Ozoliņš: bija piedāvājumi arī no NHL

Nule kā sākusies jaunā Kontinentālās hokeja līgas sezona, kas ir jubilejas – desmitā. Arī Rīgas “Dinamo” to uzsākusi ar cerībām – jauns treneris, laicīgs sastāva komplektācijas darbs, kas izskatās pa ilgiem laikiem pārdomāts. Redz, Ankipāns ar palīgiem sastāvā implementējis tādus spēlētājus, kuriem deg acis un Rīga ir kā tramplīns karjerā.

Daudziem kā negaidīta nāca ziņa par Sanda Ozoliņa nozīmēšanu galvenā trenera amatā, bet Ģirta Ankipāna nonākšana ģenerālmenedžera krēslā. Proti, hokeja eksperti domāja, ka šiem vīriem vajadzētu mainīties vietām, jo Ozoliņš par trenera karjeru skaļi izteicies nebija, savukārt Ankipāns pēc karjeras beigām turpināja padomus sniegt kā trenera asistents Rīgā un palīdzēja arī Pēterim Skudram Ņižnijnovgorodā.

Kluba valdes priekšsēdētājs Juris Savickis par Sandi izteicās šādi: “Sanda atnākšana, pirmkārt, dos pārliecību hokejistos. Esmu pavērojis viņa treniņus, un ir redzams, cik motivēti ir spēlētāji. Taču jāsaprot, ka pirmssezonas sagatavošanās ir viena lieta, bet pārliecinoša spēle visas sezonas garumā – tas ir pavisam, kas cits.”

Pats Ozo par jauno amatu izteicies šādi: “Iespaidi par jauno lomu? Man patīk, lai gan, ja godīgi, priekšlikums kļūt par galveno treneri man bija pārsteigums. Īstenībā tas bija mans sapnis. Neticat? Iedeva man svilpi un hronometru. Es vienmēr esmu par to domājis, vēl būdams hokejists. Kā tagad atceros – treneri mani dzenāja nežēlīgi, bet es pie sevis fantazēju – nekas, pabeigšu karjeru, kļūšu par treneri un atspēlēšos. Pats komandēšu… Bet tikai vienu gadu. Tāds bija mans sapnis, es nemeloju. Bet, ja nopietni, tad spēlēt bija daudz vieglāk, jo tagad nākas pievērst uzmanību daudziem sīkumiem un niansēm.”

Sandim arī tika vaicāts, vai viņam netika izteikti piedāvājumi arī no Ziemeļamerikas.

“Varianti bija, un ne viens vien. Pats pirmais bija no Teda Nolana uzreiz pēc tam, kad beidzu spēlētāja karjeru. Viņš piedāvāja pievienoties Bufalo “Sabres” treneru kolektīvam. Un citi. Tāpat bija piedāvājums no Denveras, ar hokeju nesaistīts,” atklāja Ozo.

Šobrīd Latvijas hokeja leģenda ir pilnībā koncentrējies darbam Rīgā. Solot, kad būs pienācis īstais laiks, arī izlasē viņš būs redzams.

Tiesa gan, neskatoties uz pozitīvajām pārmaiņām kluba iekšienē, sezonas sākums nav izdevies veiksmīgs, piedzīvoti divi zaudējumu, pēc kuriem Ozoliņš galvas nolaist neļāva: “Šiem zaudējumiem sezonas iesākumā nav jāsagrauj spēlētāju ticība sev. Priekšā vēl ilga sezona. Ir kaut kādi momenti, kas turnīra tabulā neizskatās labi, taču tie pārbauda kolektīva raksturu. Tie arī veido komandu.”

Ozoliņš atzīst, ka ir apradis ar jauno lomu. Tagad atliek vien smagi strādāt.

Par mērķiem Ozo skaļi nerunā, vien piebilst: “Iekļūšana play-off ir vienīgais komandas mērķis. Par neko citu nemaz nevar būt runa!”

Sandis neiedala spēlētājus. Viņam nav leģionāri un vietējie, viņam ir komanda.

Rīgas “Dinamo” nav spējusi iekļūt izslēgšanas spēlēs jau pēdējos trīs gadus pēc kārtas, uz ko Ozoliņš atbild: “Tāda situācija nevienu nevar apmierināt, tostarp arī kluba vadību. Mums, treneriem, ir skaidrs, kas tiek gaidīts no komandas. Mūsu pirmais mērķis – izveidot kolektīvu, kas var ar šādu uzdevumu tikt galā. Tagad nemētāšos ar solījumiem, bet visi čaļi to lieliski saprot. Tāpat arī mēs to saprotam. Ja neizdosies izveidot cīnīties spējīgu komandu, par mērķiem varēs runāt bezgalīgi, bet… kāda jēga?”

Gaidāmajā sezonā viens no Ozoliņa mērķiem ir ne tikai sasniegt izslēgšanas spēles, bet arīdzan atgriezt skatītājus tribīnes, kuru skaits ievērojami sarucis pēdējos gados, kas skaidrojams ar sportisko rezultātu pasliktināšanos: “Būs spēle – būs arī līdzjutēji. Mums ir nepieciešams viņus ieinteresēt,” domā Ozo.

Pilnu interviju ar Sandi Ozoliņu variet lasīt šeit: lsm.lv