“Olimp/Venta 2002” stūrmanis Širokovs: Tas ir sarežģīti – vēl vakar tu spēlēji ar puišiem, bet tagad esi viņu treneris

26/10/2021 12:21
Nokopēts
Maksims Širokovs

Svētdien, 24. oktobrī Latvijas čempione “Olimp/Venta 2002” Starptautiskās hokeja federācijas (IIHF) Kontinentālā kausa C grupas trešajā mačā ar 1:3 piekāpās Budapeštas komandai “Ferencvarosi”, rezultātā tomēr kvalificējoties turnīra trešajai kārtai. Tas kļuva iespējams pateicoties tam, ka rīdzinieki piekāpās ar mazāk kā trīs vārtu starpību, un tam, ka vakara mačā Kijevas “Sokil” ar 9:4 sagrāva Tartu “Valk 494”.

Pēc pēdējās spēles “sportazinas.com” aprunājās ar komandas galveno treneri Maksimu Širokovu, kurš vēl pagājušajā sezonā ar rīdziniekiem kļuva par “Optibet” hokeja līgas (OHL) čempionu kā aizsargs.

Kā jūs novērtētu komandas sniegumu šajā turnīrā?
Ja runājam par pašatdevi, tad esmu apmierināts par visiem 100%, puiši izdarīja pat vairāk nekā varēja. Pirms brauciena saskarāmies ar sastāva problēmām. Tie hokejisti, kuri varbūt “Optibet” hokeja līgā (OHL) nespēlēja daudz, viņi parādīja, ka ir pelnījuši vietu sastāvā un var spēlēt. Hokejisti cīnījās un izdarīja maksimumu, kas bija iespējams šajos apstākļos, ja mēs runājam kopumā. Atsevišķi, protams, bija psiholoģiskie momenti, kuros varējām būt labāki. Padarījām labu darbu, ceram, ka tiksim tālāk.

Kādas bija jūsu domas, kad rezultāts kļuva 0:3? Jums tas nederēja nekādā variantā
Pirms spēlēs ar puišiem izrunājāmies un to arī realizējām praksē – spēlējām maiņu pēc maiņas, neskatoties uz rezultātu. Kāds varbūt kaut ko skaitīja, mēs – treneri un hokejisti ticējām, ka iemetīsim. To arī izdarījām. Uz tablo neskatījāmies, vienkārši spēlējām un tad jau beigās uzmetām aci tam, kas ir uz tablo. Bija pašatdeve, sitāmies, bloķējām metienus, labi aizvadījām mazākumu, cīnījāmies par katru metru. Esmu priecīgs un lepns par puišiem.

Vai pret Igaunijas klubu jums netraucēja tas, ka pretinieks uz papīra ir krietni vājāks?
Esmu pamanījis, ka arī OHL, kad mēs aizvadām mačus pret komandām, kuru sastāvā ir jaunāki un, iespējams, arī ne tik meistarīgi hokejisti, mums ir grūtāk, un šī ir lieta, no kuras mēs vēlētos tikt vaļā. Latvijas čempionātā visi pretinieki uz mums noskaņojas, bet mēs paši, iespējams, ne vienmēr to saprotam. Kad mēs spēlējam ar pirmo numuru, ik pa laikam sākam darīt kaut kādas lietas, kuras nevajadzētu darīt. Nerealizējam momentus, meklējam vēl labākas iespējas nekā ir momentā, rezultātā mums rodas nepatikšanas, tad ieslēdzam raksturu un risinām problēmas. Šodien mēs neuzvarējām, bet parādījām raksturu un izspiedām maksimumu.

Vēl pagājušajā sezonā pats spēlējāt, kā tagad jūtaties trenera lomā?
Tā ir ļoti sarežģīta pāreja, to ir jāmācās. Saprotu, ka pats šajā lauciņā esmu visai jauns, cenšos attīstīties, runāju ar treneriem, krāju pieredzi un arī dažus psiholoģiskos momentus, bet tas viss notiek lēni. Saprotu, ka man vēl daudz jāstrādā un es centīšos šim darbam nodoties uz visiem 100%. Kaut kad vēlāk tas atmaksāsies. Ceru, ka kādreiz es uz soliņa iemācīšos uzvesties kā treneris, nevis kā spēlētājs, ko es ik pa laikam daru.

Tātad spēlētāja emocijas vēl ir, un tās arī traucē?
100%. Un es zinu, ka uz soliņa nedrīkstu būt tik emocionāls, jo tas viss ietekmē komandu. Cenšos, bet pagaidām tas sanāk tikai ik pa laikam.

Pašlaik Aleksejs Širokovs nav ar komandu, bet kāda ir sajūta – trenēt vienību, kurā spēlē paša brālis?
Tas ir sarežģīti, vēl vakar tu spēlēji kopā ar puišiem, bet tagad tu viņus trenē un mēģini paskaidrot viņiem kaut kādas lietas. Psiholoģiski tas nav viegls darbs. Protams, ar brāli ir vieglāk, un ar Georgiju [Pujacu] arī, viņi mani saprot un mēģina atbalstīt kā treneri, cenšas palīdzēt. Klausās, ko es saku, kaut gan viņiem tās pieredzes ir desmit reizēs vairāk. Cenšos pret visiem izturēties ar cieņu, nelikt sevi augstāk par pārējiem. Tajā pašā laikā nedrīkstu ar spēlētājiem būt draugs, atrasties uz vienas kājas. Bet esmu pārliecināts, ka mēs ar to visu tiksim galā, jo vienkārši nav kur likties.

logo

Vai vēlaties saņemt paziņojumus par svarīgākajām ziņām