Vai rīkot finālturnīru Katarā bija pareizi? Latvijas futbola eksperti vērtē PK (1. daļa)

18/11/2022 09:00
Arkādijs Birjuks, Viktors Dobrecovs, Anatolijs Kreipāns (augšējā rinda), Pauļus Jaķelis, Matīss Timofejevs, Ilvars Koscinkevičs, Kaspars Gorkšs (apakšējā rinda)

Jau 20. novembrī tiks dots starts pasaules sporta lielākajam notikumam – FIFA Pasaules kausa finālturnīram. Četrgades grandiozākie futbola un sporta svētki, kas šoreiz apvīti ar vairākām negācijām – korupcijas skandāli, cilvēktiesību pārkāpumi, turnīrs ziemas mēnešos un tā tālāk.

Kad sacensību sākums ir gandrīz jau klāt, “Sportazinas.com” vērsās pie vairākām Latvijas futbola personībām un ekspertiem, lai noskaidrotu – vai viss tiešām ir tik slikti un kādiem stāstiem finālturnīra laikā būtu jāseko līdzi?

Viedoklis tika vaicāts “TV3 Sport” un “Sportacentrs.com” futbola komentētājam un raidījuma “Gols, *uj, štanga” vadītājam Arkādijam Birjukam, “Optibet Virslīgas” un futbola kluba RFS komunikācijas speciālistam ,un “Viaplay” komentētājam Pauļum Jaķelim, sporta žurnālistam Anatolijam Kreipānam, Latvijas futbola leģendai Kasparam Gorkšam, futbola trenerim Viktoram Dobrecovam, Latvijas Televīzijas žurnālistam Matīsam Timofejevam, kā arī “Viaplay” un Latvijas Televīzijas futbola komentētājam Ilvaram Koscinkevičam.

Šī ir Pasaules kausa ieskata pirmā raksta daļa. Futbola lietpratēju prognozes par “melnajiem zirdziņiem”, favorītiem un labākajiem spēlētājiem varēsiet lasīt tuvāko dienu laikā.

Šī gada Pasaules kausa finālturnīrs notiek novembrī un decembrī, un kā rīkotājvalsts izvēlēta Katara – tavs viedoklis par to?

Arkādijs Birjuks

Tas, ka Pasaules kauss notiek novembrī un decembrī man vairāk pat interesē, kā tas izskatīsies mūsu valsts kontekstā, jo tomēr mums futbols nav pārliecinošs Nr. 1. Būs interesanti redzēt, kā futbols un Pasaules kauss konkurēs līdzjutēju, skatītāju interesē un dienaskārtībā ar citiem sporta veidiem, jo jūnijā, jūlijā, kad parasti notiek finālturnīrs, visi pārējie sporta pasākumi apstājas, reti kad, kas notiek – vienīgais Latvijas futbola virslīga notiek, Vimbldona arī. Bet šeit daudz kas paralēli griezīsies. 

Tāpat, protams, vairākkārt atkārtotais – kā finālturnīrs ietekmēs lielo futbolu un TOP līgas. Vai spēlētāji, kuri klubos atgriezīsies ar dažādām emocijām spēs tās uzreiz rast no jauna, metoties iekšā nacionālājos čempionātos. Var paskatīties kaut vai uz Parīzes “Saint-Germain”, kur spēlē Lionels Mesi, Neimars un Kilians Mbapē – trīs favorīti, trīs zvaigznes, savu izlašu līderi, un PK uzvarēs tikai viens vai vispār neviens, un ar kādām emocijām viņi atgriezīsies Francijas čempionātā un Čempionu līgā.

Foršs stāsts, ka arābu pasaule beidzot uzņem Pasaules kausu. Ir daudzveidība, bet nu tā izpaužas ne tādā veidā, kā gribētos – likumos, cilvēktiesībās, bojā gājušajos būvniekos, valsts arī ir viena no mazākajām arābu pasaulē. Protams, daudz kas ir izrunāts, bet nu ko pateikt – valstī tādi likumi ir, tādas tradīcijas. Skaidrs, ka rietumu pasaulei šīs tradīcijas un tikumi nav pieņemami un redzēsim, kā tas viss kopā sadzīvos. Jau tagad tur tiek meklēts alkohols un to nevar atrast, tā kā domāju, ka būs tāds abpusējs kultūršoks starp līdzjutējiem un Kataru kā valsti.

Pauļus Jaķelis 

Absurds un kauns. Šis būs Pasaules kauss bez dvēseles un īsta futbola gara. Es ceru, ka nekas tāds vairs nekad neatkārtosies un šis būs pirmais un pēdējais Pasaules kauss ziemā. Rīkot turnīru valstī, kurā tiek pārkāptas elementāras cilvēku tiesības, nedrīkst. Tieši tāpat kā to nedrīkstēja rīkot Krievijā.

Anatolijs Kreipāns 

Neko labu par to nevaru pateikt jau kopš pirmā brīža, kad kļuva zināms, kur un kad finālturnīrs notiks. Pirmkārt, tiek izjaukta visu klubu sezona un nezinām, kas notiks pēc tam, jo lielai daļai komandām sezonas vidū būs gandrīz kā jāsāk gatavoties no jauna, citi spēlētāji varēs saviem klubiem pievienoties ātrāk, citi vēlāk. Nevienam tāda pieredze nav bijusi, kurš to labāk izmantos – uz šī PK finālturnīra rēķina klubos varētu būt gan patīkami, gan nepatīkami pārsteigumi. 

Bet tas ka tieši Katarā – saprotu FIFA politiku, ģeogrāfijas ziņā un tā tālāk, bet kad pēdējā laikā vairāk palasa, kā viss notiek, var redzēt liekulību. Piemēram, nesen bijušais FIFA prezidents Zeps Blaters izteicās, ka “mēs kļūdījāmies, ka Katara ir par mazu”, it kā pirms lēmuma pieņemšanas to neviens nezināja. Labāk būtu paklusējuši vispār… 

Neesmu vēl ar rakstu iepazinies, bet Vācijas sporta žurnālā “Kicker” bija labs virsraksts “Super moderni stadioni, kuri pēc 2022. gada nevienam nebūs vajadzīgi.” Nu tiešām sazin kur tos stadionus pēc tam liks, jo Katara nav ne Anglija, ne Spānija, ne Vācija, kur ar futbolu stadionus var piepildīt. Bet nu lai katarieši par to paši domā, viņiem to ļoti vajadzēja, par to nav šaubu, viņi ļoti labi gan pēdiņās, gan bez pēdiņām pastrādāja. Pirmie līdzjutēji jau tur ir aizbraukuši un jau sūdzas, bet nu neskatoties uz to, turnīrs būs ļoti aizraujošs, visaugstākajā līmenī, vienalga kur un kad tas notiek. 

Kaspars Gorkšs 

Manā skatījumā turnīram Katarā nebija jānotiek. Atlases procesa izmeklēšana izgaismoja virkni pārkāpumus un korupcijas skandālus pasaules futbolā. Tas lielā mērā bija par katalizatoru virknei izmeklēšanu, arestu un apsūdzību, izgaismojot futbola pasaules ēnas puses. Loģiski būtu bijis arī atcelt lēmumu par turnīra rīkošanu Katarā. Šim lēmumam nebija nedz ētisku, nedz loģisku ar futbolu saistītu argumentu. Uzticēt organizēt Pasaules kausu futbolā Krievijai un Katarai bija pēdējas salmiņš ilgstošai futbola politikas visatļautībai. Šobrīd par šo procesu ir sarakstīta virkne grāmatu no kurām var daudz ko mācīties. 

Ja mēs abstrahējamies no tā kādā veidā Katara ieguva tiesības rīkot čempionātu un vai vispār šim čempionātam bija jānotiek Katarā, tad čempionāta rīkošanai decembrī ir loģisks arguments – klimats. Kamēr futbolu nespēlē pilnībā slēgtos stadionos, kuros iespējams regulēt temperatūru, pakļaut futbolistus laika apstākļiem, kādi valda standarta PK norises mēnešos Katarā būtu bīstami viņu veselībai un pat dzīvībai. 

Spēļu aizvadīšanai novembra/decembra mēnešos ir savi izaicinājumi. Tas ir sezonas vidus lielākajā daļā no futbola čempionātiem, kas nozīmē, ka spēlētāju individuālais gatavošanās process nebūs vērsts mērķēti uz PK, bet iegūs vairāk atlases spēļu raksturu, kur sezonas vidū ir jāaizvada kāda spēlē valsts izlases rindās. No tā rodas papildus traumu riski un jau redzam vairākas pasaules futbola zvaigznes, kuras, traumu dēļ PK nespēlēs.

Interesanti būs pavērot kāda būs spēlētāju fiziskā un mentālā kondīcija atgriežoties pēc PK spēlēm un kā tas ietekmēs klubu ambīcijas. No pozitīvā viedokļa, Katara savā platībā ir mazāka par Latviju un komandām nebūs garu pārlidojumu turnīra ietvaros, kā tas mēdz būt citās valstīs (Brazīlija, Dienvidāfrika).

Viktors Dobrecovs

Kā cilvēkiem, kuri ir pieraduši pie futbola un saprot, ka tas vienmēr ir noticis vasarā, un to, ka šoreiz tas notiek ziemā, priekš manis tā ir kā ātri izdomāta ballīte – uz ātro roku, kā būs, tā būs. Ir daudz neapmierināto, sākot no preses, kur būs faniem jādzīvo, tāpēc tā to arī saucu ar ballīti – savāksimies, paspēlēsim, tikai šoreiz tā ballīte ir apmaksāta.

Matīss Timofejevs

Protams, Katarā tam nevajadzēja notikt, bet ja tas lēmums toreiz tika pieņemts, atpakaļ ceļa vairs nebija. Lielais izaicinājums bija karstums, sanāca runāt ar Raivi Pelšu, kas strādāja čempionāta orgkomitejā. Viņš arī teica, ka vasarā uz ielas uzturēties nav iespējams, gaisa temperatūra ir pāri 40, 50 grādiem. Tādā gadījumā čempionāts bija jāpārceļ uz novembri, decembri. Pēc vietējo stāstītā tas ir normāls laiks, un skaidrs, ka lēmumam par turnīra pārcelšanu bija jānotiek.

Visiem bija jāpielāgojas, un tas, ka Pasaules kauss ir lielākais notikums pasaules sportā, lielās līgas nāca pretī. Nedomāju, ka Anglijas premjerlīga vai Vācijas bundeslīga kādā citā gadījumā tādu pārtraukumu sezonas vidū netaisītu. Vienošanās tika panākta, un visi labākie, kas ir veseli, arī būs Katarā. 

Ilvars Koscinkevičs

Pirmkārt, Katarai nebija jāpiešķir tiesības. Tas ir futbola elites, 2010. gadā FIFA Izpildkomitejas veikts absurds lēmums. Valsts, kas, ja nemaldos, FIFA rangā bija 123. vietā – piešķirt finālturnīru tādai valstij ir pilnīgs absurds. Valsts, kas pati saviem spēkiem nekad nebija kvalificējusies finālturnīram. Skaidrs, ka tas ved uz to, ka šai valstij ir ļoti daudz naudas un tā ir gatava ar to dāsni padalīties. Vienkārši runājot – tas ir nopirkts čempionāts.

Ir tik daudz futbola lielvalstis, kuras varētu uzņemt šo turnīru. Mēdzu smejoties teikt – ja Anglijai paziņotu, ka rīt jāsarīko finālturnīrs, viņi to paveiktu, ir visa nepieciešamā infrastruktūra. Bet šeit mākslīgi viss vienā vietā. Tad jau Latvijai arī varētu piešķirt rīkotāju tiesības. Ja mums būtu vairāk naudas, mēs mierīgi varētu sabūvēt astoņus stadionus un rīkot. Tas ir nožēlojami.

Otrs aspekts – turnīrs decembrī liekas ačgārni. Klimats, protams, tur tāds ir, bet šis viss liekas kā nedabiski sezonas vidū iesprausts turnīrs. Bet tas nemainīs būtību, ka cilvēki kā dulli sekos līdzi un baudīsim futbolu. Kad turnīrs sāksies, par daudz ko aizmirsīs, bet žurnālistiem, tūristiem uz vietas joprojām būs tādas klapatas, dažas no kurām jau ir “izbaudītas”. Bet izaicinājumi būs visādi.

Kādam stāstam gaidāmajā finālturnīrā ir jāpievērš lielāka uzmanība?

Arkādijs Birjuks

Protams, ir daudz skaļu stāstu saistīti ar to, ka vairākiem TOP futbolistiem, šā brīža futbola ikonām šis, visticamāk, būs pēdējais Pasaules kauss. Jau pārāk bieži virsrakstos lasu “the last dance” jeb “pēdējā deja”. Vai kāda “pēdējā deja” saista un uztrauc mani visvairāk? Būs jautri paskatīties, kā savu futbolista karjeru, visticamāk, noslēgs Gerets Beils. Par 99% domāju, ka viņš aizies. Velsas izlases skaistais stāsts – atgriešanās finālturnīrā pirmo reizi kopš 1958. gada, kā viņiem tas viss izvērsīsies. Tāpat jāizceļ Kanāda, kas ir vēl viena komanda, kas sen nav spēlējusi, viņi tāpat būs mājinieki nākamajā finālturnīrā.

Nīderlandes stāsts arī ir piesaistošs. Tā izlaida iepriekšējo Pasaules kausu, nekvalificējās 2016. gada Eiropas čempionātam. Būs interesanti pavērot, kā viņi ar “Eredivisie” un citu līgu jaunekļiem centīsies sevi pierādīt. Iespējams, nevienā citā izlasē nav tik daudz spēlētāju, kas finālturnīra laikā mēģinās tik ļoti sevi “pārdot”. 

Pauļus Jaķelis

Pasaules kausā stāsti veidojas dabīgi, paši no sevis.

Anatolijs Kreipāns

Reizi četros gados mēs redzam komandas, kuras parasti neredzam. Žēl, ka nav Itālijas, bet nu man personīgi interesē Kanāda, kas pēc 36 gadu pārtraukuma ir finālturnīrā, man interesē Austrālija, tāpat ASV, kas ir ļoti jauna, talantīga komanda. Ja Sadio Manē atlabs [saruna notika 16. novembrī, bet tagad ir zināms, ka Manē PK nespēlēs – aut.], tad Senegāla var sastrādāt kaut ko. Citas mazāk redzamās Dienvidamerikas komandas būs interesantas. Piemēram, Urugvajai, ja nemaldos, ir pieci spēlētāji, kuriem šis būs ceturtais pasaules čempionāts ar Federiko Musleru, Djego Godinu un Luisu Svaresu priekšgalā. 

Gan jau arī šoreiz tas notiks, bet Pasaules čempionātu laikā parasti uzrodas komanda, kas turnīra laikā iegūst ļoti daudz simpātiju. Pēdējais piemērs, kas uzreiz nāk atmiņā, ir 2014. gads un Kolumbija. Tā bija ļoti simpātiska komanda, kas savas simpātijas iekaroja tieši finālturnīra laikā. 

Kaspars Gorkšs

Aktuāli būs cilvēktiesību pārkāpumu jautājumi, diskriminācijas jautājumi un citas demokrātiskai sabiedrībai raksturīgas iezīmes. Interesanti būs pavērot futbola komandu un spēlētāju paklausību FIFA manāmi liekulīgajiem norādījumam “ļaujiet futbolam ieņemt galveno vietu” un izvairīties no morāles mācību stundām.

Astoņu Eiropas izlašu kapteiņi, pārkāpjot FIFA noteikumus, ir apņēmušies valkāt sirds formas apsējus, atbalstot Nīderlandē uzsākto pretdiskriminācijas kampaņu. Izturību viņiem. Pati FIFA aktīvi mēģina notušēt jebkādu rezonansi šo jautājumu sakarā. Tā pat ir izlaidusi aplikāciju negatīvo un aizskarošo komentāru bloķēšanai spēlētājiem, kas liekas tāds interneta meklētāju algoritmu jaucošs manevrs iepriekš apskatīto jautājumu atbīdīšanai otrajā plānā. 

Tāpat PK futbolā vienmēr ir izcēlies ar krāsainu un aktīvu fanu kultūru. Atklāts ir jautājums kā to ietekmēs striktie uzvedības noteikumi un autoritārais valsts pārvaldības stils. Atbalsta izpausmes Ukrainai. Diemžēl arī šī Pasaules kausa futbolā sakarā nākas vairāk runāt par politikas un vērtību jautājumiem nekā par pašu spēli.

Viktors Dobrecovs

Lai gan čempionāts vēl nav sācies un ar to jau nākas saskarties, tad finālturnīra laikā arī nāksies saskarties ar ļoti daudz traumām. Manuprāt, visi spēlētāji, kuri ikdienā gatavojas klubos, nav gatavi šādam čempionātam. Jāņem vērā smagās Nāciju līgas spēles [vasarā], kur 16 dienās bija jānospēlē četri mači, kur jau Nīderlandes izlases treneri un citu valstsvienību spēlētāji sūdzējās. Visi lielie čempionāti jau ir sākušies, un parasti visi, izņemot Angliju, ir pieraduši, ka decembrī visiem ir atvaļinājumi, tā saucamais ziemas miega periods. Šeit futbolistiem būs jāspēlē, kas prasīs daudz fiziskā spēka un slodzes var būt par lielām, un viņi var saskarties ar traumām.

Matīss Timofejevs

Stāstu ir daudz, bet pirmie, kas man nāk prātā, ir Kanādas izlase. Kad viņi tuvojās iekļūšanai finālturnīrā, sanāca nedaudz viņus paskatīties, taču kopumā šo komandu ir maz sanācis redzēt. Tā būs ļoti interesanta komanda, kas var potenciāli pārsteigt, vairāki tās vadošie spēlētāji spēlē labos Eiropas klubos. Pavisam noteikti iesaku Kanādai pasekot, F grupa vispār būs ļoti piesaistoša. 

Par personībām runājot, gribētos izcelt Kristianu Ēriksenu, arī pašu Dānijas izlasi. Daudzi viņus sauc par favorītiem un man arī gribētos viņus izcelt. Tomēr pagājušajā Eiropas čempionātā viņi veiksmīgi iekļuva pusfinālā, ļoti spēcīga tieši kā komanda, bez tādiem ļoti spilgtiem līderiem. Šoreiz Ēriksens tieši būs šis līderis, viņš ir atgriezies augsta līmeņa apritē pēc tā gadījuma, kuru visi ļoti labi atceramies.

Paliekot guļot uz laukuma, piedzīvojot klīnisko nāvi, viņš ne tikai izdzīvoja, bet arī atgriezās profesionālajā sportā. Tas ir viens no skaistākajiem stāstiem, un tagad viņš centīsies vest komandu pretī kaut kam lielam. Dānijas galvenais treneris [Kaspers Hjulmands] pat izteicās, ka viņu mērķis ir uzvarēt Pasaules kausā – bieži tāda līmeņa komandas ko tādu nesaka. Viņiem jau ir pieredze Eiropas čempionātā, un viņi mēģinās ko līdzīgu paveikt Katarā, kas, manuprāt, nav nereāli.

Ilvars Koscinkevičs

Stāstu daudzums un virzieni ir visdažādākie, bet skaidrs, ka viens no centrālajiem momentiem ir super lielās personības – Lionels Mesi un Krištianu Ronaldu. Viņi ir sarūpējuši mums iespaidīgu ēru 21. gadsimtā. Viņu spēja būt elitē un noteikt toni futbolā 20 gadus no vietas ir apbrīnojami. Ļoti liela uzmanība būs tam, vai kādam no viņiem savu karjeru izdosies apzīmogot ar Pasaules kausa statusa izcīnīšanu. Ir savi lokālie panākumi, klubu karjeras viņiem ir ārkārtīgi spilgtas, ar izlasēm ir izdevies uzvarēt savā kontinentā. Portugāle ir Eiropas, bet Argentīna – Dienvidamerikas čempioni. Bet tomēr Pasaules kauss ir kaut kas pavisam cits. Tam arī varētu pievērst  īpašu vērību – kuram izdosies savas durvis karjeras noslēguma fāzē aizvērt ar troksni.

FIFA Pasaules kauss 2022 (komandu sastāvi)

Pieslēgties

Dienas fokusā

Kristaps Porziņģis
05/12/2022 06:40

Porziņģis gandrīz sakrāj “double-double”, Deiviss ar fenomenālu sniegumu nogremdē “Wizards” (VIDEO)

Aizvadītajā naktī Nacionālajā basketbola asociācijā (NBA) Kristapa Porziņģa pārstāvētā Vašingtonas “Wizards” ar 119:130 zaudēja Losandželosas “Lakers”. Losandželosas komanda vadībā izvirzījās jau no pirmajām minūtēm. Tiesa, pirmajā ceturtdaļā “Wizards” uz īsu…

17/12/2014 11:40

„Panthers” uzvar „Capitals” garākajā pēcspēles metienu sērijā NHL vēsturē

Pirms Floridas „Panthers” uzbrucējs Niks Bigstads realizēja izškirošo bullīti, kopumā tika veiktas 20 pēcspēles metienu kārtas. Metienus izpildīja 40 dažādi spēlētāji. Pēcspēles metienu sērija iekļuva NHL vēsturē, kā visu laiku…

Vai vēlaties saņemt paziņojumus par svarīgākajām ziņām