Pārmaiņas Latvijā un pasakains noslēgums Katarā – kāds bija 2022. gads futbolā?

29/12/2022 12:13
Nokopēts
Argentīna, Benzemā, Valmiera

2022. gads jau tuvojas beigām un šodien “sportazinas.com” piedāvā atskatīties uz spilgtākajiem notikumiem futbolā gan Latvijā, gan pasaulē.

Jāpiemin, ka šī ir pirmā daļa no trīs rakstu sērijas – 30. un 31. decembrī mūsu redakcija apkopos 2022. gadu basketbolā un hokejā.

“11 vilku” atdzimšanas gads?

Pirmo reizi UEFA Nāciju līgas mači tika aizvadīti 2018. gada izskaņā. Turnīrs tika ieviests ar domu, lai aizstātu pārbaudes spēles, tādējādi sniedzot nacionālajām izlasēm iespēju biežāk piedalīties nopietnākos mačos pret sava līmeņa komandām. Latvijas futbola izlase kopš turnīra izveidošanās allaž atradusies zemākajā jeb D līgā, kas ļāvis regulāri tikties ar Eiropas ne tām spēcīgākajām komandām.

Iepriekšējos gados “11 vilki” gan iespēju atgūt uzvaras garšu pret pastarītēm neizmantoja, 12 mačos izcīnot tikai vienu panākumu. Taču šogad Latvija spēja parūpēties par vairākiem pozitīviem mirkļiem. Ņemot vērā pērnā gada izskaņā izcīnīto neizšķirtu pret Norvēģiju un panākumu pret Gibraltāru, latvieši spēja sasniegt astoņu nezaudēto spēļu sēriju, tostarp izcīnot četras uzvaras svarīgākajos mačos jeb Nāciju līgā.

Lai gan Nāciju līga tika pabeigta ar diviem ļoti neizteiksmīgiem mačiem pret Moldovu un Andoru, kā arī Baltijas kausā nodemonstrēts visai bāls sniegums pret Igauniju un Islandi, tāda spēļu virkne, kāda “11 vilkiem” padevās visa gada laikā, cerams, kalpos kā stūrakmens sekmīgai dalībai  “Euro 2024” kvalifikācijas mačos. Un, līdzīgi kā situācijā kā RFS, vai nu pandēmijas skartie gadi, vai arī veiksmīgais sniegums, vai varbūt abu faktoru salikums veicināja Latvijas futbola fanu ticību izlasei, kas izpaudās vairākos solīdi apmeklētos mačos.

Nevajadzīga nervozitāte, primitīvie “vilki”, binokļu nolikšana – piecas atziņas pēc Latvijas izlases spēles pret Moldovu

Jaunie “Optibet Virslīgas” karaļi

Pēdējos gados “Optibet Virslīgā” toni bija noteikušas “Riga” un RFS komandas. Lai gan “Valmiera” pēdējos gados konkurenci sāka padarīt arvien saspringtāku, pērn izcīnot sudraba medaļas, starpsezonā abu Rīgas klubu paveiktais liecināja, ka čempionu trofeja, visticamāk, jau piekto gadu pēc kārtas no galvaspilsētas prom nedosies.

Vēl vairāk to pastiprināja izmaiņas uz treneru tiltiņa – par “Riga” stūrmani šī gada sākumā kļuva slavenais vācietis Torstens Finks, kamēr “Valmiera” februārī tobrīd pārsteidzoši pārtrauca sadarbību ar Tamazu Pertiju. Vadības grožus pēc gruzīna it kā plānotās došanās uz ārzemēm pārņēma Jurģis Kalns. 40 gadus vecais liepājnieks iepriekš “Optibet Virslīgā” kā galvenais treneris bija strādājis vienu sezonu Tukumā.

Pats sezonas ievads arī pārliecību neveda – no pirmajiem četriem mačiem trijos zaudēti punkti, tostarp piedzīvota neveiksme pret “Riga”. Tomēr valmierieši ieskrējās un “brauca pāri” visiem, kas nāca pretī, izcīnot 15 uzvaras pēc kārtas. Lai gan panākumi gada izskaņā mijās ar dažiem negaidītiem iznākumiem pret pastarītēm, galvenais darbs tika paveikts pret TOP 4 komandām. Jau minētais zaudējums pret “Riga” sezonas ievadā, kā arī neveiksme trešā apļa mačā pret “Liepāju” bija divas reizes 12 mačos pret “grandiem”, kad valmierieši laukumu pameta, paliekot bešā. Galu galā “Valmiera” rakstīja vēsturi un pirmo reizi kluba vēsturē triumfēja “Optibet Virslīgā”.

Kas “Valmieras” triumfā varētu piesaistīt pat neitrālos fanus? Jau minētais Kalns, kurš visas sezonas laikā vairākkārt spēja izcelties ar savu ekspresīvo personību. Jaunais valmieriešu sastāvs, kas dod perspektīvu Latvijas futbolam, tostarp Raimonds Krollis. 21 gadu vecais uzbrucējs spēja lauzt “lāstu” – kopš 2016. gada neviens latvietis nebija kļuvis par “Optibet Virslīgas” labāko snaiperi. Talantīgā spēlētāja vērtība nu ir pieaugusi līdz 2,5 miljoniem eiro – lai Raimondam izdodas atrast jaunu klubu ārzemēs, jo Latvijas līmeni tomēr viņš jau ir pāraudzis.

"Valmiera FC"

“Valmieras” komanda atzīmē “Optibet Virslīgas” čempiontitula izcīnīšanu | Foto: Sanita Ieva Sparāne

Latvijas klubs atgriežas uz lielās Eiropas skatuves

Ja valmierieši nākamsezon pirmo reizi kluba vēsturē spēlēs UEFA Čempionu līgas kvalifikācijā, tad šajā līmenī šogad debitēja iepriekšējās sezonas čempionvienība RFS. Rīdzinieki gan trillera cienīgā duelī pēcspēles sitienos piekāpās Somijas labākajam klubam Helsinku HJK. Galvaspilsētas komanda zaudējuma dēļ tika nosūtīta uz Konferences līgu, kur arī kvalifikācijas mači izvērsās tādi, par kuriem varētu veidot asa sižeta filmas.

Trešajā kārtā, demonstrējot nestabilu sniegumu, tika pieveikta “Hibernians” komanda no Maltas, kamēr kluba vēsturē lielākajos mačos – “play-off” kārtā – brīnumi notika gan “Skonto” stadionā, gan izbraukumā. Vispirms savā laukumā RFS pret “Linfield” izglābās no 0:2 un uz Ziemeļīriju devās ar neizšķirtu rezultātu, kamēr vēl kas neticamāks notika atbildes spēlē. Spēlējot izteikti no aizsardzības, rīdzinieki pret “Linfield” spēja izturēt 104 minūtes, un tad likās, ka viss jau ir zaudēts – mājinieki izvirzījās vadībā. Tomēr gan pretinieku izšķērdēto iespēju dēļ, gan arī blakus stāvot lielam veiksmes faktoram, RFS papildlaika beigās izrāva neizšķirtu, triumfēja pēcspēles sitienu sērijā un pēc 13 gadu pārtraukuma ļāva atgriezt Latvijas futbolu uz lielās Eiropas skatuves.

RFS futbolisti

RFS futbolisti atzīmē iekļūšanu Konferences līgas grupu turnīrā | Foto: RFS/ Nora Krevņeva-Baibakova

Rīdzinieku pasniegtais “koncerts” un šīs “skatuves” var tikt uztverts dažādos veidos. Salīdzinājumā ar Latvijas futbola līmeni, pretī stājās spēcīgi Eiropas klubi, kas rezultējās, ka KL grupu turnīru RFS noslēdza bez uzvarām. Taču – izcīnīti divi varonīgi neizšķirti, “atdzīvināts” Latvijas futbols fanu līmenī (augsta spēļu apmeklētība “Skonto” stadionā), kā arī pats klubs ieguva pašam ko ļoti vērtīgu – naudu. Vien par iekļūšanu grupu turnīrā RFS “maciņā” iebira nepilni trīs miljoni eiro. Ņemot vērā rezultātus gan kvalifikācijā, gan apakšgrupā, galvaspilsētas klubs kopā iekasēja nepilnus četrus miljonus. Neslikta debija.

Spēlēšana vienlaikus gan kontinenta sacensībās, gan “Optibet Virslīgā”, visticamāk, atstāja sekas uz RFS sniegumu vietējā čempionātā, kur šosezon rīdziniekiem nācās samierināties ar trešo vietu, taču tas ir stāsts citai dienai. Tas, ko RFS paveica Eiropā, ir vēsturisks panākums, un, cerams, turpmākajos gados kalpos kā latiņa Latvijas klubu sekmīgam startam Eirokausos.

Drāmas premjerlīgā gan laukumā, gan ārpus tā

Var gan piekrist, gan nepiekrist šim argumentam, bet Anglijas premjerlīga ir spēcīgais čempionāts pasaulē. Intrigas ziņā izņēmums nebija arī iepriekšējā sezona. Lai gan Mančestras “City” sevi pēdējos gados ir pierādījusi kā labāko komandu, pēc vienas “neveiksmīgas” sezonas intrigu cīņā par čempiontitulu sastādīja “Liverpool”. Kulminācijas punkts bija čempionāta 38. jeb pēdējā kārta. “City” liverpūliešiem priekšā bija par vienu punktu, kas nozīmēja, ka “Liverpool” bija jācer uz mančestriešu neveiksmi un pašiem jāizcīna uzvara. “City” savā laukumā uzņēma “Aston Villa”, kamēr “Liverpool” uzņēma “Bournemouth”. Kā ierasts, visi premjerlīgas pēdējās kārtas mači notiek vienlaikus, un pat līdz “City” spēles 76. minūtei likās, ka Liverpūles vienība būs paveikusi neticamo un pēdējā kārtā atņēmusi titulu. Tomēr notika vēl lielāks brīnums – mančestrieši fantastiski atspēlējās no divu vārtu deficīta, izrāva uzvaru un sagrāva “Liverpool” sapņus par trofejas celšanu virs savām galvām.

Mančestras "City"

Mančestras “City” futbolisti | Foto: Michael Regan/Getty Images

Ja varbūt radās iespaids, ka 2021./2022. gada sezonas izskaņā notikušais spilgtāko notikumu topā netiks pārspēts, tad vasarā un rudenī tas, iespējams, vai nu tiešām vai gandrīz tika darīts. Gada, iespējams, visveiksmīgākajā darījumā “City” savā īpašumā ieguva vienu no pasaules spilgtākajiem jaunajiem futbolistiem Ērlingu Holannu, kurš premjerlīgu jau vairākkārt ir paspējis izdemolēt un lauzt vairākus ar rezultativitāti saistītus rekordus. Klusa nebija arī “City” kaimiņu komanda Mančestrā.

“United” paspīdēja transfēru tirgū, jaunā trenera Ērika ten Hāga vadībā iztērējot gandrīz 260 miljonus eiro. Taču darījums, kuru “sarkanajiem velniem”, iespējams, jau vajadzēja paveikt vasarā, par ko šobrīd varētu būt liela nožēla, ir Krištianu Ronaldu nepārdošana. Zvaigžņotais futbolistā sakarā jau vasarā tika lēsts, ka ir neskaidrības par viņa palikšanu klubā, kas galu galā rezultējās visas situācijas “uzsprāgšanā” tieši pirms Pasaules kausa.

Ronaldu atklātā intervijā ar britu žurnālistu Pīrsu Morganu dalījās detaļās par pavadīto laiku “United” vienībā, raksturojot  notikumus komandā nepatīkamā gaismā. Krištianu intervijā pauda, ka klubs ir viņu nodevis un vēlās atbrīvoties no spēlētāja. Tas arī notika, sadarbība tika pārtraukta un Ronaldu joprojām ir “bezdarbnieku” statusā. Diezgan žēl, bet Portugāles zvaigzne par sevi šogad vairāk lika runāt par viņa darbībām ārpus laukuma…

Benzemā un Madrides varoņdarbi Čempionu līgā

Kopš Ronaldu pārcelšanās uz Turīnas “Juventus” 2018. gada vasarā Madrides “Real” komandai nebija gājis pārāk spoži, taču pērn pie kluba stūres atgriezās itāļu speciālists Karlo Ančeloti ar mērķi pārtraukt šo samērā neveiksmīgo periodu. Viņa komandas demonstrētais sniegums “La Liga” ietvaros jau no sezonas sākuma bija pārliecinošs – čempionāta ievadā panākums “El Clasico”, kam sekoja vairāki pārliecinoši mači un galu galā visai drošs triumfs. Bet ne tik rožaini viss gāja Čempionu līgā. Grupu turnīra pirmajā mačā knapi izrauta uzvara pār Milānas “Inter”, kam sekoja šokējošs zaudējums pret Moldovas klubu Tiraspoles “Sheriff”. Tas gan madridiešiem netraucēja savā grupā uzvarēt, bet viss nebija tik rožaini? Lai turpinātu ceļu pretī savam 14. titulam Eiropas klubu turnīros, bija jāpaveic vairāki varoņdarbi.

Vispirms izloze jau ČL 1/8 finālā kopā saveda “Real” un Francijas superklubu Parīzes “Saint-Germain”. Atbildes mačā pēc nonākšanas iedzinējos ar 0:2, ar “hat-trick” spēles otrajā puslaikā izcēlās Karims Benzemā un ieveda madridiešus nākamajā kārtā. Tajā pret Londonas “Chelsea” pirmajā mačā izbraukumā izcīnīta 3:1 uzvara, taču atbildes mačā Madridē Londonas klubs guva trīs bezatbildes vārtus un divu spēļu summā izvirzījās vadībā. Taču pēdējais vārds atkal piederēja Benzemā – “Real” panāca izlīdzinājumu un francūzis papildlaikā guva uzvaru nesošos vārtus.

Pusfināls pret Mančestras “City” divu spēļu noslēdzās ar 6:5 Madrides komandas labā, taču arī šajā duelī karaliskais klubs atspēlējās, uzvaras vārtus gūstot nevienam citam kā Benzemā. Izšķirošajā mačā par titulu karaliskais klubs gan nedemonstrēja savu jaudu uzbrukumā, bet gan dzelžainu aizsardzību, tādējādi iegūstot ilgi kāroto Čempionu līgas trofeju. Triumfs prestižākajā Eiropas klubu turnīrā beidzot lika futbola pasaulei “atvērt acis” un saprast, cik izcils ir bijis Benzemā – zvaigžņotais uzbrucējs turnīra ietvaros guva 15 vārtus, gada beigās par fenomenālo sniegumu kluba rindās iegūstot “Ballon D’Or”.

Karims Benzemā

Karims Benzemā | Foto: AP Photo/Francois Mori

Mesi pārtrauc diskusijas par visu laiku izcilāko?

Pats labākais atstāts uz beigām – tā laikam īsi varētu raksturot Pasaules kausu. Pirmo reizi vēsturē finālturnīrs tika rīkots novembrī un decembrī, kas jau kopš rīkotājtiesību piešķiršanas Katarai izraisīja sava veida sašutumu. Pirms PK sākuma “sportazinas.com” vērsās pie vairākām Latvijas futbola personībām un ekspertiem sakarā ar finālturnīru, un viedoklis caurmērā bija visai līdzīgs – turnīram šajā laikā un vietā nebija jānotiek, tas ir absurds, nopirkts čempionāts un tā tālāk. Taisnība šajos apgalvojumos, protams, ir, bet kā izteicās Ilvars Koscinkevičs, tad “tas nemainīs būtību, ka cilvēki kā dulli sekos līdzi un baudīs futbolu”. Un šeit ir pilnībā trāpīts.

Tāda intriga, kāda bija šī PK grupu turnīrā, pēdējo finālturnīru laikā nebija pieredzēta. Visu laiku rezultatīvākais Pasaules kauss, pārsteigumu autori, grandu vilšanās – dažādus faktorus varētu vien uzskaitīt. Bet, runājot par Lionelu Mesi un Argentīnas izlasi, kas piepildīja savu sapni un pēc 36 gadu pārtraukuma triumfēja finālturnīrā, “dullums” viņiem izpaudās jau pirmajā spēlē, piedzīvojot šokējošu zaudējumu pret Saūda Arābiju, kas izraisīja bažas par Mesi izgāšanos savā pēdējā PK. Tomēr gan pats Lionels, gan viņa komandas biedri sasparojās, un, lai gan ceļā uz finālu nācās piedzīvot dažus trillerus, darbs tika paveikts un tituls, iespējams, visu laiku izcilākajā finālspēlē tika izcīnīts.

Un jautājums, uz kuru futbola pasaule jau gandrīz visu 21. gadsimtu meklē atbildi – kurš tad ir labāks? Mesi vai Ronaldu? Katra futbolista aizstāvji vienmēr ir meklējuši savus argumentus, lai svara kausus paceltu par labu kādam no spīdeklim. Viens no faktoriem, kas, iespējams, deva priekšroku Ronaldu, bija viņa triumfs 2016. gada Eiropas čempionātā, taču kopš tā brīža Mesi ar Argentīnu ir izcīnījis gan kontinenta (“Copa America”), gan arī Pasaules kausu. Vai uzvara Katarā kaut ko mainīja? Ja nosliecas par labu tīrai vārtu gūšanai un individuālam sniegumam, tad priekšroka jādod Ronaldu. Ja vērtē spēles veidošanu un kopējos panākumus klubā un izlasē, tad Mesi. Bet tā šis jautājums, visticamāk, arī paliks neatrisināts, pirms vietā, ja tas kādreiz vispār notiks, nāks kāds cits. Varbūt Holanns? Kilians Mbapē?

Mesi: Nenoslēdzu karjeru izlasē, vēlos vēl aizvadīt pāris mačus kā pasaules čempions

Vācijas futbola leģenda Mateuss par Mesi: Vārdos pat grūti aprakstīt, kā 35 gadu vecumā viņš līdz titulam aizvedis Argentīnu

logo

Vai vēlaties saņemt paziņojumus par svarīgākajām ziņām