Mārtiņš Lauva un Agris Galvanovkis
Foto: BA "Turība"/FIBA
Latvijas vīriešu basketbola valstsvienība šovakar, plkst. 19:30 ar spēli “Arēnā Rīga” pret Spāniju uzsāks izšķirošo FIBA Pasaules kausa atlases posmu. Savukārt kvalifikācijas turnīra noslēdzošajā mačā pirmdien mūsējie viesosies Melnkalnē.
Ar sešiem panākumiem desmit cīņās Arņa Vecvagara vadītā komanda I grupas kopvērtējumā ieņem trešo pozīciju, kas garantētu biļeti uz šī gada augusta beigās un septembra sākumā paredzētajām planētas meistarsacīkstēm Ķīnā. Ceturtajā vietā ar tādu pašu bilanci (6-4) atrodas melnkalnieši, bet šī vakara sāncense Spānija (8-2) jau priekšlaicīgi garantējusi ceļazīmi uz Pasaules kausu un Rīgā ieradusies ar gados jaunu un mazāk pieredzējušu sastāvu.
Pirms vēsturiski svarīgajām spēlēm “Sportazinas.com” sazinājās ar Latvijas U16 izlases galveno treneri Agri Galvanovski, kā arī “VEF Skola” valdes priekšsēdētāju un basketbola funkcionāru Mārtiņu Lauvu, lai iezīmētu Latvijas izlases izredzes un iespējas sasniegt Pasaules kausu.
Kāds šobrīd ir kopējais noskaņojums pirms mačiem ar Spāniju un Melnkalni?
A. G. – Manuprāt, abās atlikušajās spēlēs ir jātiek pie uzvarām un jābrauc uz pasaules čempionātu. Skan, protams, pavisam vienkārši, taču tas nemaz nav tik sarežģīti, ņemot vērā, ar kādu mazāk pieredzējušu sastāvu uz Rīgu ir atbraukusi Spānijas izlase. Lai nebūtu pirms mača ar Melnkalni jāskaita punkti un jādomā par iespējamajiem scenārijiem, ir jāizcīna uzvara šodien savā laukumā.
Ir pienācis laiks lauzt to lāstu, kad izšķirošajos mačos allaž nespējam uzvarēt. Tagad ir lieliska iespēja to paveikt. Turklāt arī melnkalniešiem ir sastāva problēmas un vēl nekas nav garantēts, galu galā arī viņiem šovakar būs ļoti grūta spēle izbraukumā Ukrainā, kur nekad nav viegli spēlēt. Uzskatu, ka Melnkalne šovakar piedzīvos zaudējumu. Katrā ziņā es uz to ceru.
M. L. – Esmu diezgan pārliecināts, ka būs divas uzvaras. Tas nav kāds emocionāls pacēlums, bet gan zināmā mērā pragmatiski veidots uzskats. Jāņem vērā, ka Spānijai no šodienas spēles neko vairs nevajag. Mēs spēlēsim pārpildītā arēnā. Pat neatceros, kad pēdējoreiz uz oficiālu basketbola spēli bija izpārdota “Arēna Rīga”. Mūsu spēlētāji ir supermotivēti. Cik man zināms, izlasē ir arī ļoti labs mikroklimats. Visi ir noskaņoti cīnīties, un galu galā jau izbraukuma mačā Spānijā parādījām, ka varam cīnīties.”
Pret nemotivētu Spānijas izlasi, kas objektīvi spēlēs ar trešo vai pat ceturto sastāvu, pārpildītā arēnā – domāju, ka viss būs kārtībā. Runājot par Melnkalni, pirmkārt, viņiem pašiem šovakar ir jāizpilda mājasdarbs un izbraukumā jāpieveic Ukraina, kas nebūt nebūs viegli. Otrkārt, ja salīdzinām sastāvus, mēs “uz papīra” esam pārāki.
Viņiem, protams, ir centrs Bojans Dubļevičs, taču nedomāju, ka mūsu Mārtiņš Meiers meistarībā atpaliek pārāk tālu. Viņiem būs milzīgs spiediens, un, godīgi sakot, vienīgais arguments, kas varētu melnkalniešiem spēlēt par labu, ir tiesneši. Bijušās Dienvidslāvijas valstīs nereti mēdz svilpt ļoti dīvainās situācijās. Tas ir arī vienīgais apstāklis, kas viņiem varētu spēlēt par labu. Sportiskajā ziņā mēs noteikti esam gatavi uzvarēt, ar desmit vai 15 punktu starpību. Manuprāt, mēs viņus sakausim!
Vien šodien oficiāli tika apstiprināts, ka duelī ar spāņiem vēl nevarēs palīdzēt ikdienā Eirolīgas klubus pārstāvošie spēlētāji. Vai šī neskaidrība līdz pēdējam brīdim par sastāvu, kaut arī izlases iekšienē tas, protams, bija zināms ātrāk, neradīs papildus emocionālo spiedienu uz 12-nieku, kas izies laukumā pret spāņiem?
A. G. – Domāju, ka esošais sastāvs arī ir gana spēcīgs, lai mājās uzveiktu Spāniju. Mārtiņš Meiers, kā allaž, sniegs lielu enerģiju groza apakšā, Jānis Blūms ar savu pieredzi nāks talkā, arī Aigaram Šķēlem ir augsta līmeņa pieredze. Tāpat arī eirokausos spēlējošie “Ventspils” , kā arī “VEF Rīga” spēlētāji būs labi palīgi. Visi ir nobrieduši un pieredzējuši, tāpēc domāju, ka nekas vairāk par nelielu pirmsspēles mandrāžu mūsu puišus nepārņems, un lieka stresa nebūs.”
Pats svarīgākais tomēr šobrīd ir sekmīgi paveikt pašiem savu darbiņu un nedomāt par konkurentu problēmām. Ja pirms svarīgiem mačiem tev nav mandrāža un uztraukums, tad tu neesi kārtīgs sportists. Mandrāža vienmēr būs – kuram vairāk, kuram mazāk, bet, izejot laukumā, tā parasti pazūd. Galvenais “nepārdegt”, taču, domāju, mums sastāvā nav nekādu “jauno gurķu”, bet gan pieredzējuši puiši, kuri ir saskārušies ar līdzīgām situācijām.
M. L. – Godīgi sakot, tieši pateicoties šiem puišiem, jau mēs arī esam nonākuši šādā situācijā, kad vēl saglabājam labas izredzēs cīnīties par vietu Pasaules kausā. Tie nav jauni džeki, kuri nesaprot, ko dara un viņiem trīcēs kājas. Tieši viņi ir “izvilkuši” šo atlases ciklu. Viss būs kārtībā.
Vai mačā pret Spāniju varam prognozēt, ka laukumā būs kāds spēlētājs, kurš svarīgos brīžos būs gatavs uzņemties līdera lomu, līdzīgi kā to darīja kapteinis Jānis Blūms izbraukuma spēlē Slovēnijā?
A. G. – Svarīgi, lai mums šovakar komandā ir mentālais līderis, kurš grūtos brīžos spētu sapurināt un pareizi noskaņot komandu. Kā, piemēram, Blūms mačā pret Slovēniju ar savām provokācijām tomēr spēja salauzt spēles gaitu. Šādi līderi ir vajadzīgi, punktu guvēji tad jau arī vienmēr atradīsies un komandas spēle līdz ar to “aizies”.
Ko Latvijas vīriešu basketbolam nozīmētu Pasaules kausa sasniegšana?
M. L. – Tas nozīmētu visu! Sasniegumi pēc neatkarības atjaunošanas jau nav bijuši tik spīdoši. Šī basketbolistu paaudze ar Dairi Bertānu un Jāni Strēlnieku priekšgalā ir cīnījusies visu vecumu valsts izlasēs jau no 14 gadu vecuma, un Pasaules kauss viņiem būtu pēdējā iespēja valstsvienības līmenī sasniegt kaut ko ievērojamu.
Jāsaprot arī, ka, piemēram, Strēlniekam šobrīd nav neviena potenciālā aizstājēja izlasē. Jānim jau šogad aprit 30 gadi. Visi apstākļi šobrīd ir sakrituši tā, ka šis Pasaules kauss vairākiem spēlētājiem ir ļoti svarīgs. Paraugoties uz Latvijas klubu basketbolu, ir nepieciešams tas emocionālais grūdiens. To šobrīd spēj nodrošināt tikai izlases panākumi un Pasaules kauss. Galu galā, cik man zināms, nedz Strēlnieks, nedz Dairis nākamajā Eiropas čempionātā jau vairs nespēlēs.
Labvēlīgu apstākļu sakritības gadījumā varam caur Pasaules kausu nokļūt arī olimpiskajās spēlēs, un lai nu kuri spēlētāji, bet Strēlnieks un Dairis to noteikti ir pelnījuši. Raugoties uz nākamo basketbolistu paaudzi, es pagaidām neredzu tādus puišus, kuri būtu gatavi sevi ziedot izlasei tā, kā to vairāku gadu garumā ir darījuši Dairis, Strēlnieks, Jānis Timma un citi. Viņi valstsvienības labā burtiski “mirst”.
Raugoties pesimistiskāk, ja tomēr neizdodas sasniegt sasniegt Pasaules kausu, vai ir pamats runāt par neizmantoto potenciālu?
M. L. – Ja neizdosies tomēr sasniegt Pasaules kausu, to varēs droši uzskatīt par neizmantotu potenciālu, taču ne jau spēlētāju vainas dēļ, bet gan Latvijas Basketbola savienības (LBS). Ļoti gan ceru, ka līdz tam nenonāksim. Galu galā – ne jau LBS gādāja par to, lai uz izlasi tiktu mūsu Eirolīgas spēlētāji. Puiši paši gāja runāties ar klubu treneriem, ģenerālmenedžeriem, lai pierunātu palaist uz valstsvienības mačiem.
Jāsaprot, ka Pasaules kausā konkurence ir daudz mazāka nekā Eiropas čempionātā. Ļoti ceru, ka pie labvēlīgu apstākļu sakritības palīdzēt varēs arī Kristaps Porziņģis. Tāpat Dāvis Bertāns jau ir apstiprinājis savu dalību, līdz ar to, domāju, ka ar šo sastāvu varam cīnīties par medaļām un biļeti uz Tokijas olimpiādi. Tas nebūs pārspīlēti teikts.”
Pasaules kausa kvalifikācija – I grupa
V |
Komandas |
U-Z |
Punkti |
1. |
Spānija* |
8-2 |
790:724 |
2 |
Turcija* |
7-3 |
739:673 |
3. |
Latvija |
6-4 |
801:773 |
4. |
Melnkalne |
6-4 |
768:747 |
5. |
Ukraina |
5-5 |
750:731 |
6. |
Slovēnija |
2-8 |
766:827 |
*-nodrošinājušas dalību PK