību ierobežojošajiem noteikumiem. Mums bija visas vajadzīgās atļaujas,” argumentus par labu maratona notikšanai sauca Nords.

“Svētdien bija paredzēta olimpiskā kvalifikācija, kas tagad nenotiks,” Nords izteicās par sportisko pusi. “Tas tagad ir mazsvarīgi. Ja valdība uzskata, ka maratona atcelšana ir nozīmīgs solis, lai tiktu galā ar Covid-19, lai tā būtu. Mēs paši arī esam teikuši, ka pirmajā vietā ir veselība, un tādā ziņā lēmums atcelt maratonu tomēr ir pareizs.”

Viņš piekrīt, ka pēdējās dienās situācija ir strauji mainījusies. “Pat ja valdība nebūtu aizliegusi maratona norisi, mēs paši visdrīzāk sacensības kādā no distancēm būtu atcēluši,” organizatoru iespējamo rīcību skaidro viens no Rīgas maratona simboliem Nords. “Piemēram, mēs domājām par sacensību atcelšanu bērniem vai arī skrējienu uzsāktu ar “plūstošo” startu.”

“Saprotu, ka situācija Latvijā ir nokaitēta un ka neviens negrib uzņemties atbildību. Arī mēs, maratona organizatori, aicinām nedēļas nogalē neskriet maratonam paredzētajās trasēs, bet darīt to neklātienē – virtuāli vai izkustēties citās savās mīļākajās distancēs dabā, nepiedaloties virtuālajā skrējienā,” saka Rīgas maratona direktors.

Viņš piebilda, ka visiem, kuri bija reģistrējušies sacensībām, pienāksies Džuniči Kavaniči radītās medaļas neatkarīgi no tā, vai dalībnieki brīvdienās reģistrēsies un dosies virtuālajā skrējienā.

Nords šobrīd neņemas vērtēt lēmuma finansiālo ietekmi uz maratona organizatoriem, jo tādi aprēķini vēl nav veikti.

Kā ziņots, bija plānots, ka “Rimi Rīgas maratonā” 10. un 11.oktobrī dažādu distanču trasēs izkliedēti startēs vismaz 15 000 Latvijas dalībnieku un “saujiņa” ārvalstnieku.

Sadarbībā ar Veselības ministriju, Slimību profilakses un kontroles centru un Neatliekamās medicīnas palīdzības dienestu “Rimi Rīgas maratona” organizatori bija izstrādājuši virkni pasākumu Covid-19 risku mazināšanā.

Maratons bija iecerēts arī kā atlases sacensības nākamā gada olimpiskajām spēlēm Tokijā un kā Latvijas čempionāts maratonā.